Aicina augstskolu inženierzinātņu programmās iekļaut arī pedagoģijas studiju moduli

Direktors: No augstskolām nereti skolās ierodas nepieredzējuši pedagogi

Visas profesionālās kombinācijas ir pārstāvētas Siguldas Valsts ģimnāzijā, kur plāno, ka jaunajā mācību gadā vairāk nekā 600 skolēnu apmācīs 55 pedagogi. Patlaban trūkst divu – ķīmijas un fizikas skolotāju, Latvijas Radio noskaidroja ģimnāzijā. Tās direktors un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns sacīja, ka projekta "Mācītspēks" beidzēji ir zinoši dažādu jomu profesionāļi, turpretim no augstskolām ierodas visbiežāk nepieredzējuši jauni cilvēki:

"Tur ir daudz vairāk jāstrādā ar šo kolēģi.

Un tāpēc arī parasti izvēlas sākumskolas skolotāja [amatu] un varbūt kādu mācību priekšmetu, kas nav tik dziļi zinātnisks. Protams, ķīmija, fizika, bioloģija būs liels izaicinājums šiem cilvēkiem."

Vienlaikus Kalvāns pauda, ka Latvijas Universitātes jaunā pedagoģijas programma ir ļoti laba un jaudīga, tomēr zināšanu apguve prasa laiku: "Tāpēc vēlreiz uzsveru – ir četrgadīgā garā programma. Ja cilvēks nāk kā, piemēram, 2. kursa students, viņam vēl faktiski divarpus, trīs gadus jāstudē. Skaidrs, ka tur nekas nebūs uzreiz. Savukārt skola viņam palīdz ar praksi, ar vietu, kur viņš jau sāk strādāt, un viņš var justies savās studijās daudz komfortablāk, jo viņš ir faktiskajā skolas vidē. Tur nekādas korekcijas vai kādas mākslīgas intervences, paātrinājumi vai vēl kaut kas nav vajadzīgs."

Aicina augstskolu programmās iekļaut pedagoģijas moduli

Pēdējos gados audzēkņus mācīt vēlas arvien vairāk gados jauni dažādu nozaru speciālisti. Iemesls – atalgojums kļūst konkurētspējīgāks. Tādi novērojumi ir Rīgas Valsts tehnikuma direktorei Dagnijai Vanagai, kura amatu ieņem 12 gadus. Tehnikuma 2400 audzēkņus apmāca 250 pedagogi, kuri, tāpat kā Siguldas Valsts ģimnāzijas skolotāji, kvalifikāciju ieguvuši, ne tikai studējot augstskolā.

Tehnikumā gatavo speciālistus daudzām nozarēm, tāpēc problēmu ar profesionālo mācību priekšmetu skolotājiem nav, uzsvēra Vanaga:

"Būtu vieglāk strādāt, ja jau augstskolu programmās, piemēram, inženierzinātnēs vai arī profesionāli tehnisko specialitāšu programmās būtu iekļauts tāds pedagoģijas modulis.

Viņi būtu šo moduli mācījušies, un pēc tam viņi varētu droši nākt arī uz profesionālās izglītības iestādi, un mums nebūtu jāpiemeklē šīs 72 stundas pedagoģijā vai arī vispār kādi pedagoģijas kursi, lai viņš varētu strādāt un pasniegt profesionālos mācību priekšmetus. Pedagoģijas modelis ir tas, ko mēs vēlējāmies un esam konkurēti izteikuši."

Ar šādu ieteikumu tehnikums klajā nācis jau pirms trīs gadiem.

Ja augstskolas to īstenotu, mācīt tehnikuma audzēkņus varētu augstskolu studenti un absolventi. Un tas tehnikuma darbu atvieglotu, sacīja Vanaga, secinot, ka pedagoģijas programmu absolventi savu mācību priekšmetu pārzina, bet viņiem būtu nepieciešama praktiskā pieredze:

"Būtu jauki, ka viņš studiju laikā nonāktu izglītības iestādē praksē, kaut vai pusgadu pastrādātu kādā no kursiem, un tad viņam rastos priekšstats, kas notiek izglītības iestādē, kādi ir jaunieši. Tad nebūtu tikai teorija. Mēs esam nolēmuši, ka tehnikumā tagad konkretizēsim mācību procesa vajadzības un to iespējamu integrēšanu augstskolas mācību programmās, jo tehnoloģijas pierāda to, ka mums vajag speciālistus, kas māca šodienai un nākotnei, nevis vakardienai, un tāpēc tas ir tik nopietns un reizē sarežģīts process."

LU: Eksakto zinātņu studenti pedagoģijas kursu izvēlas reti

Latvijas Universitātē (LU) tehnoloģiju, inženierzinātņu, matemātikas, dabaszinātņu un citu jomu topošie speciālisti pedagoģiju obligāti neapgūst, bet studentiem ir iespēja to mācīties, norādīja Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela.

Lai gan Ministru kabineta noteikumi paredzot, ka pedagoģijas kursam ir jābūt vismaz 72 stundu apjomā, universitātē uzskata, ka tam vajadzētu būt apjomīgākam.

Tiesa, šo brīvās izvēles kursu eksakto zinātņu studenti izvēloties reti.

"Jā, var gadīties situācijas, ka viņi nonāk izglītības vidē, zina savu jomu, zina savu priekšmetu, bet nezina kā, piemēram, organizēt mācību procesu ar daudz dažādiem skolēniem, kuru daļa, iespējams, ir motivēta, daļa – mazāk motivēta. Tāpēc, jā, tā pedagoģijas sadaļa tur būtu ļoti būtiska. Latvijas Universitātē tādas iespējas ir, atliek tikai pievienoties šiem kursiem," sacīja Daniela. 

"Kopumā es teiktu, ka mums noteikti būtu jādomā arī par cilvēkiem, kuri nonāk skolā, bet kuri nav mācījušies pedagoģiju. Būtu žēl zaudēt profesionālo cilvēku tikai tāpēc, ka viņš kaut kādā brīdī nespēj organizēt mācību procesu."

Latvijas skolās nu jau hroniski trūkst atsevišķu jomu pedagogu. Lai motivētu, Izglītības un zinātnes ministrija studentiem, piemēram, piešķir stipendijas, savukārt neklātienē studējošajiem skolotājiem palielinājies budžeta vietu skaits, Latvijas Radio apliecināja ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").

Problēmas izgaismo arī Valsts kontroles revīzija, kurā secināts, ka trešdaļa jauno pedagogu pamet darbu izglītības nozarē jau pirmo piecu gadu laikā. Ministrija to sola risināt.