Sākotnēji piedāvā – "Rail Baltica" Rīgā neienāktu
Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālajai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tiek nodrošināta iespēja savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.
Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāktu, bet piestātu Salaspilī.
Priekšlikumi paredz izveidot 1520 mm dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai un pabeigt abas stacijas, lai tās varētu sākt izmantot 1520 mm jeb esošo pasažieru vilcienu apkalpošanai pirms tiek pabeigta "Rail Baltica" pirmā kārta.
Visu sliežu tīkla nomaiņa tuvākajās desmitgadēs neesot iespējama
Tāpat SM piedāvā veikt uzlabojumus 1520 mm dzelzceļa infrastruktūrā, tostarp modernizēt pasažieru stacijas dzelzceļa līnijā Rīgas Centrālā stacija –"Daugavkrasti", kā arī VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pasažieru apkalpošanas infrastruktūras –staciju un pieturas punktu peronus citās līnijās.
Ministrijā skaidro, ka, ņemot vērā "Rail Baltica" projekta ieviešanu, ar kuru veido jaunu dzelzceļa infrastruktūru Eiropas sliežu platumā – 1435 mm, kā arī sākotnējo vērtējumu, ka
visa esošā 1520 mm sliežu tīkla nomaiņa uz 1435 mm nav ekonomiski pamatota un izpildāma vismaz tuvākajās desmitgadēs, Latvijas dzelzceļa tīkls nākotnē sastāvēs no 1435 mm un 1520 mm līnijām.
Risinājuma pamatā ir abu dzelzceļa infrastruktūru (1435 mm un 1520 mm) sinerģija Rīgas areālā – 1520 mm dzelzceļa līnijas izbūve no lidostas līdz Imantas stacijai, izmantojot jaunizveidojamo "Rail Baltica" infrastruktūru (estakādi un uzbērumu), 1520 mm dzelzceļa līnijas modernizācija posmā Imanta-Rīgas Centrālā stacija, pabeigta Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļa un lidostas pasažieru terminālis.
Tāpat risinājums piedāvā modernizēt 1520 mm dzelzceļa posmu Rīgas Centrālā stacija-Salaspils, tādējādi nodrošinot pasažierim iespēju nokļūt ar vilcienu lidostā pirms "Rail Baltica" pamattrases pabeigšanas.
Piedāvā no Rīgas centra līdz lidostai pa esošajām sliedēm organizēt ekspresi
Saistībā ar Daugavas šķērsojumu Rīgā ir novērtēts, ka esošais dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā vienā stundā var nodrošināt kopā 12 pasažieru vilcienu kustību katrā virzienā jeb vienu vilcienu ik pēc piecām minūtēm.
Tādējādi "Rail Baltica" projekta īstenošanas pirmajā kārtā pasažieru vilcienu kustības nodrošināšanai jauna tilta būvniecība nav prioritāra.
SM norāda, ka pašreizējā 1520 mm dzelzceļa infrastruktūra var nodrošināt pasažieru ekspreša vilciena kustību uz un no Rīgas Centrālās stacijas un Rīgas lidostas ik pēc 30 minūtēm.
Līdz ar to Salaspils novadā "Rail Baltica" Daugavas šķērsojuma vietā pie Rīgas HES ūdenskrātuves veidojama pasažieru stacija vietējās pasažieru plūsmas sasaistei ar "Rail Baltica" 1435 mm dzelzceļa līniju. Modernizētajā līnijā tiktu nodrošināti ekspreša reisi uz Rīgas Centrālo staciju un Rīgas lidostas dzelzceļa stacijām, izmantojot AS "Pasažieru vilciens" (PV) atspoles tipa vilcienus, kuri kursē pa esošo 1520 mm līniju no centra līdz Imantai un tālāk pa jaunizbūvētu 1520 mm atzaru līdz lidostai.
Piedāvātais risinājums izmaksātu vairāk nekā 520 miljonus eiro
Risinājuma īstenošanai nepieciešamās kopējās izmaksas veido aptuveni 524,29 miljonus eiro, tostarp aptuveni 400 miljoni eiro ir pieejami, pārdalot citiem SM infrastruktūras projektiem paredzēto finansējumu no ES struktūrfondiem.
Atbilstoši ES fondu programmai, SM ierosinātajām pārdalēm un Finanšu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem par ES kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam, dzelzceļa jomas nozarei ir plānotas ES fondu investīcijas 419 492 461 eiro apmērā, tāpat SM ir piedāvājusi priekšlikumus Atveseļošanās fonda plānu investīciju pārskatīšanai.
Tostarp SM norāda, ka no Atveseļošanās fonda LDz tika novirzīts 74,4 miljonu eiro finansējums, lai paplašinātu esošo dzelzceļa elektrificēto zonu, izbūvējot kontakttīklu un citu nepieciešamo infrastruktūru, bateriju elektrovilcienu (BEMU) pārvadājumiem neelektrificētajā dzelzceļa līnijā Zemitāni-Sigulda, tomēr SM norāda, ka, ņemot vērā iespējamos riskus un ierobežoto laika ietvaru līdz 2026. gada beigām, SM ieskatā minētajās investīcijās nav iespējama infrastruktūras izveide BEMU pārvadājumiem. Attiecīgi paredzētais finansējums būtu novirzāms citai ar reformu saistītai augstas gatavības investīcijai - Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas investīciju projektam.
Tāpat SM norāda, ka līdz šī gada martam Rīgas pašvaldība neiesniedza projektu par sabiedriskā transporta infrastruktūras izbūvi, kas ietver no autosatiksmes atdalītas neatkarīgas ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas 5,3 kilometru garumā Rīgas pilsētas nozīmes koridorā Rīgas centrs-Dreiliņi un ar to saistītu velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūras izveidi (Metrobusa projekts). Tādējādi minētās investīcijas ietvaros ir neizmantots Atveseļošanās fonda finansējums 40,228 miljonu eiro apmērā.
Līdz ar to SM priekšlikums ir Atveseļošanās fonda finansējumu 114,628 miljonu eiro apmērā novirzīt ar "Rail Baltica" projektu saistītajām aktivitātēm Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā.
Ministrija: Bateriju vilcienu projektu nebūs iespējams optimāli realizēt
Attiecībā uz ES kohēzijas politikas programmu 2021.-2027.gadam dzelzceļa jomas nozarei ir plānotas ES fondu investīcijas 419 492 461 eiro apmērā. Tostarp 92,495 miljonu ES fondu finansējums paredzēts bezemisiju (bateriju) vilcieniem, 246,998 miljoni eiro dzelzceļa transporta attīstībai un energoefektivitātes uzlabošanai sabiedriskajos pasažieru pārvadājumus, bet 80 miljoni eiro – Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstībai (peronu modernizācija un vilcienu kustības ātruma paaugstināšana).
Tādējādi, veicot pārdales, SM rosina atzīt par spēka zaudējušiem Bezemisiju vilcienu īstenošanas noteikumus, kuri paredzēja ES fondu finansējumu divu BEMU iegādei. Šāds lēmums pamatots, jo nepieciešamos pasākumus dzelzceļa infrastruktūras pielāgošanai BEMU ekspluatācijai nav iespējams realizēt Atveseļošanās programmas ietvaros, jo nav pieejamas nepieciešamās ražošanas jaudas elektroapgādes apakšstaciju ražošanai un citu projekta būtisku komponenšu ražošanai noteiktajos termiņos.
Bezemisiju vilcienu iepirkuma procesa rezultātā ir noskaidrots viens pretendents, kura cenu nav iespējams salīdzināt ar citu tirgus spēlētāju saistošiem piedāvājumiem, kā rezultātā nebūs iespējams projektu optimāli realizēt un racionāli rīkoties ar pieejamo finansējumu.
Pārvērtējot BEMU programmu, SM ir secinājusi, ka piedāvātie risinājumi bez būtiskām papildu investīcijām elektrifikācijas infrastruktūrā nav optimāli satiksmes organizācijai tālajos maršrutos: Daugavpils, Rēzekne, Zilupe un Liepāja.
Vienlaikus SM, lai lemtu par turpmāku rīcību pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu, izvērtēs tirgus atvēršanas scenārijus un dzelzceļa ritošā sastāva nodrošinājuma modeļus.
Attiecīgi SM priekšlikums paredz iepriekš minēto pasākumu finansējumu 419 492 461 eiro, tostarp elastības finansējumu, novirzīt "Rail Baltica" Rīgas posma izbūvei un dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektiem.
Sagatavotais risinājums ir daļa no "Rail Baltica" projekta ieviešanas pirmās kārtas scenārija, kas tiks iesniegts Ministru kabinetā šā gada septembrī.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
