Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Attaisno no jauna
Iepriekš arī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) attaisnoja visus krimināllietā apsūdzētos.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Guntars Stūris Latvijas Radio skaidroja – apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka pirmās instances tiesa šajā lietā pieļāvusi krimināllikuma un kriminālprocesa likuma pārkāpumus. "Tātad mēs konstatējām, ka pirmās instances tiesa ir kļūdījusies tādā mērā, kas prasa šī nolēmuma revidēšanu, līdz ar to mēs atcēlām pirmo instanci noteiktajā daļā par attaisnošanu un izbeigšanu un
uz jauniem faktiem, ar jauniem secinājumiem un motīviem no jauna attaisnojām šīs apsūdzētās personas.
Tiesa konstatēja, ka pirmās instances tiesa ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma pārkāpumus tādā nozīmē, ka nav spriedumā norādījusi noteiktajā daļā noskaidrotos apstākļus, un to var izdarīt, tikai izklāstot pierādījumus. Tāpat tiesa ir runājusi par motīviem, ka neesot apsūdzība pamatota, bet Kriminālprocesa likums prasa motīvus, kāpēc tiek noraidīti apsūdzības pierādījumi. Un tiesa konstatēja nepareizu Krimināllikuma 177. panta piemērošanu, ka nav noticis tas noziedzīgais nodarījums, par ko personas tiek apsūdzētas šajā procesā."
Par ko ir apsūdzības
Lietā apsūdzēts Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.
Lietā apsūdzības celtas par darbībām saistībā ar 2008. gadā SM rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp "Tet", "Hannu Digital" un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.
Apsūdzēto personu darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "Hannu Digital", kā rezultātā uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šo valsts mēroga projektu.
Apsūdzības ieskatā iespējami noziedzīgi iegūtā summa ir aptuveni trīs miljoni eiro.
Apsūdzētajām personām inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009. gadā, kad SM organizēja konkursu par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā "Hannu Digital".
Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" nav pieteicies par cietušo, prokurors iepriekš paudis uzskatu, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.
Prokurors nepiekrīt
Rīgas apgabaltiesas pilnais spriedums otrajā digitālās televīzijas krimināllietā būs pieejams 18. augustā.
Lietas prokurors Monvīds Zelčs nepiekrīt attaisnojošam spriedumam: "Šobrīd ir tikai paziņots saīsinātais spriedums, kurā nav nekādi motīvi par to, kādēļ tiesnesis ir pilnībā atcēlis pirmās instances spriedumu un taisījis pilnībā jaunu spriedumu, kurš arī ir attaisnojošs. Protams, es nepiekrītu nekādā gadījumā. Mani var pamodināt nakts vidū, un
es vienalga uzskatu, ka šis projekts ir absolūti krāpniecisks un te attaisnojošam spriedumam, manuprāt, nebūtu pamata.
Bet vai un kādā mērā par šo spriedumu tiks iesniegts kasācijas protests, šobrīd izteikties objektīvi nav iespējams. Mans viedoklis šajā lietā nav izšķirošs, un tā kā jāredz būs tiesas argumenti, kāpēc viņi izsprieda lietu šādi."
Zelčs debatēs bija lūdzis tiesai Šķēli atzīt par vainīgu krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un piespriest viņam trīs gadu cietumsodu, 75 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju bez probācijas uzraudzības. Prokurora ieskatā naudas sods piemērojams par krāpšanu, bet cietumsods un mantas konfiskācija – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tāpat prokurors bija prasījis no bijušā politiķa piedzīt 1 266 355 eiro, kas, prokurora ieskatā, ir noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi.
Šleseru bija prasīts atzīt par vainīgu krāpšanā un piespriest viņam 65 000 eiro sodu bez mantas konfiskācijas un probācijas uzraudzības.
Gulbim, Dripem un Kavacim bija lūgts piespriest 75 000 eiro sodu katram, Freivaldam un Ligeram – 60 000 eiro sodu katram, Ābelem – 50 000 eiro sodu, bet Meisītim – 45 000 eiro sodu.
KONTEKSTS:
Apsūdzības otrajā digitālās televīzijas lietā saistītas ar digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā pirms vairāk nekā 10 gadiem. Prokuratūra uzskata, ka Satiksmes ministrija Šlesera vadībā panākusi, ka projektam mākslīgi caur konkursu piesaistīts uzņēmums "Hannu Digital" kā "Lattelecom" partneris. No ciparu televīzijas ieviešanas ticis izgrūsts Latvijas Radio un televīzijas centrs, tā vietā izmantojot "Hannu Digital" iekārtas. Tā rezultātā "Hannu Digital" uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus aptuveni trīs miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot valsts mēroga projektu. "Hannu Digital" ir pēctece firmai "Kempmayer", kura figurē pirmajā digitālās televīzijas krimināllietā. "Hannu Digital" pārņēma "Kempmayer" saistības un mantu.
Šī lieta saistīta ar 2003. gadā atklāto afēru. Arī šīs lietas kontekstā ir izskanējis Šķēles vārds, bet apsūdzības viņam šajā lietā celtas netika. 2021. gadā apelācijas instances tiesā tika sagatavots pilns spriedums tā sauktajā pirmajā digitālās televīzijas krimināllietā, kurā tiesa attaisnoja visus apsūdzētos.
