KNAB, izvērtējot politisko partiju un to apvienību pārskatus par 2022. gadu, konstatēja, ka Nacionālā apvienība pārsniegusi procentuālo limitu, ko pieļaujams iztērēt vienam Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredzētajam valsts finansējuma izlietošanas mērķim.
Proti, partija komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai izlietojusi 554 627,19 eiro, kas ir par 210 673,59 eiro vairāk, nekā to paredz likums.
KNAB lēmumu par valsts budžeta finansējuma izmaksas apturēšanu uz vienu gadu pieņēma šā gada 11. jūnijā.
Apturēto valsts finansējuma summu KNAB vēl nevar nosaukt, jo tās aprēķinos jāiekļauj arī šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās iegūtās balsis, Latvijas Radio skaidro KNAB pārstāve Agita Antonāne.
"Saskaņā ar Politisko partiju finansēšanas likumu politiskajām partijām valsts finansējums tiek izmaksāts divas reizes gadā – janvārī un jūlijā. Šā gada jūlijā šai partijai neizmaksās 376 000 eiro. Savukārt precīzu summu, kas šai partijai netiks izmaksāta nākamā gada janvārī, KNAB varēs aprēķināt ne vēlāk kā līdz šā gada beigām, jo šo summu ietekmē pēdējā gada vēlēšanu [Eiropas Parlamenta vēlēšanu] rezultāti un iespējamās izmaiņas nākamā gada minimālās mēnešalgas apjomā," skaidroja Antonāne.
Savukārt maija noslēgumā
KNAB politiskajai partijai uzdeva visus pretlikumīgi izlietotos 210 673,59 eiro atmaksāt valsts budžetā.
KNAB rīcībā nav informācijas par to, vai partija izmantojusi savas tiesības pārsūdzēt abus iestādes pieņemtos lēmumus. Iespējamā pārsūdzība neaptur KNAB pieņemtā lēmuma par valsts budžeta finansējuma apturēšanu darbību.
KNAB atgādina, ka ikviena politiskā partija, kurai piešķirts valsts budžeta finansējums, tiesīga to izmantot tikai Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredzētajiem trim mērķiem – biroju un darbinieku uzturēšanai, darbības saturiskai nodrošināšanai un komunikācijai ar sabiedrību, tostarp aģitācijai.
Likums paredz, ka vienam mērķim drīkst izlietot ne vairāk kā 60% no attiecīgajā gadā saņemtā valsts budžeta finansējuma.
Nacionālā apvienība pārsūdzēs šos KNAB lēmumus
Nacionālā apvienība šos lēmumus pārsūdzēs, Latvijas Radio apliecināja Nacionālās apvienībās valdes loceklis, Saeimas deputāts Jānis Grasbergs.
Atšķiroties juridiskā interpretācija, vai partija ir vai nav pārtērējusi konkrētajā gadā pieejamo valsts finansējuma daļu komunikācijai / priekšvēlēšanu aģitācijai.
"Arī pēc KNAB atzinuma mēs neesam pārkāpuši mērķi, bet esam pārkāpuši 60% sadalījumu. Tas nosaka, ka šādu finansējuma daļu drīkst tērēt trīs mērķiem: biroja un darbinieku uzturēšana; saturiskā nodrošināšana un komunikācija ar sabiedrību. Mums sanāk, ka komunikācija ar sabiedrību, tostarp aģitācija, 2022. gadā pārsniegusi šos 60%. Bet mēs skatāmies no tā, ka neesam to pārsnieguši, jo tērējām no iepriekšējā gadā iekrātajiem līdzekļiem.
Ir tāda juridiska argumentu cīņa, ko noteikti atstāsim juristu ziņā," norādīja Grasbergs.
Uz jautājumu, kā valsts finansējuma nesaņemšana turpmākajā gadā varētu ietekmēt Nacionālās apvienības plānus, Grasbergs atzina, ka, paredzot KNAB gaidāmos lēmumus, partija jau citādi plānojusi Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu aktivitātes – ar mazāk reklāmām, vairāk sociālo tīklu izmantošanu un tamlīdzīgi.
Līdzīgu ietekmi valsts finansējuma nesaņemšana atstāšot uz reklamēšanās plāniem pirms pašvaldību vēlēšanām nākamajā gadā. Savukārt ikdienas darba nodrošināšanai partija izmantošot uzkrājumus.
Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka situācija, ka partija pārtērēja finansējumu aģitācijai, "parāda visām Latvijas partijām raksturīgu kaiti – dāsnais finansējums partijām netiek tērēts vienai funkcijai, kas ir svarīga, – saturiskajam darbam", kas ir ne tikai programmu rakstīšana, bet arī pētniecības atbalsts, kas svarīgs politiskajā procesā.
Ja gandrīz visi līdzekļi iziet aģitācijai, tas pie "šī dāsnā finansējuma šķistu pārlieki", norādīja Rozenvalds.
Viņš arī piebilda, ka Latvijā partijas bieži slimo ar to, ka situatīvi vērtē notiekošo, bet stratēģiska redzējuma trūkst.
Savukārt, ja KNAB lēmums stāsies spēkā, sekas NA būs nopietnas, un tas var apdraudēt rezultātus pašvaldību vēlēšanās, jo, lai gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās partijai bija pieticīgi tēriņi, tai bija vilcējspēks – saraksta līderis, ilggadējais Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle un saprātīgs lozungs, tas nospēlēja uz vēlētājiem. Vai tas nospēlētu pašvaldību vēlēšanās, var rasties zināmas šaubas, sacīja Rozenvalds.
KONTEKSTS:
Nodokļu maksātāji ik gadu tērē prāvu summu, lai nodrošinātu partiju finansiālo neatkarību, taču šai naudai līdzi nāk strikti noteikumi. Partijas drīkst izlietot valsts finansējumu tikai trim mērķiem: biroju uzturēšanai, partijas saturiskajam darbam un politiskajai aģitācijai vai komunikācijai ar sabiedrību. Nevienai no izdevumu grupām nedrīkst tērēt vairāk par 60% no valsts finansējuma, vēstīja žurnāls "Ir".
Tieši šo limitu Nacionālā apvienība pārsniegusi, vēlēšanu aģitācijai 2022. gadā iztērējot gandrīz 555 000 eiro, kaut gan limits bija 344 000 eiro.
Kopumā Nacionālā apvienība togad no valsts saņēma 573 000 eiro, taču iztērēja krietni vairāk, jo tai bija līdzekļu atlikums no iepriekšējā gada vēl 183 000 eiro apmērā. Piešķirto valsts finansējumu partijas drīkst iztērēt triju gadu laikā pēc saņemšanas, pretējā gadījumā tas jāatmaksā.
Nacionālā apvienība nepiekrīt KNAB secinājumiem.
