Šādi Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sāk kampaņu "Atrodi laiku, lai dzīvotu ilgāk!". Un aicina iedzīvotājus veikt valsts apmaksātos izmeklējumus, lai onkoloģisku saslimšanu, ja tāda ir, noķertu pašā sākumposmā.
Statistika liecina, ka izmeklējumu skaits pieaug. Taču bieži vien cilvēki pat neprot šo uzaicinājumu atrast.
"Protams, ir iespēja izmantot valsts elektronisko adresi, kur var pieteikties. Un tad sūtīs uz adresēm. Bet sievietes reģionos vai gados vecākas, viņām nav šīs pieredzes. Tad var vērsties pie ģimenes ārsta," skaidroja ginekoloģe Jana Žodžika.
Tāpēc milzu loma ir ģimenes ārstam, kurš var gan iedot norīkojumu, gan skrīninga komplektus.
"Ģimenes ārsta praksei jābūt tai vietai, kur nonākot ārsts vai palīgs atgādina – jums valsts apmaksā tādus un tādus izmeklējumus," teica ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.
Savukārt, ja izmeklējums notiek privātpraksē, arī tur analīzes izmaksas sedz valsts.
"Mēs redzam visus datus, visus izmeklējumus. Arī tās sievietes, kuras izvēlas izmeklējumu pie maksas ginekologa. Analīzes apmaksā no valsts puses, mēs šos datus redzam un ieskaitām pie skrīninga aptveres," skaidroja Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vecākā eksperte Līva Seile.
Lai gan 70% aptveres atzīme nav sasniegta nevienā skrīninga veidā, dzemdes kakla vēža pārbaudes tam strauji tuvojas.
