ĪSUMĀ:
- Rīgā un Pierīgā bioatkritumus jau šķiroja iepriekš, Piejūras reģionā un Jelgavā šķirošanas rūpnīcas vēl būvē.
- Rīgas domē atzīst – vēl nepieciešama sabiedrības izglītošana.
- Rīgas ielās uzrunātajiem iedzīvotājiem dažādi viedokļi par bioatkritumu šķirošanu.
- Liepājā bioatkritumu konteinerus uzstādīs pakāpeniski.
- VARAM atzīst: jauninājumu ieviešana nav vienas dienas jautājums.
Piejūras reģionā un Jelgavā šķirošanas rūpnīcas vēl būvē
Bioatkritumu jeb bioloģisko atkritumu šķirošana paredz, ka brūnajos konteineros jānonāk virtuves atkritumiem un ēdiena paliekām bez iepakojuma, piemēram, dārzeņu un augļu atgriezumiem, tāpat tur var nonākt čaumalas, cietie piena produkti, piemēram, biezpiens un siers, kā arī kafijas vai tējas biezumi. Pie tā visa pieder arī dārza un telpu atkritumi, piemēram, novītuši ziedi un mulča.
Pētījumi rāda, ka bioloģiskie atkritumi varētu veidot aptuveni 30%–40 % no kopējās sadzīves atkritumu masas.
"Getliņi Eko" pārstāvis norādīja, ka vislielākās problēmas esot tieši iedzīvotāju izglītošanā par kārtību, kā tas notiek un kādiem atkritumiem ir konteinerā jānonāk.
Pagaidām nav vērojama nedz iedzīvotāju atsaucība, nedz arī atkritumu apsaimniekotāja pastiprināta interese vākt bioatkritumus.
Rīgā un vairākās Pierīgas pašvaldībās bioatkritumus dalīti vāc jau divus gadus, kopš darbu sākusi pārstrādes rūpnīca Getliņos.
Savukārt citviet šķirošanai paredzētas rūpnīcas bija jāpabeidz līdz pērnā gada beigām. Pašlaik Dienvidkurzemē, Latgalē un Vidzemē rūpnīcas ir pabeigtas un varēs sākt darbību paredzētajā laikā, savukārt Piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģionā un Jelgavā rūpnīcas vēl tiek būvētas. Paredzēts, ka rūpnīcas darbu sāks šī gada vidū.
Nepieciešama sabiedrības izglītošana
Pērn maksu par savākto bioatkritumu apsaimniekošanu pašvaldība noteica 80% apmērā no nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, bet no 1. janvāra tā ir 60 %.
SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" norādīja, ka ir vajadzība gan pēc noteikta regulējuma, gan lielākas sabiedrības izglītošanas, jo pērn tika izvietoti bioatkritumu konteineri 1100 vietās, taču diemžēl cilvēku vēlme iesaistīties bioatkritumu šķirošanā esot bijusi maza, kā rezultātā, pēc iedzīvotāju pieprasījuma, 500 konteineri noņemti, un kopš tā laika skaits neesot būtiski mainījis, šobrīd konteineri esot aptuveni 600 vietās.
Arī Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe atzīst, ka, lai gan progress iedzīvotāju izpratnē ir redzams, tomēr tas ir nepietiekams.
"Šobrīd ir sagatavoti Rīgas saistošo noteikumu grozījumi par atkritumu apsaimniekošanu; tad, kad tie būs pieņemti, tad gan būs daļējas izmaiņas arī tajā, kā ir jāapsaimnieko bioatkritumi Rīgā. Tātad šobrīd ir paredzēts, ka šis brūnais konteiners obligāti būs jāuzstāda pie lielajām mājām – tām, kur ir vairāk nekā 10 dzīvokļi; tās ir arī būtiskākās izmaiņas. Visdrīzāk tos skatīs Mājokļu vides komitejā jau janvārī.
Konkrēti sodi par šo tēmu atsevišķi nav izdalīti," sacīja Evija Meģe.
Iedzīvotājiem dažādi viedokļi par bioatkritumu šķirošanu
Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji Rīgas ielās izsakās dažādi – kāds šķiro, kāds ne, kādam trūkst vietas mājās, lai to darītu, vai arī vēl nemaz nav pieejams bioatkritumu konteiners.
Ko jūs domājat par bio atkritumu šķirošanu?
Grūti teikt, katram ir sava saimniecība, katram ir savs viedoklis, kas var, kas grib, kas nevar.
Vai jūs šķirojat?
Nē, mums vēl nav konteineru, un otrs ir tas, ka telpa neļauj.
Vai jūs šķirojat bio atkritumus?
Ar šo gadu jau ir obligāti! Pudeles, plastmasa, kartons – viss atsevišķi iet!
Jūs redzējāt, kad vienu konteineru rādīja, kas tur iekšā darās? Tas ir pastāvīgi jāmazgā pēc katras izvešanas.
Daudzi cilvēki nešķiro, viņi dara kā ierasts, tur rakstīts "stikls", met plastmasa pudeles, plastmasu met sadzīves atkritumos.
Vai esat kaut kur redzējis bioatkritumu šķirošanas konteinerus?
Nē, neesmu pagaidām vēl ievērojis.
Bet, ja būtu, vai šķirotu?
Nē, man ir privātmāja, pats šķiroju pie sevis, komposta kaudzi veidoju, pēc tam lieku dārzā.
Liepājā bioatkritumu konteinerus uzstāda pakāpeniski
Līdzīga situācija ir arī citviet Latvijā. Piemēram, Liepājā bioatkritumu konteineri tiekot uzstādīti pakāpeniski. Liepājas domes pārstāvis Mārtiņš Tīdens skaidroja, ka aprīļa beigās beigsies līgums ar esošajiem atkritumu operatoriem, līdz ar to tikai no 1. maija masveidīgi veikšot konteineru ieviešanu.
Šobrīd pie konteineriem tiek tie iedzīvotāji, kas tos pieprasa.
"No valsts puses nav jau noteikta regulējuma, kur noteikts, cik ir jābūt [bioatkritumu konteineriem] ieviestiem, bet mēs pilnīgi apzināmies šo lietas svarīgumu, un jaunajā iepirkumā ir paredzēts konteiners pie katras mājas un tiks piedāvāts visiem, bet nav kā citur, piemēram, Rietumeiropā ir pat sodīšanas sistēma, ja netiek šķiroti atkritumi. Mums tas sods nosacīti ir ar pieaugošo cenu, nešķirotiem atkritumiem, bet ir jāsaka, ka valstī vēl nav sasniegts tas līmenis, kad visi cilvēki saprastu, ka ir jāšķiro," sacīja Tīdens.
VARAM atzīst: jauninājumu ieviešana nav vienas dienas jautājums
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieka vides aizsardzības jautājumos pienākumu izpildītāja Rudīte Vesere atzina, ka, lai gan prasība ir obligāta, visās pašvaldībās bioatkritumu šķirošana nav ieviesta, dažas to dara ātrāk, dažas lēnāk.
Taču viņa uzsvēra, ka tā nav mājas izvēle, bet saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem bioatkritumu konteineri ir obligāti, māja nevar izvēlēties un teikt, ka mums to nevajag.
Vesere atzina, ka jaunās sistēmas ieviešana nav vienas dienas jautājums, vajadzīgs laiks, pašvaldībām arī jāizdara mājasdarbs – jāizglīto iedzīvotāji.
Bet ir paredzēts, ka pašvaldībām neviens nenoteiks, cik konteineru jāuzstāda, jo pašvaldības pašas zina, kur jāliek konteineri un kur notiks kompostēšana.
