Pagājušā gada 1. jūlijā dienestu sāka 253 karavīri, visi bija pieteikušies brīvprātīgi. 245 no viņiem pagājušajā nedēļā absolvēja dienestu, turklāt 111 jaunie karavīri ir parakstījuši profesionālā dienesta līgumu.
Iesaukumu VAD organizē divreiz gadā. Tas attiecas uz 18 un 19 gadus veciem jauniešiem.
Gatavojot trešo iesaukumu, brīvprātīgo vairs nebija pietiekoši daudz, un šogad janvārī AM organizēja atlasi, kurā attiecīgajā vecuma grupā pēc nejaušības principa izraudzīja 300 jauniešus obligātajam iesaukumam. Viņiem nosūtīja pavēstes, aicinot uz veselības pārbaudēm.
83 jeb vairāk par ceturto daļu nav devuši nekādu atbildi. Šis skaitlis dara bažīgus, un AM apzina iemeslus.
Tie var būt dažādi: daļai jauniešu nav izveidota e-adrese valsts iestāžu sūtījumu saņemšanai; daļa dzīvo ārzemēs un jau ilgāku laiku nav sasaistē ar Latviju vai arī nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā. Vairākos gadījumos runa ir arī par izvairīšanos no obligātā dienesta. Par to pašlaik likumā paredzētā sankcija ir 350 eiro.
Par to, vai sankcijas vajadzētu pastiprināt, otrdien, 4. jūnijā, sprieda Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijā. AM Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors Vitālijs Rakstiņš norādīja, ka priekšlikumi esot vairāki:
"Tā arī noziņojām komisijai, ka norma bez sankcijām ir tikai rekomendācija. Vienlaikus parādās arī vairāk netiešo sankciju.
Piemēram, tika minēts, ka bankas apsver varbūt nedot kredītus vai prasīt papildu nodrošinājumu tiem cilvēkiem, kuri nav izgājuši obligāto militāro dienestu.
Īsais stāsts, ka sabiedrībā paliek vairāk instrumentu, kā pozitīvā veidā motivēt iziet obligāto dienestu. Taču nāksim arī ar jauniem priekšlikumiem par sankcijām, ko uzlabot, balstoties uz esošo pieredzi."
Spriež par izmaiņām veselības prasībās
AM uzlabojumu priekšlikumus VAD uzņemšanas kārtībā sola līdz rudenim. Viens – par lielākām soda sankcijām izvairīšanās gadījumā, bet arī izmaiņām veselības prasībās, lai no dienesta neatbrīvotu tos jauniešus, kuri nekvalificējas VAD veselības prasībām.
Piemēram, pārvirzot viņus uz Zemessardzi vai arī meklējot citus veidus apmācībai un izmantošanai dienesta vajadzībām.
Pašlaik bieži par atteikuma iemeslu kalpo arī narkologa vai psihologa atzinums par nepiemērotību dienestam.
Problēmām dienesta nokomplektēšanā seko līdzi arī Saeimā. Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas vadītājs, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs atzina – netrūkst arī citu problēmu:
"Es teiktu, ka nākamajos divos gados tas būs ne tik daudz rekrutējamo jautājums, cik mācību infrastruktūras, izvietošanas infrastruktūras un armijas instruktoru spēja viņus apmācīt tādā daudzumā. To saredzu kā vēl lielāku izaicinājumu."
Pašlaik turpinās pieteikšanās jau uz ceturto iesaukumu VAD nākamgad janvārī.
Ja nebūs nepieciešamā cilvēku skaita, 17. jūlijā atkal būs atlase pēc izlozes principa, lai nodrošinātu 300 jauniešu iesaukšanu.
Savukārt pēc tam – nākamā gada vasarā – atbilstoši plānam dienestā būtu jāiesauc jau 1500 jauniešu. Pašlaik ir liels jautājums, kā to nodrošināt.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš ("Latvija pirmajā vietā") Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda, ka ir pret obligātu militāro dienestu, atbalstot dienēšanu brīvprātīgi, jo loterijas princips neesot taisnīgs.
"Paliek mājās varbūt kāds, kurš gribētu aiziet, bet jāiet uz dienestu tādam, kurš negrib to darīt. Šeit vairāk vajadzētu strādāt pie motivācijas, lojalitātes un valsts aizsardzības mācības," sacīja Zivtiņš, norādot, ka VAD varētu veidoties divas "kastas" – brīvprātīgie, kuri dienēs VAD, saņemot atalgojumā 600 eiro, un izlozes kārtībā iesauktie, kuri dienēs, saņemot 300 eiro.
Rajevs nenoliedza, ka problēmas un konflikti starp brīvprātīgajiem un atlases procesā izraudzītajiem nav izslēgti, tomēr tas būs redzams tikai jūlijā, kad sāksies pirmais iesaukums, kurā dienēs arī izlozes kārtībā iesauktie.
Vienlaikus Rajevs uzsvēra, ka instruktori, kuri ar iesauktajiem strādā VAD, ir zinoši un pieredzējuši darbā ar cilvēkiem no dažādām vidēm un sociālajiem slāņiem.
KONTEKSTS:
Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī izveidots obligātais aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums bija brīvprātīgs – tam varēja pieteikties Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
No šī gada dienests noteikts kā obligāts. Obligātajiem iesaukumiem prioritāri būs pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. Augstākās izglītības iegūšana nebūs iemesls, lai pilsoni neiesauktu dienestā.
