Šī gada eksāmeni pamatskolu un vidusskolu beidzējiem nav aiz kalniem. Tie tuvojas strauji, turklāt ar vairākām būtiskām pārmaiņām.
"Šis ir pirmais gads, kad notiek gan optimālā līmeņa, gan augstākā līmeņa eksāmeni vidusskolās, gan centralizētie eksāmeni 9. klasēs. Esam arī noorganizējuši trīs eksāmenu – kultūra un māksla, ģeogrāfija un programmēšana – izpildi tiešsaistē," stāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.
Katrs no jauninājumiem rada papildu uztraukumu skolām, bet visi kopā – pat pamatīgu stresu.
"Ja mēs esam šogad nākuši ar tik šausmīgi daudz pārmaiņām, kolēģi, tas ir baigi labi! Ejam uz priekšu! Bet tad arī attiecīgi ir jābūt ļoti lieliem muskuļiem, lai to visu izdarītu," teica Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns.
Iepriekš jau stāstīts, ka elektronisko eksāmenu izmēģinājumu laikā novērotas tehniskas kļūmes. Bet vai tādu nebūs eksāmena dienā?
"Mēs vēl aizvien, mēnesi pirms eksāmeniem, redzam, ka ir paskaidrojumi, ka tā funkcionalitāte vēl tiek uzlabota.
Tas nedaudz atgādina bēdīgi slaveno e-veselību un arī šā brīža situāciju ar Centrālo vēlēšanu komisiju, kur nevar atrast sistēmas izstrādātāju, kas varētu nodrošināt mums sekmīgu vēlēšanu procesu," teica Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Līga Kļaviņa (Zaļo un Zemnieku savienība).
Vēl vairāk jautājumu bija par eksāmenu saturu, to vērtēšanu un noslodzi skolās. 9. klašu eksāmenus pirmo reizi vērtēs centralizēti, bet vidusskolēniem jānodrošina iespēja eksāmenus kārtot optimālajā vai augstākas grūtības pakāpē.
Iepazīstoties ar grūtākā eksāmena novērtēšanas kritērijiem, radās jautājumi, vai grūtie eksāmeni nebūs pārāk grūti.
"Tas jau man liek domāt, ka tas skolēns vairs nav īsti padziļinātais skolēns, tā sakot, vidusskolā, bet jau ir maģistrantūrā iestājies," sprieda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Normunds Dzintars (Nacionālā apvienība).
Eksperti gan teica – tas vēl ir tālu no tā, ko no vidusskolēniem sagaida prestižās augstskolas, kuras Latvijas vidusskolas atestātu aizvien neatzīst.
"Mēs vēl neesam tajos augstākajos plauktos. Līdz ar to mēs gribam tur pievilkties. No otras puses, mēs uzdodam jautājumu, vai tas nav par daudz? Ja mēs salīdzinām uz šo brīdi, mūsu augstākā līmeņa saturs ir augstāks, nekā ir bijis, bet tas vēl ir tālu no "A" līmeņa Lielbritānijā," norādīja "Skola 2030" vecākais eksperts Pāvels Pestovs.
Izaicinājumu šogad būs daudz.
Jautāta, vai kliedētas visas bažas par to, ka viss būs kārtībā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība") sacīja: "Laikam nē. Un kāpēc nē, – man liekas, ka milzīgi liela slodze ir uzlikta uz eksāmenu kā tādu, un tā eksāmena procesa norise ir uzlikta uz skolas pleciem."
Līdz eksāmeniem vēl plānots atbildēt uz skolām neskaidrajiem jautājumiem.
