ĪSUMĀ:
- Aizdomās par seksuālu uzmākšanos studentei Kronlakam JVLMA Ētikas komisija februārī piesprieda disciplinārsodu.
- Mēnesi vēlāk viņš tika atstādināts; viņš uzskata – tas noticis prettiesiski, jo viņš sodīts divreiz.
- Kronlaks JVLMA prasa kompensāciju aptuveni 8000 eiro apmērā un atjaunot sevi darbā.
- Ja tiesa lems par labu Kronlakam, viņš grasās atgriezties darbā JVLMA.
Viens no pasniedzēju vārdiem, kas izskanēja JVLMA seksuālās uzmākšanās un emocionālās vardarbības skandālā bija bijušā Mūzikas tehnoloģiju katedras vadītāja Kronlaka vārds. Anonīma studente apliecināja, ka pasniedzējs ar viņu sazinājies vairāku gadu garumā, tika arī publiskoti 2019. gada abu sarakstes fragmenti. Ētikas komisija Kronlakam februārī piesprieda disciplinārsodu. Mēnesi vēlāk viņš tika atstādināts. Viņaprāt, tas noticis prettiesiski.
Kronlaks sacīja: "Tāpēc, ka man bija jau izteikts rājiens un... Es neesmu jurists, es nevarēšu to tik labi komentēt. Man bija izteikts rājiens, un principā par to pašu lietu man tika iedots arī darba uzteikums, kas nozīmē, ka es esmu divreiz sodīts."
Ceturtdien abas puses – JVLMA un Kronlaks – tikās tiesas zālē.
Kronlaks pieprasījis kompensāciju – aptuveni 8000 eiro, kas ir vidējā izpeļņa par piespiedu kavējuma laiku, un atjaunot sevi darbā.
Tiesas sēdē piedalījās vien abu pušu advokāti, kuri tiesas procesu atteicās komentēt.
Kronlaka advokāts Andris Lazdiņš sacīja: "Prasītājs atzīst, ka viņa rīcība kopumā, vēsturiski nenošķirot profesionālos un personiskās dabas jautājumus, ir iespējami pārkāpusi, nevis iespējami, bet ir pārkāpusi zināmas ētikas normas. Par konkrētiem pārkāpumiem prasītājs tika sodīts ar disciplinārrājienu. Viņam tika piemērota disciplinārā atbildība, un šīs lietas ietvaros tālākās darbības, kas notika un kuras rezultējās uzteikumā, jau ir dubultās sodīšanas aizlieguma pārkāpums."
Mūzikas akadēmijas advokāte Tatjana Jurkeviča gan uzsvēra ka tad, kad Kronlakam tika piespriests disciplinārsods, JVLMA rīcībā bija tikai viena studentes liecība, taču, kad uzzināja, ka pārkāpumi bijuši vairāki un daudzu gadu garumā, akadēmija darbu uzteica.
"Robežu neskaidrība faktiski, kas raksturo prasītāja saziņas stilu ar vairākām mūzikas akadēmijas studentēm, kas vienlaikus ir bijušas prasītāja studentes, kurām viņš tieši docēja aktuāli, ir tieši radījusi virkni neērtu situāciju, tostarp, kā norāda, arī studiju procesa ietvaros, tas varētu būt ietekmējis arī studiju procesa kvalitāti un vērtējuma kvalitāti," skaidroja JVLMA advokāte.
Ceturtdien sēde noritēja vairākas stundas, kurā notika abu pušu uzklausīšana. Nākamā sēdē plānota jaunnedēļ.
Latvijas Televīzija Kronlakam jautāja, vai viņš grasās atgriezties darbā akadēmijā, ja tiesa lems viņam par labu un viņu atjaunos amatā, Kronlaks atbildēja: "Protams, jā."
Tikmēr Valsts policija turpina kriminālprocesa izmeklēšanu par Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūršoks" izskanējušo informāciju par seksuālu uzmākšanos JVLMA.
KONTEKSTS:
LTV raidījums "Kultūršoks", kura rīcībā bija nonākušas septiņu JVLMA studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju rīcību, aktualizējis problēmu par uzmākšanos mācību iestādēs.
JVLMA par iespējamu seksuālu uzmākšanos studentēm atstādināti divi pasniedzēji. JVLMA padome marta vidū izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja atkāpties no amata, un mēnesi vēlāk Prānis paziņoja par atkāpšanos. Par JVLMA jauno rektori tika ievēlēta Ilona Meija.
Akadēmija vērsusies Valsts policijā, kas pēc resoriskās pārbaudes sāka kriminālprocesu. Tikmēr Kultūras ministrija ir aicinājusi akadēmijas studentes, kas cietušas no pasniedzēju seksuālās uzmākšanās, iesniegt trauksmes ziņotāja pieteikumus.
Sūdzības par seksuālu uzmācību saņemtas arī Mākslas akadēmijā.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") rosina paredzēt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos, tā ļaujot vardarbības upuriem saņemt nepieciešamo atbalstu un aizsardzību. Tikmēr Mūzikas akadēmijai, Mākslas akadēmijai un Kultūras akadēmijai piedāvā veidot kopīgu ombudu – uzticības personu studentiem un pasniedzējiem.
