ĪSUMĀ:
- Latvijā dzīvnieku glābšanas biedrības un to brīvprātīgo darbinieku darbu oficiāli nekontrolē un nepārbauda.
- Pērn medijos izgaismots gadījums, kad "dzīvnieku glābēja" vairākus dzīvniekus pameta novārtā.
- Daļa biedrību nespēj nodrošināt dzīvniekiem atbilstošus izmitināšanas apstākļus.
- Ir gadījumi, kad suņi un kaķi ceļo no vienas biedrības uz nākamo.
- Tam, kur dzīvnieki īsti atrodas, bieži vien nemaz nav iespējams izsekot.
- "Lursoft" atrodamas 65 dzīvnieku glābšanas biedrības, kas darbības nodrošināšanai vāc ziedojumus.
- Biedrības un patversmes piketos iebildušas pret grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā.
- PVD: Dzīvnieku patversmēm zūd jēga.
Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" devās uz "Tīrumnieku" saimniecību Talsu novada Balgales pagastā. Tā atrodas apmēram 20 kilometru attālumā no pilsētas. Pērn februārī policija tur atrada sešus jau mirušus kaķus. Šos, kā arī daudzus citus dzīvniekus tur izmitināja Monta Juhņēviča, kura sociālajos tīklos bija pazīstama kā dzīvnieku glābēja Monta Mince.
Tagad saimniecībā valda kapa klusums. Vienīgais kaimiņš, kuru brauciena laikā Latvijas Radio sastapa klusajā Balgales pagastā, stāstīja, ka saimnieki māju remontēs. No ielas var redzēt, ka nelielajā teritorijā pie vienas no saimniecības ēkām ir izveidots paliels atkritumu krāvums. Tajā rēgojas apsnigušas kaķu mājas, konteineri dzīvnieku pārvadāšanai un pustukši barības maisi.
Kādēļ dzīvniekus tā vienkārši varēja pamest un neviens neko nedarīja?
Novārtā pamestie dzīvnieki
Monta Juhņēviča vairākus gadus aktīvi darbojās pamestu dzīvnieku tematikai veltītās grupās sociālajos tīklos. Viņa palīdzēja tiem meklēt jaunas mājas un daļu arī izmitināja pie sevis. Par to viņa saņēma daudzas pateicības. Ieraksti sociālajos tīklos liecina, ka viņa regulāri uzņēma dzīvniekus arī no dažādām biedrībām, piemēram, Tukumā reģistrētās "Dzīvnieku SOS".
Tomēr pirms gada lielā skaitā Balgales mājās izmitinātos dzīvniekus Monta pameta novārtā.
Videomateriāls, ko uzņēma otrs tā laika mājas iemītnieks — Ivo, pirms gada bija ievietots feisbukā. Vīrietis staigāja pa māju un iemūžināja septiņus kaķus un divus kucēnus, kā arī tur valdošu netīrību – vienu dzīvojamās istabas grīdu klāj siens, bet citur telpās — dzīvnieku izkārnījumi.
Februārī par mājā mirušajiem un izdzīvojušajiem dzīvniekiem uzzināja plašāka sabiedrība. Biedrības "Dzīvnieku SOS" valdes locekle Gita Grantiņa publicēja attēlus ar mirušajiem dzīvniekiem mājā un tās apkārtnē. Tajos var redzēt vairāku kaķu mirstīgās atliekas, kas iesalušas ledū mājas pagrabā.
Gitas Grantiņas dzīvnieku aizsardzības biedrība ir viena no tām, kas dzīvniekus atdeva Montai. Ieraksti sociālajos tīklos liecina, ka to darīja vēl vismaz divas citas šādas biedrības.
Dienu pēc šo bilžu parādīšanās uz Balgales māju aizbrauca vēl divu citu biedrību darbinieces. Savukārt izdzīvojušie dzīvnieki — trīs suņi, pieci kaķi un divas kazas — nokļuva pie vēl citām biedrībām un patversmēm.
Dzīvnieki pamesti konflikta dēļ
Latvijas Radio centās sazināties ar Montu Juhņēviču feisbukā, bet viņa uz rakstītajām ziņām neatbildēja.
Līdz pagājušā gada vidum Monta bija arī dzīvnieku aizsardzības biedrības "NIKA" valdē kopā ar Inesi Laukšteini. Ar viņu Latvijas Radio tikās Skrundas novada Cieceres pagastā, kur Inese šobrīd kārto reģistrācijas procesu Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), lai viņas biedrība oficiāli kļūtu par dzīvnieku patversmi.
Viņa izrādīja pašu atjaunoto divstāvu ēku, kurā iekārtojušies dzīvnieki. Tajā ir karantīnas zona, apskates telpa, nepieciešamā platība atbilstoši dzīvnieku skaitam un izpildītas arī citas prasības, kuras likums obligāti nosaka dzīvnieku patversmei. Atšķirībā no parastām biedrībām, kam ne vienmēr ir vieta dzīvnieku turēšanai, patversmei tā ir garantēta. Līdz ar to arī Ineses vadītajai biedrībai būs jāuzņem Skrundas novadā un tā apkārtnē novārtā palikušie dzīvnieki.
Lai gan Monta un Inese abas pērn bija biedrības "NIKA" dibinātājas, abas strādāja neatkarīgi viena no otras — Monta Talsos, bet Inese — Skrundā. Inese stāsta – kamēr pati mērķtiecīgi veidoja savu dzīvnieku patversmi, Monta turpināja iepriekš iesākto – brīvprātīgi uzņēma dzīvniekus savās mājās, kas bija viņu pagaidu turēšanas vieta.
Monta dzīvniekus uzņēma kā privātpersona, nevis biedrības locekle. Tomēr dažreiz Inese palīdzēja viņai apmaksāt dzīvnieku barību.
Abas sākotnēji apvienojās, jo biedrības dibināšanai vajadzēja divus cilvēkus, turklāt Montai jau iepriekš bija pieredze līdzīgā biedrībā.
Kad Montai Balgalē sākušās grūtības dzīvniekus pie sevis aprūpēt, Inese Skrundā no Balgales uzņēmusi 27 kaķus, par ko zinājis arī PVD. Atvesti arī pāris suņu, bet dabūt dzīvniekus laukā bija ļoti grūti, jo to sarežģīja konflikts ar otru Balgales mājas iemītnieku – iepriekš rakstā jau minēto Montas dzīvesbiedru Ivo.
Inese: "Tā Montas situācija ir tāda, ka tika vesti tur dzīvnieki, rēķini, nu tas, ko mēs tikko runājām, ka nav konkrētas vietas, kur viņus liek, jo tur ne tikai viens vien veda, bet tur daudzi veda. Protams, par ko neviens pēc tam arī atbildību negrib uzņemties, jo, jā, ir grūti, jo meitenēm nav tās telpas."
Pēc Ineses teiktā, tieši konflikta dēļ ar Ivo Monta arī pameta dzīvniekus.
Inese: "Es piedalījos tik, cik sākumā es tur mēģināju tos dzīvniekus dabūtu ārā, kas arī ļoti mums grūti gāja. Jo, protams, tur stāv tā otra persona, kuras dēļ arī viņa pati tai teritorijā negāja. Mums ļoti grūti gāja, nebija tā, ka viss tur bija ļoti pozitīvi – iebraucam un mums visu dod pretī. Viņai pašai tur bija jāslapstās, lai tiktu savā īpašumā iekšā."
Inese norādīja, ka ar Montu vairs nesazinās, un pāris mēnešus pēc notikumiem Balgalē sieviete arī izstājās no biedrības.
Par to, cik daudz dzīvnieku vienlaikus varēja atrasties pie Montas mājās, Inesei bijis grūti spriest.
"Dzīvnieku SOS" no intervijas izvairās
Vēl februārī Montas pagalmā atradās arī milzīgs kravas konteiners, kurā bija izmitināti dzīvnieki. Kā norādīja Inese, tas piederējis biedrībai "Dzīvnieku SOS".
Lai jautātu par konteineru, Latvijas Radio sazinājās ar Gitu Grantiņu no biedrības "Dzīvnieku SOS", bet norunātajā intervijas dienā viņa tikšanos negaidīti atcēla, solot atbildēt uz pāris jautājumiem rakstiski.
Jautāta, vai Balgales mājā bija arī viņas biedrības Montai nodotie dzīvnieki un vai konteiners to izmitināšanai pieder "Dzīvnieku SOS", Grantiņa pārtrauca saziņu un atsūtīja strupu īsziņu.
Grantiņa: "Iespējams, uz jūsu jautājumiem neatbildēšu, jo tie vairāk līdzinās nopratināšanai."
Notikumi Talsu novada Balgales pagastā liek secināt, ka
daļa biedrību, kas uzņem novārtā palikušus dzīvniekus, nespēj tiem nodrošināt pienācīgus izmitināšanas apstākļus. Tās turpina vākt ziedojumus dzīvnieku atbalstam, kamēr pašas viņus nodod citās rokās.
Šī nav vienīgā reize, kad dzīvnieki migrē no vienas biedrības uz otru.
Septiņu suņu ceļš pa patversmēm un biedrībām
Rēzeknes dzīvnieku patversmē raidījuma tapšanas laikā mitinājās 15 suņu un aptuveni 30 kaķi.
Latvijas Radio izsekoja septiņu suņu ceļu no šīs patversmes tālāk uz citām biedrībām un patversmēm.
Pagājušā gada augustā Rēzeknes dzīvnieku patversmē nokļuva pieci kucēni — trīs tumšas krāsas jauktenīšu puikas un divas meitenes. Trīs nedēļas vēlāk visi pieci nonāca Jelgavā reģistrētas biedrības "Ķepu ķepā" īpašumā, uzrāda informācija no Lauksaimniecības datu centra. Biedrība, kas ir reģistrēta kā patversme, kucēnu uzturēšanai vēlāk vāca ziedojumus.
"Ķepu ķepā" gan nevar sūdzēties par ziedojumu trūkumu. Aizpagājušajā gadā tā saņēma teju pusmiljonu eiro.
Vēl divi citi suņi — čivava vārdā Guči un krievu toiterjers Hermess no Ukrainas — pagājušogad pēc trīsarpus Rēzeknes patversmē pavadītām nedēļām nokļuva biedrības "Nepērc – adoptē" īpašumā.
Aicinājumu adoptēt abus sunīšus un lūgumu interesentus zvanīt
nākamajā dienā pēc to nonākšanas "Nepērc – adoptē" īpašumā publicēja vēl trešā biedrība "Zanimal Hope". Komentārā pie šī ieraksta ir teikts, ka Guči un Hermess atrodas pie auklītes.
Rēzeknes patversme sadarbojoties ar divām biedrībām
Rēzeknes dzīvnieku patversmes vadītājs Artis Škinčs norādīja, ka patversme sadarbojas ar "Nepērc – adoptē", kā arī biedrību "Siltā māja", kas uzņem kaķus, lai tos nevajadzētu iemidzināt.
Biedrībai "Nepērc – adoptē" daļa dzīvnieku tiek nodoti par samaksu.
Škinčs: "Mēs ņemam daļēju samaksu, nu tas, kas tiek iztērēts uz sterilizācijām, potēm, visām apstrādēm, čipiem, reģistrācijām. Mēs par suni ņemam daļēji 40 eiro, par kaķi — 15."
Minēto veterināro pakalpojumu izmaksas sedz pašvaldība.
Latvijas Radio: "Tad būtībā biedrība nopērk no jums dzīvnieku?
Škinčs: "Pie mums jebkas… Ja jūs gribat paņemt, jums arī suns būs 40 eiro, kaķis 15. Es saku, nu tā ir daļēja samaksa par to, ko mēs tērējam, jo kaut ko mums apmaksā pašvaldība, kaut ko mēs ņemam no jaunā saimnieka."
Pašvaldības izmaksas par kaķiem ir mazākas, tāpēc arī cena par kaķi ir zemāka.
Patversmes vadītāju pārsteidz informācija suņu čipos
Pēc tam, kad kaķis vai suns atradis jaunus saimniekus, biedrība Rēzeknes patversmei atsūtot video vai foto, sacīja Škinčs. Tomēr Latvijas Radio iegūtā informācija no Lauksaimniecības datu centra (LDC) un pašu biedrību sociālo tīklu profiliem patversmes vadītāju acīmredzami pārsteidza.
Škinčs nespēja atcerēties, ka patversme būtu jebkad nodevusi iepriekš minētos piecus kucēnus Jelgavas rajona patversmei "Ķepu ķepā".
Škinčs nekavējoties sazinājās ar patversmes veterinārārsti un lūdza pārbaudīt kucēnu čipus.
Škinčs: "Noskaidrosim. (uzmet telefonu uz galda) Uz "Ķepu ķepā", cik es zinu, mēs neesam atdevuši nevienu, tāpēc man palika interesanti."
Pēc pāris minūtēm vadītājs saņēma apstiprinājumu — kucēnu čipa numuri rāda, ka nākamais īpašnieks pēc patversmes atstāšanas ir biedrības "Ķepu ķepā" patversme.
Arī Ukrainas suņuku pārvietošanās atšķiras no tā, kas zināms Škinčam. Pēc ierakstiem feisbukā var redzēt, ka abi dzīvnieki uz jaunajām mājām devās jau decembra sākumā, pāris dienas pēc tam, kad tos uz sevi reģistrēja biedrība "Nepērc – adoptē". Bet mājas tiem meklēja biedrība "Zanimal hope".
Škinčs: "Nu es neticu sociālajiem [tīkliem], es ticu tam, ko es redzu LDC lapā. Un tur ir patversme, biedrība, un uzreiz jaunais saimnieks."
Dzīvnieku migrācijai nav iespējams izsekot
Biedrības "Zanimal Hope" dibinātāja Zanda Paeglīte Latvijas Radio norādīja, ka palīdzējusi biedrībai "Nepērc – adoptē" tikai izvietot sludinājumu savas biedrības sociālajos tīklos. Tomēr tam, kur šie dzīvnieki turēti un pie kā, nav iespējams izsekot, jo šīs izmaiņas nav reģistrētas LDC.
Paeglīte: "Mēs kā biedrības [..] sadarbojamies.. Mēs ejam vienotā mērķī, neatkarīgi, kā tas notiek. [..] Mēs ņemam dzīvnieciņus pie sevis mājās, viņi mums ir mājas apstākļos, viņi mums nav būros, mums ir cilvēku grupa kā auklītes, kuras nāk palīgā un uzņem tos dzīvnieciņus kā savus dzīvnieciņus. Un pie katras auklītes ir viens līdz četriem, pieciem dzīvnieciņiem. Parasti tie ir kaķēni ."
Auklītes Paeglīte meklē arī sociālajos tīklos. Pirms dzīvnieku nodošanas viņas biedrība pārbauda apstākļus konkrētajā adresē un skatās, vai ir nodrošināta barība. Viņa pati strādājot par dzīvnieku glābēju jau 10 gadu. Šajā laikā ar domubiedriem esot paglābuši vairāk nekā 2000 dzīvnieku.
Tikmēr LDC sagatavotā informācija gan rāda, ka biedrībā kopš tās dibināšanas, kas notikusi pirms pieciem gadiem, reģistrēti mazāk nekā 100 dzīvnieku. Paeglīte to skaidroja ar lielo kaķu pārsvaru, jo kaķi, atšķirībā no suņiem, nav obligāti jāreģistrē.
Latvijā biedrības un brīvprātīgos nereģistrē
Šobrīd Latvijā nav ne reģistra ar dzīvnieku aizsardzības biedrībām valstī, ne arī reģistra ar tiem brīvprātīgajiem, kuri bez saimnieka palikušos dzīvniekus izmitina savās mājās. Likums neparedz vākt un uzglabāt šādu informāciju.
Interneta vietnē "Lursoft" atrodamas 65 aktīvas biedrības, kas sola meklēt pajumti bez saimnieka palikušiem dzīvniekiem, tos izmitināt vai izķert un sterilizēt. Teju katra norādījusi arī mērķi vākt ziedojumus, lai to īstenotu.
Puse no šīm biedrībām vai nu neiekasēja ziedojumus, vai arī to gada pārskats nav pieejams, bet pārējās 35 biedrības ziedojumos kopumā aizpagājušajā gadā saņēma vairāk nekā miljonu eiro.
Piedevām to gada pārskati atklāj, ka daļa savstarpēji apmainījās ar ziedojumiem.
Saeimā nonāk likuma grozījumi; izvēršas protesti
Īsi pirms Ziemassvētkiem, kad deputāti kārtējā Saeimas sēdē gatavojās balsot par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz regulēt līdz šim nekontrolēto dzīvnieku aizsardzības biedrību darbu, pie Saeimas piketā sapulcējās vairākas dzīvnieku aizsardzības biedrības un patversmju pārstāvji.
Tas bija jau otrais pikets dažu mēnešu laikā, kas seko pēc rosinājumiem regulēt biedrību darbu. Pirmais notika septembrī, kad izskanēja priekšlikums noteikt glābēju biedrībām pienākumu reģistrēties kā dzīvnieku patversmēm.
Grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā rosināja Zemkopības ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība) skaidroja, ka grozījumi paredz visām biedrībām, kas nodarbojas ar dzīvnieku glābšanu, reģistrēties PVD.
Šobrīd likums nosaka, ka PVD regulāri jāuzrauga tikai dzīvnieku patversmes un dzīvnieku viesnīcas, bet ne biedrības, lai gan daļa no tām veic patversmei līdzīgu funkciju.
Grasbergs: "Principā mums ir adrese X, kura arī nekur neparādās PVD un uz kuru noraksta dzīvniekus. Bet tur jābūt pretī ir kvadrātmetriem un visām šīm te lietām, tāpēc es domāju, ka tas virziens ir pareizs."
Grasbergs cer, ka ar likuma grozījumiem uz trešo lasījumu noteiks arī stingrākas prasības dzīvnieku audzētājiem.
Grozījumu virzīšanas procesā deputāts novērojis arī pretestību no iesaistītajām pusēm. Grasbergs atminējās, ka pirms pieciem gadiem, kad viņš bija Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, daudzas dzīvnieku glābēju organizācijas iebilda arī prasībai par obligātu suņu reģistrēšanu.
Grasbergs: "Un tad tas jūklis bija tieši līdzīgs, kā tagad tas ir. [..] Principā sejas, ko es redzu pie galda, nav mainījušās."
Lai gan šobrīd biedrības darbojas pelēkajā zonā, Grasbergs ir pārliecināts, ka tās ir savstarpēji atšķirīgas – vienas strādā "ar sirdi un dvēseli", kamēr citas "aiziet galējībās" un nodarbojas ar "dzīvnieku vākšanu".
Grozījumi likumā varētu stāties spēkā šā gada jūlijā. Izmaiņas varētu ne tikai regulēt biedrību darbu, bet arī viest skaidrību, cik daudz patiesībā ir klaiņojošu dzīvnieku valstī. Tas gan ar noteikumu, ja politiķi apstiprinās arī normu par kaķu obligātu reģistrāciju.
PVD: Dzīvnieku patversmēm zūd jēga
Šīs izmaiņas tieši ietekmēs Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošo PVD, kas atbild par dzīvnieku veselību un labturību.
PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa norādīja, ka
šobrīd šādu dzīvnieku glābšanas biedrību nereģistrēšana rada infekciju slimību izplatības risku, kā arī nav iespējams izsekot, kur atrodas dzīvnieki.
Riekstiņa: "Būtībā arī nevar tikt pieņemti tādi tiesiski lēmumi attiecībā uz dzīvniekiem, jo būtībā kaut vai tā dzīvnieku eitanāzija, ko drīkst veikt tikai ar dzīvnieka īpašnieka atļauju, – neviens nezina, vai šim dzīvniekam ir īpašnieks vai nav, jo viņš ir vienkārši no ielas paņemts un kaut kādā dzīvoklī turēts."
Tas var apgrūtināt arī pazudušu dzīvnieku meklēšanu – saimnieks, visticamāk, vērsīsies patversmē un nemaz nezinās, ka mājdzīvnieks atrodas pie kādas privātpersonas.
Pēc Riekstiņas teiktā – ja biedrības tur lielu dzīvnieku skaitu un faktiski veic patversmēm līdzīgu funkciju, bet vienlaikus tās nav veterinārā dienesta patversmju reģistrā, tad pašām patversmēm zūd jēga. Vienlaikus Riekstiņa apstiprināja, ka par nereģistrēta suņa turēšanu PVD var piemērot sodu līdz 110 eiro.
Jauno kārtību atbalsta arī dzīvnieku aizsardzības biedrības "NIKA" vadītāja Inese Laukšteine, kura brīvprātīgi nolēma reģistrēt savu biedrību veterinārajā dienestā kā dzīvnieku patversmi. Viņa uzskaitīja vairākus ieguvumus, piemēram, līgumu ar veterinārārstiem, profesionālus darbiniekus, plašākas telpas, dzīvnieku uzskaiti.
Inese norādīja, ka pieredze ar Montu Juhņēviču un bojā gājušajiem dzīvniekiem Balgales pagastā ir likusi izdarīt viņai secinājumus.
Inese: "Es saprotu meitenēm to entuziasmu – viņas grib glābt pēc iespējas vairāk [dzīvnieku]. Bet, jā, ir jāsaprot tie mēri, cik tu vari."
Viņa gan nešaubās, ka vairums organizāciju tik tiešām cenšas rūpēties par dzīvniekiem, kuri palikuši bez saimniekiem.
