Valdība vairākus lēmumus, kas saistīti ar mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu algu nodrošināšanai un tam nepieciešamo finansējuma pārdali otrdien, 3.oktobrī, akceptēja bez diskusijām.
Valdība nolēma sadalīt mērķdotācijas pašvaldību pedagogu darba samaksai un speciālo izglītības iestāžu, kas nodrošina internāta pakalpojumus, uzturēšanas izdevumiem 2023. gadam, no 1. septembra nodrošinot pamata un vispārējās vidējās, speciālās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem zemāko vienas stundas likmi 8,5 eiro un pirmsskolas pedagogiem – 7,75 eiro.
Piešķirtais finansējums ļauj no 1. septembra nodrošināt pamata un vispārējās vidējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem zemākās mēneša darba algas likmi 1224 eiro (par slodzi 36 stundas nedēļā), bet pirmsskolas pedagogiem – 1240 eiro (par slodzi 40 stundas nedēļā).
Līdz 2023.gada 1.septembrim pedagogu zemākās mēneša darba algas likme bija 900 eiro (par slodzi 30 stundas nedēļā), bet pirmsskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme - 1070 eiro (par slodzi 40 stundas nedēļā).
Tāpat paredzētas dotācijas, lai sniegtu atbalstu mācībām valsts valodā bērniem, kuri iepriekšējā mācību gadā apguvuši mazākumtautību izglītības programmas. Atbalsta finansējums pamatizglītībā paredzēts pedagoga palīgu, logopēdu, pagarinātās grupas skolotāju un pirmsskolas izglītībā pedagoga palīgu un logopēdu darba samaksai.
Dotācijas aprēķina Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā izglītojamo skaitu un piemērojot reģionālos un speciālo programmu koeficientus.
Iepriekš dotācijas pašvaldībām bija apstiprinātas šī gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, bet finansējums gada pēdējiem četriem mēnešiem līdz šim nebija sadalīts.
Atlikušajiem 4 mēnešiem (septembrim–decembrim) kopējais pašvaldībām sadalītais finansējums ir 183,144 miljoni eiro, tai skaitā:
- pašvaldību speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, un speciālajām pirmsskolas grupām – 21,732 miljoni eiro,
- pamata un vispārējās vidējās izglītības, speciālās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu algām – 131,838 miljoni eiro,
- interešu izglītības pedagogu daļējai darba samaksai – 8,685 miljoni eiro,
- bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu algām – 20,888 miljoni eiro.
No kopējās dotāciju summas vēl aptuveni 2,13 miljoni eiro paredzēti Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošanai.
Aprēķinātās dotācijas par 3 881 630 eiro pārsniedz 2023. gada budžetā apstiprināto, jo pieaudzis izglītojamo skaits, tostarp 2,3 miljoni eiro nepieciešami 3292 Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības vajadzību nodrošināšanai un 1,6 miljoni eiro saistībā ar pārējo izglītojamo skaitu un struktūras izmaiņām.
Nepieciešamais papildu finansējums nodrošināts, veicot atbilstošas pārdales budžeta ietvaros.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) gan valdības lēmumus par naudas sadalījumu pašvaldībām nesaskaņoja un lūdza detalizētāku informāciju par mērķdotācijas summām, jo
arodbiedrība saņēma ziņas no dažām pašvaldībām, ka šis finansējums nav pietiekams – dažām pašvaldībām mēneša summa ir mazāka, lai gan no septembra jāceļ algas un jāsabalansē slodze.
LIZDA lūdza IZM atšifrēt pa pašvaldībām, kāda mērķdotācijas pieauguma daļa ir paredzēta slodzes sabalansēšanai un kāda darba algas likmes pieaugumam, un skolēnu skaita izmaiņas pašvaldībās.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienībai pret valdības lēmumu iebildumu nebija.
IZM Izglītības departamenta direktore Edita Kanaviņa medijiem pēc valdības sēdes skaidroja, ka ministrija pirms lēmuma virzīšanas valdībai saņēma LIZDA iebildumus, notika sarunas gan ar arodbiedrību, gan ar pašvaldībām, kurās viņi tika iepazīstināti ar aprēķiniem, analīzi par skolēnu skaitu un situāciju pašvaldībām. Pēc situācijas izskaidrošanas iebildumu nebija, pauda Kanaviņa.
Bet premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") skaidroja, ka dotācijas pašvaldībām var mainīties, jo mainās arī skolēnu skaits, notiek iekšējā migrācija. Viņa arī norādīja, ka valdībai nav vēlmes neievērot arodbiedrības prasības, situācija tiek skaidrota, un ir labs dialoga process, nozare spēj sarunāties un salāgot aprēķinus.
Ir būtiski, ka mērķdotācija ir lielāka, nekā iepriekš solīts, taču vai visas streika prasības būs izpildītas, varēs spriest oktobra otrajā pusē, jo šobrīd pašvaldībās mērķdotācijas jeb valsts nauda vēl tiek dalīta, tāpēc analīzei ir vēl jāturpinās, tā uzsvēra Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Vanaga Latvijas Radio atzina – arodbiedrība neizslēdz, "ka viss būs kārtībā, bet mēs saņemam jau pirmos trauksmes zvanus,
ka ir skolas, kurās nepietiek naudas, un mēs arī cenšamies analizēt līdz skolas līmenim, vai tas ir saistīts ar skolēnu skaita izmaiņām" vai citiem iemesliem.
Pašlaik 100% pateikts, kā pilnīgi visam naudas ir pietiekami, LIZDA vēl nevar apgalvot, norādīja Vanaga.
Ja naudas nepietiks, tad pašvaldības un izglītības iestādes lūdz informēt arodbiedrību, tostarp ministriju.
Katrai pašvaldībai pašai ir tiesības pārdalīt mērķdotāciju starp skolām, atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai mērķdotācijas sadales kārtībai. Iepriekš arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vairākkārt uzsvēra pašvaldību atbildību par saņemtās mērķdotācijas sadalījumu pa izglītības iestādēm. Tiesa, Čakšas padomnieks analītikas jautājumos Jānis Salmiņš esot pārliecināts, ka valdība piešķīrusi vairāk, nekā būtu nepieciešams streika prasību izpildei, to apliecinot ministrijas veiktie aprēķini, un ar piešķirto naudu pietikšot arī jauno pedagogu atalgojumam.
KONTEKSTS:
Valdība augustā jau nolēma piešķirt papildu 13,2 miljonus eiro pedagogu zemākās darba samaksas likmes palielināšanai no šā gada 1. septembra, bet nozares arodbiedrība norādīja, ka šī summa nebūs pietiekama. LIZDA lēsa, ka zemākā algas likme ir pacelta par 8,4%, un naudu tālāk sadalīs katrā pašvaldībā, un vienam skolotājam pieaugums būšot daži desmiti eiro, bet citam – varētu būt arī simti.
Par pedagogu algu celšanu nozares ministrijai un arodbiedrībai bija nesaskaņas vairāku mēnešu garumā, tostarp notika trīs dienu streiks, kura laikā LIZDA panāca valdības lēmumu piešķirt papildu naudu pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Taču LIZDA arvien nebija apmierināta ar IZM aprēķiniem, un tad izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") un arodbiedrība vienojās līdz augusta vidum sagatavot vienošanos, lai pedagogu streika vienošanās būtu izpildīta.
