Liels bija visu iesaistīto pušu un pašu deputātu pārsteigums pagājušajā ceturtdienā, kad, gribot kā labāk, visi vienbalsīgi faktiski nobalsoja par liegumu vidusskolām rīkot iestājeksāmenus mācību priekšmetos, kuros skolēns jau kārtojis centralizēto eksāmenu.
"Šis ir tāds ļoti sāpīgs jautājums skolām, un tas, ko mēs šobrīd esam iedevuši, mēs esam iedevuši tādu vēl lielāku neskaidrības plīvuru. To mēs esam izdarījuši," otrdien komisijas sēdē atzina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība"(JV)).
Kāpēc tā notika? Un kurš vainojams? Galu galā deputāti atzina savu vainu.
"Es saprotu, ka arī pašā valdībā ne līdz galam bija skaidrs, kas tur tiek skatīts. Jo es paskatījos ar atpakaļ ejošu datumu valdības sēdi par šo jautājumu, un redzēju, cik tas pilnīgi… [Smejas]. Ka tur sāka runāt par to, cik ātri bērni saņems rezultātus, nevis pēc būtības, par ko tur ir runa," secināja komisijas deputāte Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie").
Komisijas deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) arī aicināja kolēģus izvairīties no retorikas, kurš tieši izņēma grozījumus likumā no Saeimas darba kārtības, jo "tie bija pilnībā visi deputāti, kas nobalsoja par izņemšanu".
Komisijas deputāts Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts") piekrita, ka "mēs šīs ziepes esam savārījuši", un norādīja, ka "mums ir jāiziet no situācijas, mums ir jālabo kļūda, ko mēs esam izdarījuši".
Vairākās valsts ģimnāzijās Rīgā un Rīgas Franču licejā uzņemšanai 10. klasē paredzētais iestājpārbaudījums paredzēts 13. maijā. Lai tas varētu notikt, deputātiem šis jautājums vēl jāskata Saeimas komisijās un steidzamības gadījumā vismaz divos lasījumos parlamentā.
Komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre solīja, ka jau trešdien atsevišķi deputāti rosinās iekļaut Saeimas trešdienas sēdes darba kārtībā jautājumu saistībā ar iestājpārbaudījumiem un nodot to Izglītības komisijai.
"Tad gan debatēsim, runāsim. Jo, es domāju, maksimāli ātri mums ir jādod skolām skaidrība. Un mēs jau esam novilcinājuši laiku," sacīja komisijas vadītāja.
Viņa cer paspēt mainīt normas līdz datumiem, kad skolas jau ir izziņojušas pārbaudes darbu.
KONTEKSTS:
Vēl 2018. gadā Vispārējās izglītības likumā iekļautā norma paredz, ka priekšmetos, kuros kārtoti centralizētie eksāmeni, skolas nevar rīkot savus iestājpārbaudījumus, taču līdz šim iestājpārbaudījumi uzņemšanai vidusskolā notika, jo tikai šogad pirmo reizi 9. klašu beidzējiem būs jākārto centralizētie eksāmeni.
Izglītības ministrija piedāvāja likumā precizēt, ka prasība būs spēkā tikai no šī gada 1. septembra, kas ļautu vēl šogad vasarā skolām rīkot savus iestājpārbaudījumus. Taču Saeima ceturtdien ministrijas piedāvātos grozījumus likumā izslēdza no darba kārtības, kas nozīmē – spēkā paliek līdzšinēja likuma redakcija un iestājpārbaudījumus jau šovasar rīkot nevarēs.
Iepriekš neapmierinātību ar iestājpārbaudījumu liegumu pauda vairums valsts ģimnāziju Rīgā, un arī reģionos ģimnāzijas vēlas saglabāt uzņemšanas kritērijus.
