"Vēlēšanas solās būt interesantas, jo būs diezgan asa cīņa visos politiskā spektra fragmentos. Nebūs iemītās taciņas, kas bija iepriekš, ka "Jaunajai Vienotībai" ir divi mandāti, "Saskaņai" divi, Nacionālajai apvienībai divi, "Attīstībai/Par!" viens un Latvijas Krievu savienībai viens," skaidroja Rozenvalds.

Pirmkārt, "politiskā turbulence" būs nacionālajā flangā, kur nopietnu konkurenci Nacionālajai apvienībai var veidot Jaunā konservatīvā partija, iesaistot savā sarakstā dzejnieci Liānu Langu. Vienlaikus Nacionālā apvienība cītīgi gatavojas vēlēšanām, lai gan neesot saprotams, kādēļ uz deviņām vietām izvirzīts divtik kandidātu.

"Tāda pati turbulence varētu būt kreisajā flangā, kas orientējas uz krievvalodīgo vēlētāju, kur "Saskaņai" ir grūti laiki, bet [līderis Nils] Ušakovs izvērš diezgan aktīvu kampaņu, bet šeit var konkurēt "Stabilitātei!"," vērtēja Rozenvalds.

Tā kā Latvijas Krievu savienības (LKS) līdere Tatjana Ždanoka vairs nedrīkst kandidēt, šī vieta ir tukša. "Redzēsim, vai to spēs aizpildīt pašreizējie Latvijas Krievu savienības pārstāvji," piebilda Rozenvalds.

"Šīs vēlēšanas pirmkārt būs par personībām, un, lai arī Latvijas Krievu savienība ir organizēts spēks, viņiem varētu būt problēmas, jo ir "Stabilitātei!", kaut gan [partijas līderis Aleksejs] Rosļikovs atzina, ka nekandidēšot Eiropas Parlamenta vēlēšanās," norādīja politologs.

Līdz EP vēlēšanām vēl ir daudz laika, taču, pēc Rozenvalda domām, LKS izredzes ir mazākas, nekā bija iepriekš.

Arī politiskā spektra centrā būs liela stīvēšanās, ņemot vērā, ka "Jaunā Vienotība" pašreiz sabiedrības vērtējumā neatrodas vislabākajā pozīcijā, lielā mērā pateicoties Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") lidojumiem. Tādējādi Rozenvalds apšauba, ka "Jaunā Vienotība" varētu atkārtot 2014. gada vēlēšanu panākumu, iegūstot teju pusi balsu. 

Politologs arī piekrita, ka Kariņš varētu neizturēt partijas "atlases sietu", jo ""Jaunās Vienotības" rindās nav vienotības". "Ir milžu cīņas "Vienotībā"," ar to domājot Kariņu un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski, piebilda politologs. 

Tāpat ir netieša saistība ar eirokomisāra posteni, par kuru būs liela stīvēšanās. Taču, kā norādīja Rozenvalds, par eirokomisāru var kļūt arī bez EP deputāta statusa. "Un Dombrovska kungam ir labas izredzes, ņemot vērā to, ka [EK priekšsēdētāja] Urzula fon der Leiena, ļoti iespējams, ies uz otro termiņu," skaidroja politologs.

Intrigu rada arī Latvijas vēlētāju līdzdalības līmenis, jo līdz šim visās EP vēlēšanas, izņemot vienas – 2009. gadā –, tas bija zemāks nekā vidēji ES. "Latvijas vēlētāji izrāda lielāku interesi, kad sāk sajust, ka Eiropas līmeņa problēmas viņiem ir nozīmīgas. Tā tas bija krīzes laikā. Iespējams, saistībā ar karu Ukrainā un to, ka Latvijas vēlētāji izjūt šo karu pilsoniskā līmenī, iespējams, vēlētāji būs aktīvāki Eiropas Parlamenta vēlēšanās šogad," pieļāva Rozenvalds.

Pagaidām gan aptaujas rāda, ka vēlētāju intereses līmenis ir zems.

EP vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 6. līdz 9. jūnijam.