Rokās turot Izraēlas karodziņus, ziedus un sveces, šodien Vecajos ebreju kapos bija sapulcējušies vairāki desmiti cilvēku, lai dotos "Dzīvo gājienā" un pieminētu pirms 83 gadiem nežēlīgi noslepkavotos 70 000 ebreju.
Stella gājienā piedalījās apmēram desmito reizi. Viņa norādīja, ka pasākums ir svarīga kopā būšana ar savējiem: "Es esmu ebrejiete, un tas, kas notika 1941. gadā, aizskar gan mani, gan manu ģimeni. Ģimeni nē, bet nu sirdi un dvēseli ļoti."
Atcerēties genocīdā kritušos atnākuši bija ne tikai Latvijas iedzīvotāji. Viens no viņiem bija arī Jaspers no Vācijas:
"Šodien esam šeit, jo bieži vien vēstures zināšana veido tās valsts nākotni un nostāju, kurā dzīvojam. Mēs, it īpaši kā vācieši, mums jābūt pateicīgiem, ka varam būt šeit, un mēs esam uzaicināti kā draugi. Un varam atcerēties kopā šo jūsu traģēdiju."
"Dzīvo gājiens" sākās Vecajos ebreju kapos un norisinājās pa bijušā Rīgas geto ielām. Tas noslēdzās pie Rīgas Horālās sinagogas atjaunotā memoriāla Emīlijas Benjamiņas un Dzirnavu ielas krustojumā. Godinot tos, kuri glāba nāvei nolemtos, ar jauniem vārdiem papildināts piemineklis Žanim Lipkem. Bet to glābēju piemiņai, kuri gāja bojā, iestādīta sēru vītolu aleja.
Viktora Vestermaņa tēvs Marģers Vestermanis izdzīvoja Rīgas geto un savu dzīvi veltījis ebreju glābēju apzināšanai.
Pateicoties viņa mūža darbam, piemiņas plāksnē, kurā līdz šim bija iekalti 273 ebreju glābēju vārdi, tagad pievienoti jauni, un nu plāksne godina jau 425 cilvēkus, kuri riskēja ar savu dzīvību, lai glābtu.
"Es esmu uzaudzis ar stāstiem par to, ko manam tētim nācās piedzīvot. Tāpēc es neskatos tās mākslas filmas, jo es to jau visu zinu. Man gribas teikt, ka nošaut neapbruņotu cilvēku ir viegli. Un viens otrs to darījis ar baudu. Izglābt apdraudētu cilvēku, riskējot ar sevi, tas ir prātam neaptverami. Tāpēc šiem cilvēkiem mēs esam pateicīgi ar neatmaksājamu parādu. Lai viņu pēcnācēji lepojas! Es neesmu ticīgs cilvēks, bet tie gan ir Dieva cilvēki!" sacīja Viktors.
Piemiņas pasākumā piedalījās ārvalstu diplomāti un valsts amatpersonas, tostarp premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
"Diemžēl antisemītisms, naids, konflikti un vardarbība nav tikai pagātne. Tepat kaimiņos Krievija īsteno agresijas karu un noziegumus pret cilvēci. Tas notiek turpat, kur slepkavības pastrādāja arī 20. gadsimta totalitāro režīmu noziedznieki. Tāpēc mums jāveltī visi spēki, lai stātos pretī ļaunumam visur, kur mēs to redzam," sacīja premjere.
Valsts augstākās amatpersonas un valstu vēstnieki uzsvēra, ka holokaustam nav noilguma.
