Latvijā, Lietuvā un Polijā atkal pieaug robežpārkāpēju skaits
Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks Guntis Pujāts skaidroja, ka migrantu pieplūdums saistāms ar ziemas atkāpšanos un siltākiem laikapstākļiem. Bijuši arī robežas infrastruktūras bojāšanas gadījumi, Valsts robežsardzes vadītājam aizdomas, ka to tiešā veidā bojājušas pretējās puses dienesta amatpersonas.
"Par mierīgu varēja saukt janvāri, februāra sākumu. Pēdējās dienas liecina, ka atkal pārkāpumu skaits ir ar pieaugošu tendenci. Februārī bija 75 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot robežu, martā ir jau 46, un marts ir tikai sācies. Gan skaitļi liecina par pieaugošu tendenci, gan informācija liecina, ka tuvākajās nedēļās un mēnešos varētu būtiski pieaugt pārkāpumu skaits uz robežas," Latvijas Televīzijai pirmdienas rītā norādīja Pujāts.
VRS jau ir iniciējusi Iekšlietu ministrijai atjaunot pastiprināto robežsapsardzības režīmu. Pujāts domā, ka tas ir tuvākās nedēļās risināms jautājums.
Arī Lietuvā un it īpaši Polijā pieaug robežas šķērsošanas pārkāpumu skaits. Februārī Polijā fiksēti jau vairāki simti pārkāpumu uz robežas ar Baltkrieviju. Tātad tās dienestu hibrīdoperācija ar migrantu virzīšanu uz Eiropas Savienības valstīm pilnā sparā turpinās.
Vēl lems par policijas un NBS piesaisti
Iekšlietu ministrijā gatavojas lēmumam par pastiprināta robežsapsardzības režīma atjaunošanu, apliecināja ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. To atjaunot varēšot iespējami ātri, ņemot vērā aizvadīto gadu pieredzi. Vienlaikus saistībā ar režīma pastiprināšanu vēl izlemšot, cik plaši iesaistīt policiju un Nacionālos bruņoto spēkus (NBS), norādīja Rajevs.
"Tā kā situācija, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pasliktinājusies, visdrīzāk, lēmums būs, ka, jā, tas [pastiprinātās robežapsardzes atjaunošana] būs jādara. (..) Principā visi dienesti tam ir gatavi," uzsvēra Rajevs.
Tas dos robežsargiem tiesības brīvāk rīkoties, viņiem būs vairāk pilnvaru. "Valsts drošības dienests visu laiku ar Valsts robežsardzi strādā ciešā sasaistē.
Vēl skatīsimies, cik liela nepieciešamība būs iesaistīt Valsts policiju un Nacionālos bruņotos spēkus. Tas jau būs nākamais praktiskais solis, tāpēc pagaidām nevajag strēbt karstu,"
aicināja Rajevs.
Iepriekš pastiprināta robežapsardzība pierobežā ar Baltkrieviju bija spēkā līdz 11. februārim, tāpat nolemts neatsākt Silenes robežšķērsošanas vietas darbību.
Bēgļu palīdzības biedrība neplāno izvērst darbu uz robežas
Ziņām par migrantu plūsmu Latvijas virzienā no Baltkrievijas seko līdzi biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" robežas monitoringa eksperte Anna Griķe. Viņa stāsta, ka biedrība ne brīdi nav pārtrauktusi darbu ar Latvijā palikušajiem patvēruma meklētājiem bēgļu centros Daugavpilī un Muceniekos. Biedrība neplāno izvērst darbību pašā pierobežā, paļaujoties uz Valsts robežsardzes un citu iesaistīto dienestu darbu.
"Kāda būtu pievienotā vērtība mums atrasties tur uz vietas? Ja iedomājamies visu robežas garumu, kur Valsts robežsardze veic savu darbu un paļaujamies, ka dara to labi un paši sniedz atbalstu šiem cilvēkiem tieši uz robežas, tad man būtu grūti iedomāties, kāpēc lai mēs šobrīd vienlaikus robežsardzei kaut ko mēģinātu darīt. Tas, uz ko mēs aicinām, lai robežsradze caurskatāmāk vēstītu par to, kā notiek cilvēku atturēšana. Ir citi darbības veidi, kā mēs redzam savas iespējas palīdzēt, nevis tādu tiešu atbalstu uz robežas," pauda Griķe.
Pērn no valsts robežas nelikumīgas šķērsošana atturēti 13 863 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki. Savukārt 2022. gadā novērsa 5286 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu un humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošanu neliedza 217 cilvēkiem.
Šajā gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti jau 126 cilvēki un prognozēts, ka šie skaitļi tikai pieaugs.
Par situāciju pierobežā un robežapsardzes infrastruktūras bojāšanu informēti un slēgtas sēdes plāno arī atbildīgo Saeimas komisiju un apakškomisiju deputāti.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Ilgāku laiku vairākās pierobežas pašvaldībās bija noteikta ārkārtējā situācija, bet 2023. gada vidū, mainot regulējumu, uz pusgadu izsludināja pastiprinātu robežapsardzības režīmu. Tāpat papildus mobilizēja robežsargus, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Cīņā pret nelegālo migrāciju atbalstu sniedza arī Igaunijas un Lietuvas robežsargi.
2024. gada februārī noslēdzoties pastiprināta robežapsardzības režīma termiņam, robežsardze tomēr turpināja darbu pastiprinātā režīmā. Tāpat uz robežas ar Baltkrieviju slēgts palicis Silenes robežpunkts, kuru sākotnēji slēdza 2023. gada septembrī nelegālās migrācijas spiediena dēļ.
