Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē līdzās deputātiem šoreiz bija arī pacientu biedrības – dažas klātienē, bet ievērojams skaits pieslēdzās attālināti. Viena no tām bija Latvijas Diabēta biedrība, kas norādīja uz vajadzību pēc valsts atbalsta, piemēram, ne vien vairākus tūkstošus vērta insulīna pumpīša iegādei, bet arī tā uzturēšanai, kas ik pēc trīs mēnešiem izmaksā 500 eiro. Pašlaik to apmaksā tikai bērniem.
Latvijas Diabēta federācijas pārstāve Landa Jaunzema norādīja, ka biedrība šobrīd akcentē to, ka, piemēram,
skolēnam pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas esošās iekārtas, tostarp insulīna pumpītis un glikozes monitoringa sistēma, vairs nav pieejamas.
Diabēts ir viena no diagnozēm, par kuras ārstēšanas kompensāciju no valsts kopš šī gada pavasara iestājusies arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija. Tā norādīja, ka daļu no tā, ko Latvijā valsts nekompensē, pārējās Baltijas valstīs kompensē.
Komisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (Zaļo un Zemnieku savienība) skaidroja, ka profesionālās organizācijas kopā ar pacientu organizācijām ir virzījušas vēl četras svarīgas diagnozes, kuru ārstēšanu vajadzētu kompensēt valstij.
Komisijas ieskatā līdzās diagnozēm, kuru pacienti jau saņem valsts atbalstu, būtu jāpalīdz arī migrēnas pacientiem, labdabīga dzemdes audzēja fibromiomas pacientēm, atopiskā dermatīta jeb smagas ekzēmas pacientiem. Tāpat ar jaunākas paaudzes medikamentiem būtu jānodrošina arī bērni – epilepsijas pacienti.
Dažas no šīm diagnozēm uz tiesībām saņemt zāļu kompensāciju no valsts sarakstā būtu jāiekļauj jau šogad.
VM tikmēr tūlītēju atbildi nedeva, norādot, ka pašlaik jaunā ministra vadībā sākts darbs pie kompensējamo zāļu saraksta aktualizēšanas, lai no tā izslēgtu tos medikamentus, kas novecojuši vai ir neefektīvi, kā arī tos, ko vairs neizmanto.
VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka par konkrētām diagnozēm spriest ir pāragri, jo vispirms nepieciešams aktualizētais zāļu saraksts:
"Tas mums ļaus saprast, cik daudz līdzekļu varam izbrīvēt tagad un cik daudz novirzīt tām diagnozēm, kas šobrīd nav nosegtas pilnībā."
Vairāki deputāti sēdē norādīja arī uz nepieciešamību samazināt kompensējamo un recepšu medikamentu uzcenojumu, lai Latvijā zāles nebūtu dārgākas kā citās Baltijas valstīs. Ministrijai aprēķini par iespēju ietaupīt jāiesniedz divu nedēļu laikā.
