Pirms 105 gadiem, plānojot Rīgas atbrīvošanas operāciju, Bumbu kalniņš Bolderājas apkārtnē tika izmantots, kā komandvadības postenis. Tāpēc tieši šeit, Bumbu kalniņā, pulcējās Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris un virsseržanti.
Lāpu gājiens vijās divarpus kilometru garumā pa bijušajām cīņu vietām Bolderājas un Kleistu apkārtnē.
1919. gada 3. novembra uzbrukums Bermonta karaspēkam ir jāuzskata par pirmo posmu mūsu armijas tālākām uzvaras gaitām pie Rīgas. Tā pirmās brīvvalsts laikā šos notikumus aprakstīja prese. Un tā arī uzsvēra sabiedroto atbalsta nozīmīgumu.
Vietās, kur godinot varoņus, dodas lāpu gājiens, pirms 105 gadiem notika sīvākās kaujas.
"Šī bija viena no tādām kritiskākajām vietām, tieši šis ceļš, kas veda iekšā Rīgā, un viens no spēcīgākajiem bermontiešu nocietinājumiem.
Par šo kauju nozīmi liecina tas, ka vēlāk par šo kauju, par izrādīto varonību 36 Daugavpils kājnieku pulka karavīri un 10 Rēzeknes pulka karavīri tika apbalvoti ar Lāčplēša ordeni," stāsta atvaļinātais rezerves ģenerālmajors Juris Zeibārts.
Savu artilērijas atbalstu Latvijas armijai sniedza Lielbritānijas un Francijas kara kuģu artilērijas eskadra, un tieši sabiedroto atbalsts palīdzēja gūt panākumus.
3. novembra uzbrukums noslēdzās ar ienaidnieka frontes pārraušanu un divīzijas labā spārna un centra stipru izvirzīšanos. 3. novembra kauja uzskatāma par vienu no vissmagākajām, tās laikā krita deviņi Latvijas armijas virsnieki un 25 kareivji, bet 109 karavīri tika ievainoti.
"Ir ļoti svarīgi atcerēties šīs kaujas. Novērtēt, godināt mūsu brīvības cīnītājus, jo, pateicoties tam, ko viņi paveica, vēlāk arī bija iespēja izveidot mūsu valsti, Latviju," uzsver Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris Normunds Baranovs.
