Lietuvā un Polijā uz robežas papildspēki
Baltkrievijas izvērstais hibrīdkarš un tieši pēc nedēļas gaidāmais NATO samits ir daži no iemesliem, kuru dēļ Lietuva ieviesa augstākā līmeņa robežuzraudzību, trīskāršojot savu robežsargu skaitu. Talkā nāk policija, bruņotie spēki un arī kolēģi no Latvijas, par ko Lietuvas robežsardzes priekšnieks sarunā ar LTV izteica īpašu pateicību.
Pēdējo nedēļu notikumu gaismā papildu uztraukumu Lietuvai rada arī Prigožina algotņu atrašanās kaimiņvalstī.
"Noteikti bažas raisa šāda veida informācija par "Vagner" personu iespējamo atrašanos Baltkrievijā, pavisam blakus mūsu valsts robežai. Taču šobrīd mūsu rīcībā nav nekādas būtiskas informācijas, kas nāktu no mūsu izlūkdienestu kopienas, kā arī no mūsu partneriem par "Vagner" personu iespējamo atrašanos Baltkrievijā," sacīja Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta priekšnieks Rustams Ļubajevs.
Tomēr informācija publiskajos avotos neļauj atslābt. Ja Krievijas algotņi tiešām ir Baltkrievijā, tad daudz kas ir atkarīgs no to skaita, norādīja Lietuvas robežsardzes priekšnieks. Polijas amatpersonas iepriekš izteikušās – kaujinieku skaits var sasniegt pat 8 tūkstošus.
Polijas iekšlietu ministrs Mariušs Kaminskis paziņojis par papildu 500 policistu norīkošanu robežas kontrolē. "Mēs novērojām, ka pēdējo divu mēnešu laikā pieaug nelikumīgo robežas šķērsošanas mēģinājumu skaits. Tagad mums ir aptuveni 180–150 mēģinājumi dienā.
Lielākās problēmas sagādā tas, ka imigrantu grupas pēdējo divu mēnešu laikā ir ļoti agresīvas.
Viņi uzbrūk poļu patruļām, izmanto akmeņus, kokus. Tikai jūnijā tika iznīcinātas 13 robežsargu automašīnas. Un pēc ziņām par "Vagner" grupas iespējamību nācis atbalsts no Polijas armijas un policijas," sacīja Polijas ministrs.
Arī Latvijā robežu uzrauga pastiprināti
Arī Latvijas robežas tiek uzraudzītas pastiprinātā režīmā. Ik dienu no Baltkrievijas mēģina ieceļot daži desmiti cilvēku. Taču būtisku risku saistībā ar Krievijas algotņiem pagaidām nesaskata.
"Saistībā ar vāgneriešu izvietošanu Baltkrievijā šobrīd riski uz robežas nav pieauguši. Par situāciju, protams, mēs arī veicam novērošanu, arī apmaināmies ar informāciju ar drošības iestādēm, ņemam vērā arī viņu iegūto informāciju," pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis.
Latvijas robežas uzraudzībā iesaistās arī policisti. Nepieciešamības gadījumā pieslēgt savus resursus gatava arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) grupa Latgalē.
"Saistībā ar Prigožinu un iespējamo situācijas eskalāciju tālāk Baltkrievijā, protams, tur ir arī iesaistīti mūsu izlūkspēki un arī visa pārējā informācija, kas mums ir. Kaut kādas situācijas, iespējams, saasināšanās gadījumā NBS klātbūtne uz robežas var tikt pat trīskāršota," sacīja iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts").
To, ka modrība jāsaglabā arī mums, uzsvēra Valsts prezidents. Taču pagaidām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
"Ja tas tiešām nonāk tik tālu, ka tur ir 8 vai 10 tūkstoši algotņu, tad ko viņi sēdēs savā bāzē vienkārši gadiem ilgi? Vai ko tad viņi darīs? Viņi iekļausies Baltkrievijas armijā? Vai būs tā kā krievu armijas, teiksim, tāds pagarinājums Baltkrievijā? Tie visi ir atvērti jautājumi. Tādēļ mēs patlaban neko konkrēti nevaram pateikt, jo tās visas ir spekulācijas, bet mums ir rūpīgi jāseko līdzi," sacīja Levits.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda iepriekš retoriski vaicājis, vai esam gatavi tam, ka vāgnerieši varētu uzdoties par nelegālajiem migrantiem. Kā saka Egils Levits, mums katrā ziņā ir jābūt ciešā saziņā ar NATO partneriem un jāreaģē atbilstoši.
KONTEKSTS
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.
Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijā, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.
