Alūksnē militārā parāde
Par godu valsts svētkiem Alūksnē norisinājās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) diena. Pasākums sākās plkst.9 ar dievkalpojumu Alūksnes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Romas katoļu baznīcas bīskaps Andris Kravalis dievkalpojumā sacīja, ka svētki dod cerību un vairo spēku.
"Svētki ir dvēseles barība, garīgās atjaunotnes avots. Svētki aktualizē mūsu sabiedrības augstākos mērķus, un līdz ar to veicina cerību, dod jaunu spēku, lai mēs ar vēl jo lielāku mīlestību atgrieztos ikdienas dzīvē. Un visbeidzot svētki ir augšāmcēlušās zīme, kas dod mums spēku ik dienas nest ikdienas krustu," sacīja Kravalis.
Plkst.11 pie Alūksnes Jaunās pils notika Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un Jaunsardzes vienību un tehnikas parāde, kuru pieņēma Valsts prezidents Egils Levits. Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents cita starpā norādīja, cik svarīga ir pēctecība.
"Jāatceras, ka mūsdienās sabiedrības valstiskajai apziņai un bruņoto spēku patriotiskajai morālei un motivācijai ir vismaz tikpat liela, faktiski lielāka loma kā modernam militāram ekipējumam. Jūs, karavīri, esat ne tikai augsti kvalificēti profesionāļi, bet arī atbildīgi Latvijas pilsoņi ar īpašu uzdevumu ne tikai kaujas laukā, bet arī ikdienā, katru dienu vienmēr iestāties par Latvijas valsti. Drīz jūsu vidū būs jauniesauktie Valsts aizsardzības dienesta karavīri. Jūsu, profesionālo karavīru, uzdevums būs ne tikai apmācīt viņus apieties ar ieroci, bet arī stiprināt viņu patriotismu," teica Levits.
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) svinīgajā runā norādīja, ka brīvība nav pašsaprotama vai garantēta – tā ir jāizcīna no jauna, par ko jau vairāk nekā gadu liecina Ukrainas pašaizliedzīgā cīņa ar brutālu un necilvēcīgu agresoru. Ministre izteica pateicību bruņotajiem spēkiem, daudziem dienestiem, kas ikdienā un svētkos stāv sardzē par sabiedrības mieru. Viņa arī izteica pateicību ģimenēm par patriotiskas jaunās paaudzes veidošanu.
Pasākumā Alūksnes domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers ar aizsardzības ministres starpniecību svinīgi nodeva Latvijas karogu Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Stecam, jo 4. maija militārā parāde pēc gada plānota Rēzeknē.
Taču ar parādi Alūksnē nekas nebeidzās. NBS un iekšlietu dienestu rīkotie pasākumi šeit turpinājās visas dienas garumā – tā bija iespēja klātienē apskatīt un aptaustīt dažādu militāro tehniku – bruņutransportierus, haubices un pat jauniegūto "BlackHawk" helikopteru, kā arī doties izbraucienā pa Alūksnes ezeru ar armijas amfībiju.
Bet tiem, kas vēl tikai domā par militāro karjeru vai stāšanos Zemessardzē, šeit bija iespēja gan uzzināt sīkāk par dienestu, gan – izmēģināt savus spēkus normatīvu kārtošanā.
Rīgā ziedi Latvijai un Ukrainai
Tikmēr galvaspilsētā Rīgā šodien no plkst. 10 ar pavasara ziediem veidota tradicionālā "Ziedu Latvijas" pie Brīvības pieminekļa. Narcises, tulpes, vizbulītes vai pienenes – visas dienas garumā katrs varēja ievīt savas puķes ziedu Latvijā.
Ziedus Latvijas kartē šodien izkārtoja gan lieli, gan mazi, gan veci, gan jauni. Tie, kas braukuši no tālākiem Latvijas novadiem, arī ziedus izkārtoja tur, kur kartē atrodas pašu vai radu mājas.
Plkst. 11, atbalstot Ukrainu cīņā par neatkarību, Rīgas dome, Saeima un 4. maija Deklarācijas klubs aicināja uz akciju "Latvijas ziedi Ukrainas brīvībai", kuras laikā Neatkarības laukumā par godu 4. maija svētkiem stādītas zilas un dzeltenas puķes.
Savukārt plkst. 12 Brīvības laukumā ar skanīgu un vizuāli iespaidīgu priekšnesumu rīdziniekus iepriecināja arī Latvijas skolu pūtēju orķestri. Defilē programmā piedalījās aptuveni 300 jaunie mūziķi.
Pozitīvas emocijas un jautra jauniešu čalošana bija novērojama jau krietni pirms pasākuma. Vairums atzina, ka ir patīkami satraukti par iespēju valsts neatkarības atjaunošanas dienā demonstrēt savus priekšnesumus Brīvības pieminekļa pakājē.
Skolu pūtēju orķestru priekšnesums tradicionāli jau 11. gadu pēc kārtas ir neatņemama svētku programmas sastāvdaļa. Šoreiz orķestra dalībnieku soļu saskaņotību un muzikālo priekšnesumu vērtēja arī starptautiska žūrija.
Video: Aija Kinca
Tāpat plkst. 12 Saeima sanāca uz svinīgo sēdi, kur uzrunu teica Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"). Sēdē tradicionāli aicināts piedalīties Valsts prezidents, bijušie Valsts prezidenti, bijušie Saeimas priekšsēdētāji, Ministru kabineta locekļi, Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ārvalstu diplomātiskais korpuss un starptautisko organizāciju pārstāvniecību vadītāji Latvijā.
Bet visi, kam mājās ir tautas tērps, bija aicināti piedalīties tradicionālajā tautas tērpu gājienā. Gājiens sākās ap plkst. 14.30 un pa Kaļķu ielu veda līdz Brīvības laukumam, kur notika svinīgā ziedu nolikšana. Pirms gājiena Rātslaukumā krāsainie tautas tērpu brunči pacelti nedaudz augstāk, lai ielocītu deju solī. Tas palīdzēja arī nedaudz sasildīties.
Gājienā zibēja visdažādākās novadu krāsas un raksti. Tikai zinātājs varēja atpazīt visus novadus un pagastus, ko simbolizēja katra nēsātāja tautas tērps. Daudzi gājiena dalībnieki atzina, ka speciāli darinājuši tautas tērpu, lai to uzvilktu tieši īpašās mūsu valsts svētku dienās.
Fotogrāfijas tapa ne tikai pašiem un ģimenes locekļiem, bet arī tūristiem, kas gribēja nofotografēties ar skaisti saģērbtajiem gājiena dalībniekiem. Košajam gājienam virzoties uz Brīvības pieminekļa pusi, skanēja dziesmas, mūzikas un pat taures skaņas. Dalībnieki uzgavilēja ikvienam, kas ceļā viņus sveicināja.
Tuvojoties Brīvības piemineklim, dziesmas pieklusa un muguras iztaisnojās arvien vairāk. Par godu Latvijas neatkarības atjaunošanai ziedu paklājs pie pieminekļa kļuva biezāks un vēl krāšņāks.
KONTEKSTS:
1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
1990. gada 4. maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam vēstījumu, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
