Tikšanās laikā pašvaldība vēlreiz skaidroja savus argumentus, kādēļ no visiem Garkalnes ciemiem pievienoties Ādažiem ļauts tikai Baltzeram un Mārsilam – jo tur iedzīvotāju aptaujā piedalījās vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju.
Arī citos ciemos vairums aptaujas dalībnieku atbalstīja pāriešanu uz Ādažiem, bet, pašvaldības ieskatā, tur bijis pārāk zems dalībnieku procents, tādēļ šīs aptaujas netika ņemtas vērā. Garkalnieši gan iebilda – pirms aptaujām nebija nekādas metodoloģijas un nekāds kvorums nebija noteikts.
"Šī arī ir tā kļūda, kas radusies tādēļ, ka nav bijusi metodoloģija. Ja cilvēki skaidri zinātu, kā tiks vērtēti šie rezultāti, tad šāda situācija nerastos," norādīja Garkalnes iedzīvotāja Jekaterina.
"Jums pilnīga taisnība, nav tādas metodoloģijas, nav tā atrunāta juridiskā veidā. Līdz ar to gala lēmums, kā noteikts likumā, ir novada pašvaldībai, kas ievēlēta pašvaldību vēlēšanās un ir tiesīga lemt par savu robežu grozīšanu," atzīmēja ministre Bērziņa.
Ministres ieskatā, Ropažu pašvaldības lēmums par Garkalnes pagasta sadalīšanu bijis likumīgs, tādēļ viņa neplāno to atcelt.
Bērziņa uzsvēra – ja arī pārējā Garkalne, līdzīgi kā Baltezers, vēlēsies pievienoties Ādažiem – iedzīvotāji pēc 2025. gada par to varēs lemt paši. "No 2025. gada ir metodika, kā var rīkot iedzīvotāju aptaujas, lai kāda novadu teritorija tiktu pievienota vai atvienotos no kāda novada teritorijas," skaidroja amatpersona.
Garkalnieši būtu gatavi paciesties līdz 2025. gadam, bet viņus satrauc cits apstāklis. Saskaņā ar ieceri, lai aptauja par novadu robežu būtu leģitīma, tā jāatbalsta vismaz 51% attiecīgās teritorijas iedzīvotāju.
"Tā ir nereālā misija Latvijā. 51% dabūt uz referendumu pagastā, novadā, tas nav iespējams!" uzskata Garkalnes iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Guntars Brauns.
Garkalnes iedzīvotāji arī cēla trauksmi par situāciju Ropažu novada budžetā. Tā esot tikpat kritiska kā Rēzeknē. Ministre pēc domes apmeklējuma šīs bažas noraidīja.
"Varu jūs nomierināt. Nav šeit Rēzeknes situācija. Ropažu novadam nav bijušas vieglas gada beigas, bet situācija ar budžetu ir stabila un budžets nākamajam gadam tiks saplānots," norādīja Bērziņa.
Ropažu domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, komentējot garkalniešu vēlmi tikt prom no Ropažiem, atzina – kopš iekļaušanas Ropažu novadā reiz turīgajai Garkalnei nācies savilkt jostu un dalīties ar citiem.
"Garkalnes novads un Stopiņu novads, divi bijušie novadi, kas bija bagātākie, šobrīd finansiāli mazliet uz izlīdzināšanu samazinās tās iespējas, kas bija iedzīvotājiem ar šī novada ienākumiem tikai savā mazajā teritorijā," skaidroja Paulāne.
Kas tālāk notiks ar Garkalnes pagasta sadalīšanu šobrīd atkarīgs no Ādažu novada domes. Ja tā piekritīs uzņemt Baltezeru un Mārsilu, tad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gatavos attiecīgus valdības noteikumu grozījumus. Ja Ādaži noraidīs šo piedāvājumu, tad visa Garkalne gaidīs līdz 2025. gadam lai lemtu par savām robežām jaunā iedzīvotāju aptaujā.
Pašlaik Ādaži konsultējas ar ministriju par juridiskām niansēm, un sēdes datums, kad lemt par Baltezera uzņemšanu, vēl nav noteikts.
KONTEKSTS:
Līdz administratīvi teritoriālajai reformai Garkalne bija atsevišķs novads, un līdz pēdējām brīdim nebija skaidrs, kam tas reformas ietvaros tiks pievienots. Sākotnēji garkalnieši cīnījās par Garkalnes novada saglabāšanu, bet, kad saprata, ka tas nebūs iespējams, cīnījās par pievienošanos Ādažiem, bet beigu beigās nonāca Ropažu novadā.
Taču administratīvi teritoriālās reformas likumā jau bija paredzēts, ka līdz 2023. gada 31. decembrim ar iedzīvotāju iesaisti Ropažu novadam jāizlemj, kā pārdalīt Garkalnes pagastu, daļu pievienojot Ādažu novadam.
Ropažu novada dome 2023. gada izskaņā nolēma atdot Baltezera ciemu un blakus esošo ciemu "Mārsili" Ādažu novadam.
Savukārt no 2023. gada 30. oktobra līdz 28. novembrim notika publiskā apspriešana un iedzīvotāju aptauja par Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu. Aptaujā piedalījās 1920 respondentu, kuru dzīvesvieta vai nekustamais īpašums atrodas Garkalnes pagastā. 1231 jeb 64,11% atbalstīja pagasta pievienošanu Ādažu novadam, 583 jeb 30,36% – bija pret, savukārt pārējie norādījuši, ka viņi nedzīvo šajā pagastā vai viņiem nav viedokļa par šo jautājumu.
