Vietējie nepieciešamību pēc šādas infrastruktūras saskatīja jau pirms 12 gadiem. Salas ciemats vienlaikus ir gan kā Jēkabpils guļamrajons, gan turpat ir uzņēmumi, kur strādā pilsētnieki. Brauksim pēc bulciņām uz maizes ceptuvi, saka jēkabpilieši, solot jauno infrastruktūru izmantot arī sportošanai.
Būvdarbi sākti maija vidū. Izbūvēts četrus kilometrus garš un 2,5 metrus plats apvienotais gājēju un velobraucēju ceļš ar asfalta segumu, savienojot to ar esošo infrastruktūru Jēkabpilī un Salas ciemā. Visā posmā izbūvēts jauns energoefektīvs apgaismojums, izbūvēta drenāžas sistēma un grāvji, pieejas autobusu pieturvietām, uzstādītas drošības barjeras.
Lai tiktu pie ietves, Salas ciemata iedzīvotāji speciāli dibināja biedrību, vāca parakstus, vērsās gan pie pašvaldības, gan valsts iestādēm. Veloceļu viņi sauc par savu projektu.
Jēkabpils iedzīvotāji Kaspars un Juris: "Kad celtnieki dzina prom un neļāva braukt, jau mēģinājām pabraukāt. Ceļa posms bija ļoti bīstams. Tagad ļoti brīnišķīgi braukt."
Krustpils iedzīvotājs Guntars: "No pilsētas līdz Salai un atpakaļ ir nepilni 10 kilometri. Tas ir ļoti labs treniņa attālums."
Biedrības "Holista" aktīviste Olga Kunankina: "Mums tagad Latvijā nav tik daudz iedzīvotāju, un katrs strādājošais ir zelta vērtībā, tāpēc vajag domāt par šito."
Biedrības "Holista" aktīviste Inga Āriņa: "Noslogojums jau šobrīd ļoti aktīvs. Tā kā esam pateicīgi visiem iesaistītajiem, ka mūs sadzirdēja. Klauvējām, klauvējām un, kā Olga teica, ja nevaram pa durvīm tikt, tad kāpsim pa logu."
Būvdarbu gaitā objektā ir iestrādāts vairāk nekā 19 000 tonnu smilts, 9500 tonnu šķembu un ieklātas 1360 tonnas asfalta. Drenāžas sistēma izbūvēta 1,6 kilometru garumā, apgaismojums – 3,9 kilometru garumā.
Būvdarbus par 1,57 miljoniem eiro (ar PVN) veica SIA "Ošukalns". Uzņēmuma ceļu būves nozares vadītājs Jānis Hauka norādīja, ka būvdarbi bija izaicinoši –
objekts bija jāuzbūvē četros mēnešos, turklāt Pelītes upē daļu no šī laika bija pārāk augsts ūdens līmenis, līdz ar to darbiem atlika vēl mazāk laika.
LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis atzīmēja, ka Pelītes tilts atjaunots tā vēsturiskajā izskatā, saglabājot industriālo mantojumu.
Lai īstenotu projektu, bija nepieciešams pārņemt īpašumā vairākas zemes vienības, kas pieder privātpersonām, to skaitā arī vēsturisko 19. gadsimta sākumā uzbūvēto tiltu. Pirms pārbūves tilta mūra sienas bija daļēji sabrukušas, tomēr, izvērtējot tilta tehnisko stāvokli, nestspēju un citus parametrus, kā arī ņemot vērā arhitektoniskos apsvērumus un būves vēsturi, tika nolemts tiltu atjaunot.
Projekts finansēts no valsts budžeta. Būvuzraudzību nodrošināja SIA "Teede Insenerid", projekta autors ir AS "Ceļuprojekts".
Veloceļus būvēja LVC, bet apsaimniekošanu uztic pašvaldībai. Kopumā ceļiem finansējums nākamajos gados būs mazāks, sacīja LVC valdes priekšsēdētājs, bet veloceļus turpmāk plāno finansēt par Eiropas Savienības finansējumu.
Mikromobilitātes veicināšanai paredzēts gar valsts autoceļiem tuvāko gadu laika izbūvēt veloceļus nepilnu 100 kilometru garumā.
Līdzīgi veloceļi no pilsētas uz piepilsētas ciemu šogad izbūvēti arī pie Liepājas un Valmieras.
