Lai arī visas puses piekrīt, ka šobrīd valsts aizsardzības mācības ieviešana skolās ir aktuālāka kā jebkad iepriekš, plānoto 140 stundu vietā norit sarunas par 112 stundu ilgu kursu, jo bērnus nevar pārslogot un no cita mācību satura arī grūti atteikties.
Jaunsardzes centra direktors Aivis Mirbahs deputātiem prezentēja, no kāda satura nāksies atteikties, nākamgad ieviešot valsts aizsardzības mācību visās skolās: "Rīcību krīzes situācijās neapgūsim vairs, līderību, drošsirdību neapgūsim. Aktīvu sabiedrības locekli nesasniegsim. Manuprāt, esam godīgi, tad ir jāpaceļ jautājums, vai valsts aizsardzības mācība vispār ir nepieciešama."
Atsakoties no kursa īstenošanas pilnā apmērā, aizvien ir problemātiski rast vietu un laiku, kur to iekļaut, uzskata IZM.
Izskatīti varianti par šī satura integrēšanu sporta stundās, arī mācību gada pagarināšana, bet nevienam no šiem priekšlikumiem nav atbalsta. Neredzot citas iespējas, IZM plāno atbildību un izvēli nodot direktoriem.
IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Ilze Seipule skaidroja, ka pašas skolas labāk var redzēt, ko var mainīt, lai ieviestu jauno mācību saturu: "Ir šis otrais variants, ka tomēr skolu vadībai pašai tiek deleģēta atbildība par to, no kuriem mācību priekšmetiem tad šīs mācību stundas varētu iegūt. Pašām skolām vislabāk ir redzēt, kur viņi var variēt un ko var pamainīt."
Deputātu domas šajā jautājumā bija dažādas. Kāds teica, ka labāk sākt ar samazinātu satura apjomu un to pakāpeniski kāpināt. Vēl kāds pauda raizes, ka ir bīstami skolām dot pilnīgu izvēles brīvību, atbildību noveļot uz direktoriem.
Jaunsardzes centra vadītājs Latvijas Televīzijai sacīja, ka zināms par šo mācību ieviešanu bija sen, bet, kā to izdarīt praksē, ilgstoši palicis nerisināts jautājums.
"Mēs zinājām jau 2018. gadā, ka valsts aizsardzības mācība būs obligāta 2024. gadā, un tagad mēs tikai meklējam, kur integrēt? Pēc tā, ka "Skola 2030" jau ir izstrādāta pirms diviem gadiem. Ir jāpārstrādā programma, nodarbību plāni. Ir jāpārrēķina, cik liels mums ir vajadzīgs finansējums, instruktori un tā tālāk. Tas ir vesels projekts," sacīja Mirbahs.
Uzklausot abas puses, komisija lēma, ka sarunas turpinās, piedaloties abu ministriju politiskajai vadībai – ministriem.
Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs, pie frakcijām nepiederošais Igors Rajevs pauda, ka programmu būtu vērts īstenot tikai tad, ja iespējams sasniegt tās mērķus: "Šeit ir skaidrs, ka ir nepieciešama politiskā palīdzība šī jautājuma atrisināšanai. Mums likās, ka iepriekšējā sesijā mums izdevās panākt kompromisu. Mēs redzam, ka to programmu ir vērts īstenot tikai tad, ja mēs sasniedzam tās mērķus.
Ja mēs ar to programmu nesasniedzam tās mērķus, nav jēgas viņu īstenot. Un, ja tai programmai ir vajadzīgs konkrēts stundu skaits, to stundu skaitu vajag atrast un ielikt iekšā programmā."
Patlaban brīvprātīgi valsts aizsardzību māca 186 skolās, un to apgūst aptuveni 16 ar pusi tūkstoši skolēnu. Nākamgad septembrī šī programma būs obligāta.
KONTEKSTS:
Latvijas skolās valsts aizsardzības mācība būs obligāta no 2024. gada septembra. Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus.
Valsts aizsardzības mācības kursa programmu veido trīs paralēli apgūstami moduļi: pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā, noturība krīzes situācijās un vadība, valsts aizsardzības iemaņas.
