Valsts probācijas dienestā par godu nozīmīgai jubilejai, izvērtējot cenu aptauju, iegādāti 650 komplekti ar Probācijas dienesta identitātes zīmēm – iepirkumu maisiņš, pildspalva, termoss un kakla lenta caurlaidēm. Kopējā summa – 10 303 eiro.
Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius skaidroja, ka pagājušajā gadā, kad dienests svinēja 20 gadu jubileju, ieviesta jauna stratēģija, nodefinējot organizācijas vērtības:
"Lielai organizācijai ir ļoti svarīga organizācijas kultūra.
Mēs jau gadiem bijām domājuši, ka ir nepieciešams kaut kādā veidā stiprināt vizualizāciju šīm vērtībām."
Kultūras ministrija (KM) šogad suvenīriem un prezentācijas materiāliem ir iztērējusi 6 608 eiro un 19 centus. Ir iegādāti 1 100 maisiņi ar logo par 1 203 eiro. Ārzemju viesu sveikšanai – 150 cietā sējuma pierakstu klades ar logo par 2 052 eiro un 500 mīkstā sējuma pierakstu klades ar KM atpazīšanas zīmi dāvināšanai pašu mājās par 2 371 eiro. Vēl par piemiņu no KM dāvanā ir iespēja saņemt melnu koka zīmuli un aploksnes ar ministrijas logo, kā arī kartītes jomas izcilību sveikšanai ar pašas ministres parakstu.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) atzina, ka īpaši pēc Covid-19 pandēmijas prezentācijas suvenīru iegāde ir mazinājusies, jo mainījusies darba specifika.
"Nav jau noslēpums, ka pēc kovida laika ieviestajām korekcijām daudz kas notiek attālināti gan ar vietējā mēroga, gan ar ārzemju viesiem. Līdz ar to, loģiski, ka, tiekoties sanāksmē "Zoom" vai "Team", nevajag ne to krūzīti, ne pildspalvu," stāstīja VID Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Evita Teice-Mamaja.
Šobrīd VID akcents tiekot likts uz izglītojošiem un praktiski pielietojamiem suvenīriem, ko saņem bērni un jaunieši, kas ierodas VID uz Ēnu dienas pasākumiem, mācību ekskursijās, kā arī dienesta darbinieki tos pasniedz, kad dodas viesos pie bērniem uz skolām, piemēram, Karjeras dienās. Ieplānotie līdzekļi gadam šo suvenīru iegādei ir 3000 eiro. VID pārstāve uzsvēra: "Tas nenozīmē, ka ir jāiztērē, un ka noteikti iztērēsim."
Savukārt VID darbinieku rīcībā neesot ne pildspalvu, ne kādu citu kancelejas priekšmetu ar šīs iestādes identitātes zīmi.
Saeimas pārstāvis: Saņemot dāvanu, ir pieklājīgi ko dāvināt pretī
No Ministru kabineta pārstāves "4. studija" saņēma ļoti lakonisku atbildi: "Ministru kabinetam nav prezentācijas materiālu un suvenīru. Kā arī nav prakses iegādāties "nobrendotas" pildspalvas, plānotājus, atstarotājus u.t.t. Mūsu darbinieku ikdienas vajadzībām šāda veida lietas netiek pasūtītas."
Saeimā īpašos stendos var aplūkot suvenīrus, ko dāvanā saņem dažāda ranga ārvalstu amatpersonas, kas viesojas Saeimā, vai arī mūsu Saeimas pārstāvji, ciemojoties citu valstu parlamentos. Dāvanu apmaiņa ir daļa no diplomātiskā protokola. Par to liecina vairākas stiklotas vitrīnas ar raibu raibām piemiņas lietām no dažādām valstīm.
"Ja mēs saņemam kādu dāvanu no citas valsts delegācijas, tad ir tikai pieklājīgi dāvināt kaut ko pretī. Līdz ar to tā ir tāda valoda, varētu teikt, kurā mēs sarunājamies ar citām valstīm.
Tas arī ir stāsts par to, ko mēs vēlamies pateikt, kā mēs gribam reprezentēt savu valsti, kas ir tas vēstījums, ko mēs gribam nodot," skaidroja Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītājs Juris Vīgulis.
Tiesa, uz suvenīriem ar Saeimas logo var cerēt ne tikai augsta ranga ārzemju viesi. Piemēram, nesen notikušajā Atvērto durvju dienā cilvēki tika iesaistīti erudīcijas konkursā, un visu pareizo atbilžu zinātāju starpā par piemiņu no šī notikuma izlozēti Saeimas suvenīri.
Suvenīru un diplomātisko dāvanu iegādei šogad Saeimā izlietoti aptuveni 15 000 eiro. Tostarp arī suvenīri, kas paredzēti apjomīgākiem projektiem – "Jauniešu Saeimai" un Krimas platformas parlamentārajam samitam. Pašiem parlamenta deputātiem un darbiniekiem neesot pieejams gandrīz nekas no plašā suvenīru klāsta.
"Vienīgais katrā kabinetā ir Saeimas sienas kalendārs. Tā ir ikdienā vajadzīga lieta darbam, to arī rotā Saeimas simbolika," atklāja Vīgulis.
Rajevskis: Jautājums, vai suvenīri vajadzīgi katram sīkākajam departamentam
Saeima ir viena no valsts institūcijām, kam statuss un uzdevums paredz iegādāties dažādus prezentācijas suvenīrus, taču daudzām iestādēm, īpaši taupības laikos, tā noteikti nav pirmās nepieciešamības prece, atzina politikas procesu vērotājs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis:
"Es domāju, ka noteikti [vajadzīgs] Prezidenta institūcijai arī. Prezidents tiekas ar iedzīvotājiem – tas ir normāli, ja ir kāds suvenīrs, ko iedot. Cilvēki šādas lietas novērtē. Tās ir tieši tās institūcijas, kas vērstas uz plašāku sabiedrību. Vai tas vajadzīgs katram sīkākajam departamentam vai valsts kantorītim, tas ir cits jautājums."
Ikvienā situācijā ir jāievēro līdzsvars, arī tad, ja runa ir par piemiņas suvenīriem valsts iestāžu darbiniekiem.
"Ja ir kaut kāda jubileja, nevajag uzskatīt, ka darbinieki valsts iestādēs ir sliktāki jeb zemāka "kasta", ka šajā ziņā viņiem neko, pat kafiju nē, lai pats nes. Tā problēma Latvijā ir, ka ir iestādes, kur no vienas puses viss ir ietaupīts, "piegriezts". Tā attieksme pret darbinieku un darbinieku iesaiste ir arī tāds emocionāls moments, ka tu rūpējies par darbinieku. Otrs ir, kur vienkārši tiek "tranžierēta" nauda. Un mēs labi zinām, ka ir tādas iestādes," sacīja Rajevskis.
Politologs atzina, ka ļoti pieņemama prakse ir suvenīrus ar valsts iestāžu identitātes zīmi interesentiem pārdot par maksu.
Rajevskis uzsvēra - situācijas atšķiras, bet, velkot paralēles ar brīvo tirgu un biznesa vidi, neviens uzņēmums, kam ir finansiālas problēmas, neražo suvenīrus un prezentreklāmas.
