Kopumā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā pirms otrā, galīgā lasījuma Saeimā iesniegti 94 priekšlikumi, un valdība sniegusi atzinumu tikai par tiem, kas paredz novadu teritorijas robežu grozīšanu.
Saeimas deputātu iesniegtie priekšlikumi paredz izveidot atsevišķu Ilūkstes, Ozolnieku, Carnikavas, Babītes, Ikšķiles, Varakļānu, Kandavas, Ziemeļkurzemes (Roja, Dundaga, Kolka, Mērsrags) novadu.
Neatbilst kritērijiem
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") valdības sēdē otrdien, 4. jūnijā, norādīja, ka atzinums par jaunu novadu izveidi ir negatīvs, jo tie neatbilst likuma anotācijā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, tajos nav reģionālās nozīmes centra.
Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš novadu reformas laikā bija opozīcijā un aktīvi aizstāvēja daudzu novadu neapvienošanos, valdības sēdē norādīja, ka jau esošajā likumā ir "acīmredzamas vietas", kurās kritēriji netiek piemēroti, piemēram, Varakļānu un Saulkrastu novadā.
"Diskusija Saeimā būs un arī par to, vai kritērijus izcelt no anotācijas uz likumu vai ne.
Agrāk tie [kritēriji] bija likumā, tad tos pārcēla uz anotāciju, tagad atkal ir priekšlikums likumā noteikt kritērijus," skaidroja Valainis.
Vienlaikus viņš sacīja, ka VARAM sagatavotais valdības atzinums ir "atbalstāms un korekts" un tālāk jau tas ir Saeimas deputātu lēmums un izvēle, kā grozīt likumu.
Tikmēr premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") atgādināja, ka ierosinājums grozīt Varakļānu novada robežas ir tapis pēc Satversmes tiesas sprieduma. Šobrīd nevajadzētu radīt iedzīvotājos sajūtu, ka "viss atgriezīsies iepriekšējā kartē". "Par tādām izmaiņām mēs nerunājam, bet visām pašvaldībām vienādu "Excel" tabulu [ar kritērijiem] mēs nevaram uzrakstīt, visus novadus nevar nomērīt pēc vienādiem parametriem," argumentēja Siliņa.
Bērziņa vēl uzsvēra, ka šis likumprojekts Saeimā tiks skatīts steidzamības kārtā, tādēļ otrais lasījums būs arī galīgais. Viņa aicināja novadu karti pārskatīt ne ātrāk kā 2026. gadā, kad būs nākamais reformas izvērtējums.
"Līdz tam aicinātu negrozīt kartē novadu robežas un šobrīd neatvērt plašu diskusiju par kritērijiem, bet ļaut šiem novadiem vismaz vienu sasaukumu nostrādāt, sagaidīt izvērtējumu un tad reformu uzlabot," pauda Bērziņa.
Valainis piebilda, ka priekšlikumu daudzums un saturs parāda, ka Saeima šajā jautājumā ir gana konstruktīva, jo ierosinājumi nav "par pilnu spektru". "Priekšlikumu varēja būt vēl daudz vairāk," viņš noteica, atkārtoti aizstāvot ideju, ka novadu izveides kritēriji būtu "jāpārceļ" uz likumu, jo tas ļautu turpmāk būt elastīgākiem lēmumu pieņemšanā.
VARAM: Vairāki priekšlikumi nav pietiekami izdiskutēti un pamatoti
VARAM informēja, ka vairāki iesniegtie priekšlikumi pēc būtības piedāvā kritēriju maiņu administratīvo teritoriju izveidē un nav pietiekami pamatoti un izdiskutēti.
Kritēriji paredz, ka teritorijai jābūt ģeogrāfiski vienotai un, izņemot Pierīgas novadus, novada teritorijā jābūt arī reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Noteikts, ka Pierīgas novados katrā ir vismaz 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Visiem novadiem jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskajai attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī iespējām izveidot efektīvu izglītības, kultūras, veselibas aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu klāstu, vienlaikus nodrošinot sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Tāpat noteikts, ka teritorijai jābūt optimāli izveidotai, lai pašvaldība varētu patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādi.
Vienlaikus, atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam, vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas iespējamas, tikai konsultējoties ar vietējo varu, t.i., veicot referendumu, kur tas ir likumīgi atļauts, teikts atzinumā.
"Vairāki iesniegtie priekšlikumi pēc būtības piedāvā kritēriju maiņu administratīvo teritoriju izveidē, piemēram, piedāvātais kritērijs noteikt iedzīvotāju skaitu 7000 vai 8000 apmērā, lai pārskatītu novadu teritoriju," teikts valdības atzinumā.
"Ministru kabineta ieskatā šādi priekšlikumi nav pietiekami pamatoti un izdiskutēti. Administratīvi teritoriālās freformas sagatavošanā, kas rezultējās ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu (2020. gada 10. jūnijā), tika veikta detalizēta analīze par visām Latvijas administratīvajām teritorijām, t.sk. katrs novadu veidošanas kritērijs tika pamatots ar sākotnējās situācijas novērtējumā identificētajiem trūkumiem un vietējās pašpārvaldes īstenošanā iespējamiem riskiem, valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un sabiedrībā vērojamām tendencēm," teikts atzinumā.
VARAM uzsver, ka, ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits pēdējos desmit gados joprojām samazinās un arī turpmākās prognozes norāda uz negatīvu tendenci, sagatavotie priekšlikumi nesasniedz reformas mērķus – nedz veidot iedzīvotāju skaita, nedz budžeta ieņēmumu, ne citādā ziņā līdzvērtīgākas un arī ilgtspējīgākas pašvaldības, tādējādi mazinot priekšnoteikumus salīdzināma apmēra pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā valsts teritorijā.
KONTEKSTS:
Saeimā noslēgusies priekšlikumu iesniegšana iespējamām izmaiņām Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā būs jāvērtē, vai līdz ar uzdevumu atrisināt Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam sagaidāmas vēl kādas izmaiņas. Priekšlikumos pārsvarā rosināts atjaunot dažus agrākos novadus, kā arī vairāk uzmanības veltīt kopīgai politikai Rīgas un Pierīgas pašvaldībās. Koalīcijai nav vienprātības, kad to darīt.
Administratīvi teritoriālā reforma būtiski samazināja Latvijas vietvaru skaitu un palielināja novadu lielumu. Līdz ar 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām 119 vietējo pašvaldību vietā Latvijā ir 43 vietvaras.
Trīs gadus pēc novadu reformas un gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām aizvien skaļāk dzirdamas balsis, kas vēlas reformu pārskatīt. Saeima konceptuāli atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu. Savukārt opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" piedāvātās vērienīgās izmaiņas administratīvi teritoriālajā reformā parlamenta vairākums atteicās skatīt tālāk.
