"Mums katram sirdī pukst Latvija! Mēs esam Latvija ar savu vēsturi, laukiem, pilsētām un cilvēkiem, kuru rokās ir mūsu rītdiena," pauda Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa akcentēja, ka šodien svinam svētkus, kad pateicībā noliecam galvu savu tautiešu priekšā, kuri ar savām domām un darbiem uzdrošinājās īstenot ideju par Latviju.
"Mūsu valsts vislielākā vērtība ir mums līdzās – tie ir mūsu cilvēki, kuri pašaizliedzīgi dara savu ikdienas darbu un nes Latvijas vārdu pasaulē. Visi kopā mēs veidojam Latviju tādu, kāda tā ir un būs," pauda Saeimas priekšsēdētāja.
"Atzīmējot mūsu valsts neatkarības atgūšanas svētkus, novērtēsim to, kas mums jau ir: esam brīva valsts, varam brīvi runāt latviešu valodā, varam brīvi ceļot, esam Eiropas Savienībā, esam NATO dalībvalsts."
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka šogad atzīmējam 20 gadus, kopš esam Eiropas Savienībā un NATO, un pateicās tiem, kas mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādāja valstiskuma nostiprināšanas labad caur Latvijas dalību šajās organizācijās.
"Varam salīdzināt skaitļus, ekonomiskos rādītājus, dzīves līmeni un pakalpojumu kvalitāti toreiz un tagad. Par stabilu Latvijas izaugsmi nav nekādu šaubu," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, vienlaikus akcentējot, ka mums netrūkst izaicinājumu, tostarp saistībā ar darba ražīguma stiprināšanu, digitalizāciju un efektīvu mākslīgā intelekta izmantošanu.
"Mēs katrs esam daļa no Eiropas! Mūs vieno brīvība, demokrātija un tiesiskums. Un mēs atbalstām sadarbību ar visām valstīm, kas dalās šajās vērtībās, jo ticam, ka tikai tādā pasaulē ir iespējama ilgtspējīga attīstība un miers," pauda Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētāja Latvijas pievienošanos NATO pirms 20 gadiem izcēla kā vienu no svarīgākajiem lēmumiem kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas.
"Dalība aliansē ir ļāvusi attīstīt bruņotos spēkus un garantējusi valsts aizsardzības līmeņa attīstību atbilstoši drošības situācijai pasaulē un reģionā," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, vienlaikus uzsverot, ka mūsu valsts aizsardzība galvenokārt ir mūsu pašu atbildība.
"Esam apņēmušies aizsargāt mūsu valsti no pirmā centimetra!
Mūsu drošības garants ir ne tikai bruņotie spēki un ieroči, bet visaptveroša valsts aizsardzība un katra pilsoņa atbildība ir piedalīties šajā sistēmā,"
pauda Mieriņa, tostarp uzsverot nepieciešamību stiprināt informatīvo telpu ar kvalitatīvu saturu.
Pievēršoties Krievijas agresijai Ukrainā, Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka tas ir nevis reģionāls izaicinājums, bet gan globālās drošības un stabilitātes jautājums, un arī mūsu reakcijai uz šo agresiju jāsniedzas tālāk par militārās aizsardzības nostiprināšanu un Ukrainas militāro spēju balstīšanu.
"Mēs ticam Ukrainas uzvarai! Mēs visi palīdzēsim, lai tā tiktu sasniegta! Paldies Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām – visiem, kas rod iespēju iesaistīties un ar savu darbu, saviem līdzekļiem un zināšanām palīdz Ukrainai panākt uzvaru šajā karā! Ar kopīgām pūlēm un neļaušanos nogurumam – karš ir uzvarams!" sacīja Mieriņa.
KONTEKSTS:
1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
1990. gada 4. maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam vēstījumu, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
