Slimnīcas reģionos konkurē par dzemdētājām un valsts naudu. Kā topošās māmiņas piesaista Valmierā?

Katra grūtniece, dzemdētāja slimnīcai atnes arī naudu, jo dzemdības ir valsts apmaksāts pakalpojums. Lai arī dzemdību nodaļu skaits reģionos sarūk, konkurence tikai pieaug, un slimnīcas burtiski cīnās par grūtniecēm, katra izspēlējot savus trumpjus.

Tā, piemēram, ar mērķi piesaistīt slimnīcai topošās māmiņas, Valmierā pirms gada izveidota programma "Piedzimt Valmierā".

Māmiņas slimnīcu izvēlas pēc vairākiem kritērijiem

Domājot par dzemdību nodaļas izvēli, jaunajām māmiņām ir vairāki kritēriji – viens no tiem ir attālums līdz slimnīcai, lai paspētu laikus turp nokļūt. Svarīgs ir arī personāls un tā attieksme – grūtniecei ir svarīgi, vai viņai patiks sadarboties ar vecmāti, vai varēs tai uzticēt šo tik svarīgo dzīves brīdi. Vēl būtiska loma ir informācijas pieejamībai par grūtniecību, dzemdībām un arī pēcdzemdību procesu.

"Kad paskatās kaut kur forumos vai kaut kādos čatos, kur ir jaunās, topošās māmiņas, vai arī skatās, ko draudzenes iesaka, visur informācija atšķiras, un tad es vienkārši savilku kaut ko pa bišķim no visa," sacīja jaunā māmiņa no Valmieras novada, kas pirms nepilna gada Vidzemes slimnīcā laida pasaulē savu pirmo mazulīti.

Viņa atzina, ka viena no svarīgākajām lietām ir informācijas par sagatavošanos dzemdībām pieejamība: "Es meklēju informāciju Vidzemes slimnīcas lapā par to, kas ir jāņem līdzi dzemdību somā, jo visur ir atšķirīga informācija. Bet tad, kad es simtprocentīgi zināju, ka es dzemdēšu Valmierā, tad es meklēju tieši viņu informāciju. Arī visādus kursus attālināti var iziet un skatīties. Arī mājaslapā, ja tu seko Vidzemes slimnīcai, "Piedzimt Valmierā", tur liek visu laiku iekšā informāciju par kursiem, par visu ko, tādā ziņā es nebiju informācijas vakuumā, ka es kaut ko nezinātu."

Projektu izstrādā augstskolas studenti

Lai rastu modernāku un personiskāku pieeju, kā uzrunāt topošās māmiņas, Vidzemes slimnīca uzrunāja vietējās augstskolas studentus, kas arī radīja projektu "Piedzimt Valmierā".

Viens no projekta autoriem ir Vidzemes Augstskolas students Gustavs Māziņš: "Ja mēs skatāmies statistiski, visā Latvijā samazinās cilvēku skaits, arī Vidzemes reģionā cilvēku skaits un arī jaundzimušo skaits samazinās. Principā ir tā, ka slimnīcas konkurē par to, kurš dabūs tās māmiņas, kas ir pieejamas. Mēģinājām saprast, kā dabūt tās māmiņas, kas ir tas, lai viņas dzemdētu tieši Vidzemes slimnīcā. Un tad – kā piesaistīt šīs māmiņas. Kas māmiņām ir svarīgi? Primārais māmiņām ir attālums. Līdz ar to mēs varam strādāt ar to reģionu, kas ir ap Vidzemes slimnīcu. Galvenās lietas ir attālums līdz slimnīcai un atsauksmes, un tad arī vēl medicīniskais aprīkojums. Ja mēs skatāmies uz tām atsauksmēm, tad patiesībā tās ir ļoti labas par Vidzemes slimnīcas Dzemdību nodaļu, bet atkal tā otra puse, ka Siguldai vienu brīdi bija ļoti labs mārketings, ka visi gandrīz brauca dzemdēt uz Siguldu."

Vidzemes Augstskolas studenti piedāvāja dažādus variantus, kā slimnīcai piesaistīt vairāk potenciālo dzemdētāju. 

Lielāko atbalstu guva ideja uzrunāt topošās māmiņas caur sociālajiem tīkliem,

piedāvājot tur viņām saistošu informāciju par grūtniecību, dzemdībām, pēcdzemdību procesu, kā arī daloties ar vecmāšu video vizītkartēm un video formātā apkopojot māmiņu dzemdību pieredzes stāstus. 

Aprīkojums reizēm nostrādā arī pretēji

Gustavs Māziņš norādīja, ka te ir stāsts par to, ka dzemdības slimnīcai ir viens no ienesīgākajiem pakalpojumiem: "To apmaksā valsts, līdz ar to valsts dod finansējumu slimnīcai, un māmiņai ne par ko nav jāmaksā, bet slimnīca saņem šo finansējumu. Tādā ziņā ir tik ļoti labs tas publiskais tēls izveidots, ka visas brauc dzemdēt uz Siguldu."

Gustavs uzsvēra, ka primārais ir attālums, atsauksmes, kā arī aprīkojums: "Bet no māmiņu teiktā izriet, ka aprīkojums reizēm nostrādā arī pretēji. Vidzemes slimnīcā ir viens no perinatālās aprūpes centriem, kurā var aprūpēt arī priekšlaicīgi dzimušos bērniņus. Vidzemes slimnīca ir gatava uzņemt faktiski jebkuru, un

tas nospēlē divējādi – no vienas puses, tā ir kā drošības sajūta māmiņai, no otras puses – viņām bail, ka tad viņām neļaus dzemdēt dabiskā veidā. Tas tāds stereotips, protams."

Arī Latvijas Radio sastaptā jaunā māmiņa no Valmieras novada primāri tieši atsauksmju dēļ bija izvēlējusies Siguldas slimnīcu, taču tur dzemdēt viņai nebija iespējams: "Man bija variants dzemdēt Siguldā. Sigulda mani neuzņēma tādēļ, ka man bija jādzemdē ātrāk par 38. nedēļu, jo Sigulda uzņem tikai no 38. nedēļas, līdz ar to man arī nosūtījums bija uz Vidzemes slimnīcu. Bet viss ir kārtībā, un nodaļā māsiņas bija atsaucīgas, viss bija tādā ziņā forši. Kad es prasīju palīdzēt, tad arī palīdzēja, un bērnu dakterītes arī bija ļoti iejūtīgas un foršas, un mīļas."

Projekta "Piedzimt Valmierā" autori norādīja, ka atsaucīgs personāls ir viens no būtiskiem iemesliem, kādēļ topošās māmiņas grib vai negrib izvēlēties konkrētu slimnīcu: "Šajā zīmola saistībā mēs veidojām māmiņu video pieredzes stāstus, kuros māmiņas stāsta, kādas viņām ir bijušas dzemdības Vidzemes slimnīcā, un arī stāstus par vecmātēm, kur vecmātes iepazīstina ar sevi, jo to mēs arī no māmiņām novērojām, ka

ir ļoti svarīgi, ka viņas slimnīcas mājaslapā redz nevis vienkārši vārdu, uzvārdu un fotogrāfiju, bet, ka viņas dzird, kā vecmāte runā, kā viņa izskatās, kā viņa kustas, lai iepazītu un saprastu, vai šī ir tā vecmāte, pie kuras es gribu dzemdēt."

Slimnīcā zemo dzemdētāju skaitu saista arī ar slimnīcas tēlu

Vidzemes slimnīca ir viens no perinatālās aprūpes centriem, kurā var aprūpēt arī priekšlaicīgi dzimušos bērniņus. Dzemdēt te brauc no Valmieras, Cēsīm, Rūjienas, Valkas, Limbažiem un citām tuvējām pilsētām. Tomēr arī te pēdējos gados izjūtams dzemdību skaita samazinājums. ⁠

No 2018. gada dzemdību skaits ir samazinājies par 30%. 2023. gadā pieņemtas 834 dzemdības, bet 2018. gadā to bija 1204.

Vidzemes slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas virsārsts Gints Lapiņš atzina – zemais dzemdētāju skaits, iespējams, ir saistāms ne vien ar demogrāfiskajiem rādītājiem, bet arī ar slimnīcas un dzemdību tēlu. Piestrādājot pie tā, ir iespējams Valmierā atgriezt ne vien jaunās māmiņas, bet arī valsts naudu:

"Mēs pēdējos gados sociālajos tīklos nebijām sevišķi aktīvi. 

Mums bija jau galīgi novecojusi mājaslapa, kas daļēji arī nedarbojās, un principā šī komunikācija ar pacientiem bija palikusi novārtā. Ar potenciālajiem pacientiem, dzemdētājām.

Un tad labi sagadījās, ka Vidzemes Augstskolā studentiem bija ienākusi prātā ideja, ka varētu papētīt, kas notiek dzemdību nodaļā, kas notiek Valmieras rajonā tieši demogrāfijas lietās, uztaisīt pētījumus un mēģināt kaut kādā veidā uzlabot, pacelt šo situāciju. Daudz ko noteica tieši finansiālā ieguldījuma, naudas aspekts, bet tika paņemts arī tas, kas varētu būt pēc iespējas efektīvāks. Tā piedzima brends "Piedzimt Valmierā" – mājaslapa, platforma, kurā notiek saziņa, māmiņu aptaujas, šī atgriezeniskā saite, aptaujas pēc dzemdībām."

Lapiņš norādīja, ka ļoti veiksmīgi izvērtušies arī videoklipi ar vecmātēm, jo tie cilvēkus uzrunā un padara nodaļu atvērtāku topošajām pacientēm.

Slimnīcā strādā pie negatīvā novēršanas

Lapiņš uzsvēra, ka bija svarīgi saprast, kas ir tas, kas cilvēkiem Vidzemes slimnīcā nepatīk, jo dzemdību skaits ir mazs, kļūst arvien mazāks, bet visi grib izdzīvot, un dzemdību nodaļas savā starpā konkurē:

"Ir tāds kustīgais segments, kas tā kā rotē. Ir tāds pastāvīgais, kas domā, ka viņi ir valmierieši, ka Valmierā grib dzemdēt un ka te viss ir labi, un viņas arī dzemdē. Un tad ir tāds mainīgais, kas meklē, ka varbūt kaut kur ir labāk. Tad šī ir tā grupa, ar kuru strādāt. Un tur mums ir izdevies parādīt mūsu priekšrocības, salīdzinot ar kādām citām [slimnīcām].

Mēs noskaidrojām, ka bija tādas būtiskākas lietas, kas attiecas uz personāla attieksmi. Pie tā mēs strādājam ikdienā, tas nav maināms vienā dienā.

Bija arī kaut kādi vienkārši sīkumi, kuru dēļ nejutās pietiekoši komfortabli, sākot, piemēram, ar krēsliem dzemdību zālē, kur tētim apsēsties, un beidzot ar tehniskām lietām. Tās mēs esam lielākoties novērsuši."

Tāpat slimnīca šobrīd nodrošina arī vīra klātbūtni dzemdībās. Lai gan līdz dzemdību sākumam sieviete atrodas palātā ar citām sievietēm, slimnīca apsver iespēju arī tur nodrošināt vīra klātbūtni, jo mazais dzemdību skaits to atļauj.

Vecmāte: Savējo sajūta māmiņai ļauj noskaņoties

Vidzemes slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vecākā vecmāte Natālija Šaramigina ir viena no tām vecmātēm, kas labprāt projekta laikā piedalījās video, iepazīstinot topošās māmiņas ar sevi, jo uzskata, ka savējo sajūta, ienākot slimnīcā, ļauj māmiņai bez lieka stresa noskaņoties pašām dzemdībām, tāpēc ar sevi un savu darbu ir jāiepazīstina:

"Ienākot jau dzemdību nodaļā, pat nerunājot varbūt par individuālo līgumu, bet vienkārši jau satiekot, viņai ir sajūta, ka šis cilvēks nav tik svešs.

Mums slimnīcā ir arī grūtnieču nodarbības cikls, kur katru nodarbību tagad vada sava vecmāte. Izejot ciklu, grūtniece satiekas ar dažādām vecmātēm, un viņa jau sajūt, kāds ir tas cilvēks. Tādās ideālās dzemdībās katrai sievietei vajag atrast savu vecmāti, ar kuru kopā viņa var justies droši, brīvi, var ļauties šim procesam. Ja viņa ļoti grib, viņa var arī satikties ar to vecmāti varbūt ne dzemdībās, varbūt pirms dzemdībām. Mums ir arī tādas vecmāšu konsultācijas, kur viņa var atnākt un ar šo cilvēku parunāt par kaut ko, ko viņa varbūt nevarēja nevienam citam pajautāt."

Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas virsārsts Lapiņš piebilda: "Mūsu galvenā stratēģija vairs nav censties maksimāli nopelnīt un ņemt šos līgumus, kaut gan mēs arī to darām un piedāvājam visu spektru, ko arī citi piedāvā, bet mūsu stratēģija ir [vērsta] uz to, lai ir labas, drošas dzemdības kopā ar vīru šeit, Valmierā, un mēs to nodrošinām, un valsts to nodrošina."

Lapiņš minēja, ka šobrīd Ogre, kur uzbūvēta jauna Dzemdību nodaļa, jau izkonkurē Siguldu, un tās līgumvecmātes, kas iepriekš brauca uz Siguldu, tagad brauc pieņemt dzemdības Ogrē. Ārsts gan uzskata, ka tas Vidzemes slimnīcu neietekmē, jo Ogre ir pārāk tālu no Valmieras, lai grūtnieces no Ogres puses brauktu dzemdēt uz šejieni, taču, viņaprāt, Siguldu tas ietekmē pat ļoti.

Ieskicējot savstarpējo sacensību, ārsts minēja, ka Vidzemes slimnīcas Dzemdību nodaļa dzemdētāju skaita ziņā ierasti bijusi pārāka pār Siguldas slimnīcu, bet situāciju otrādi pagriezis kovida pandēmijas laiks, kad Vidzemes slimnīcā dzemdību iespējas ierobežotas. Šobrīd ik mēnesi Siguldā pieņemot par aptuveni 20 dzemdībām vairāk.

Siguldā ik gadu vidēji piedzimst 1000 bērniņu. Tomēr arī te dzemdību skaits samazinās.

2020. gadā Siguldā pēc publiski pieejamajiem datiem piedzima 1169 mazuļi, 2022. gadā tie bija 920, bet pērn – 898.

Lapiņš uzskata, ka savstarpējā konkurence šajā ziņā starp slimnīcām nav veselīga: "Veselīga varbūt tikai tik, cik katrs mēs esam spiesti domāt, kā labāk izturēties. Tādā ziņā – jā, bet no valsts viedokļa tas ir vispār absurds, kas te mūsu valstī notiek šajā ziņā."

Pirmos kampaņas rezultātus slimnīca jau sajutusi

Pagaidām slimnīca šo kampaņu, kurā popularizē Valmieru kā vietu, kur piedzimt, īsteno saviem spēkiem, taču saprot, ka vēl veiksmīgāk tas būtu izdarāms ar vietējās pašvaldības atbalstu, kas arī pilsētu un novadu kopumā pozicionē kā ģimenēm draudzīgu.

Virsārsts Lapiņš norādīja, ka slimnīca pati pieņēmusi lēmumu pašvaldībā pēc atbalsta kampaņai nevērsties, tomēr to varētu mainīt, jo slimnīcai attiecības ar pašvaldību ir ļoti labas.

Skaitļos kampaņas "Piedzimt Valmierā" rezultātus izmērīt vēl ir pāragri, taču pirmos rezultātus slimnīca jau sajutusi. Māmiņas vairs nebaidās meklēt palīdzību un sev interesējošo informāciju ārpus dzemdību laika – nāk iepazīties ar nodaļu, sazvanās ar vecmātēm pēc dzemdībām, sūta neskaidros jautājumus slimnīcas sociālo tīklu lapās, kur saņem uz tiem arī atbildes.

Lai arī joprojām dzemdību skaits slimnīcā samazinās, kritums iepriekš prognozēts lielāks, bet ir izdevies dzemdību līmeni puslīdz noturēt "rāmjos".

Pašvaldība: Valmieras novads kļūst jauneklīgāks

Neskatoties uz dzimstības samazināšanos, vietējās pašvaldības pārstāve Kristīne Melece sauc Valmieras novadu par jauneklīgu:

"Ir jāsaka, ka Valmieras novads neatšķiras no kopējās situācijas Latvijā un iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Vairāk iedzīvotāju aiziet mūžībā, nekā piedzimst, bet, protams, ir arī tādas iekšējās migrācijas lietas, kas tomēr atstāj pozitīvu ietekmi uz demogrāfisko situāciju Valmieras novadā. 

Kļūstam arvien jauneklīgāks novads – šos datus mums apliecina skolēnu skaits, kas novadā ar katru gadu pieaug."

Melece pauda, ka pašvaldības savā starpā konkurē arī par jaunajām ģimenēm, piedāvājot dažādus labumus. 

Centrālā statistikas pārvalde 2022. gadā veica aptauju, kurā 98,4% Valmieras valstspilsētas iedzīvotāju bija atzinuši, ka Valmieru uzskata par ģimenēm ar bērniem draudzīgu vietu.

Pašvaldībā atzina, ka ģimenēm draudzīga vide sākas slimnīcas dzemdību nodaļā: "Tās rūpes par ģimenēm sākās jau no brīža slimnīcā, kad bērniņš piedzimst, kāds tur ir piedāvājums līdz tam. Ir arī īslaicīgās pieskatīšanas iespējas, Valmierā pieejama rotaļu grupa, tāpat "bēbīšu skolas" nodarbības. Mājokļu politika ir vēl viens aspekts, kas jāņem vērā pašvaldībām, domājot par jaunu ģimeņu piesaisti, ja mums ir darba vietas. Protams, pašā Valmierā pieprasījums pēc mājokļa ir joprojām lielāks nekā piedāvājums. Šobrīd esam sākuši valsts programmu zemas cenas īres namu būvniecībā."