"Ja 6% bērnu neprot lasīt, kurš nopelnīs mums pensijas?"
Lasītprasme ir mācīšanas atslēga. Ar teksta izlasīšanu un tā izprašanu būtībā sākas bērna ceļš bērnudārzā, skolā un vēlāk pieaugušā dzīvē. Latvijai steidzīgi vajadzīga stratēģija lasītprasmes veicināšanai, pauduši eksperti.
Viena mēraukla ir centralizēto eksāmenu rezultāti latviešu valodā. Šogad kā 9., tā 12. klašu beidzēju vidējais sniegums svārstās ap 50 %. 9. klasēm tas ir 58 %, 12. klasēm optimālajā līmenī – 54%, 12. klasēm augstākās sarežģītības līmenī – 56%.
Līdzīga aina paveras starptautiskos reitingos. Piemēram, jaunākajā 2018. gada PISA pētījumā, kurā vērtēta 15 gadus vecu skolēnu lasītprasmes, matemātikas un dabaszinātņu kompetence, secināts, ka zemākie rezultāti bijuši tieši lasītprasmē. Tajā Latvija ir zem OECD valstu vidējā snieguma. Bet jaunākā pētījumā, kurā vērtēta sākumskolēnu lasītprasme, secināts – Latvija noslīdējusi līdz 23. vietai 56 valstu konkurencē. Iepriekš ieņēma salīdzinoši augstāku – 11. vietu.
"Ja mums ir darīšana ar 6 % bērnu, kas neprot lasīt, tad es gribētu zināt, kas nopelnīs lielajai pensionāru armijai pensijas?"
retoriski jautāja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova.
"Es domāju, ka tas ir ļoti katastrofāls rādītājs, un, ja mēs nereaģēsim tūlīt... piemēram, 2000. gadā Vācijai bija ļoti slikti lasītprasmes rādītāji. Viņi uzreiz ieskandināja pa visu valsti "šoks"," sacīja Tretjakova.
IZM pagaidām precīzas formulas situācijas labošanai nav
Ar entuziasmu vien, kā tas ir Latvijā, nepietiek. Vajadzīga mērķtiecīga politika.
Lasītprasmes un lasīšanas veicināšanai piektdien, 3. novembrī, Rīgā rīkota vērienīga starptautiska konference, kurā speciālisti no dažādām Eiropas valstīm dalījās savā pieredzē ar to, kā veicināt sabiedrības un bērnu interesi par grāmatām.
Viens no veiksmes stāstiem Eiropā ir Polija. "Eurostat" dati par to, cik daudz laika iedzīvotāji velta katru dienu lasīšanai, rāda, ka Polija Eiropā dala otro vietu ar Somiju, uzreiz aiz Igaunijas. Poļi katru dienu lasa vidēji 12 minūtes. Un PISA pētījumā Polijai ir vieni no augstākajiem rezultātiem.
"Mēs organizējām kampaņas, kurās pašvaldību priekšsēdētāji rādīja piemēru, cik lasīšana ir svarīga. Tās bija vairākas programmas, ar kurām mēs īpaši iedrošinājām lasīt vairāk. Bet tam ir nepieciešams atbalsts augstākajā politiskajā līmenī un likumsakarīgi – tās ir arī finanšu investīcijas," pastāstīja Polijas Universālā lasīšanas fonda prezidente Marija Deskura.
Izglītības un zinātnes ministrijā sola iepazīties ar ārvalstu pieredzi un detalizētu Latvijas skolēnu zināšanu izvērtējumu, kā arī plānot, kā vairāk ģimenēm mudināt rādīt piemēru bērniem ar grāmatu lasīšanu un kā palīdzēt pedagogiem.
"Ko darīt, tā ilgtermiņā, es domāju, ļoti precīzas formulas mums šodien nav," atzina Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga ("Jaunā Vienotība").
"Tai pašā laikā mēs šo mācību gadu esam dēvējuši par teksta pratības, lasītprasmes mācību gadu. Un mēs aicinām skolas un pedagogus tiešām ļoti aktīvi plānot savas latviešu valodas, literatūras stundas. Varbūt skola var lemt par kādu konkursu, ar kuru bērnus mudināt uz lasītprasmi. Vienlaikus šobrīd izaicinājums pedagogam ir atrast vienkopus visus materiālus," sacīja Reinberga.
Patlaban norit vēl nebijis pētījums OECD valstīs, kurā pirmo reizi vērtē pieaugušo lasītprasmi. Tā rezultāti varētu būt gaidāmi nākamgad. Bet decembra sākumā gaidāmi jaunākie PISA pētījuma rezultāti, kuros vērtēta 15 gadus vecu skolēnu lasītprasme.
