Rīgā ņemtie ūdens paraugu analīžu testi apliecina, ka oficiālās peldvietas pašlaik labāk neapmeklēt ne Lucavsalā, ne Vecāķos, ne Daugavgrīvā un Vakarbuļļos. Aizliegts peldēties Rumbulā un Ķīpsalā. Tāpat ieteikums nepeldēties ir Lielupes peldvietās Ezeru ielā un Priedainē, jo Lielupē varētu būt daudz lietus ūdens no, iespējams, piesārņotām vietām. Tas pats sakāms par peldvietu Gaujā Siguldā. Jūrmalā Vaivaros, Asaros, Mellužos, Kauguros un Pumpuros aizliegums peldēties noteikts, jo Jūrmalā Rīgas līča piekrastē lietus ūdens izvades vietās nonāk arī ūdeņi no iepriekš appludinātajām teritorijām, skaidro Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.
"Tur vēl analīžu rezultātu nav, bet pēc plaši izskanējušām ziņām un arī pašvaldības sniegtās informācijas tur notiek plūdu ūdens intensīva novadīšana dažādos veidos novadgrāvjos, kas atrodas šo peldvietu tuvumā, un visi tie plūdu ūdeņi ieplūst jūrā tieši šajās vietās. Tāpēc situācija var būt ļoti dažāda – gan piesārņojums no sauszemes, gan atsevišķos gadījumos aizdomas par kanalizācijas tīklu pārrāvumiem. Tāpēc piesārņotais ūdens diezgan intensīvi var tikt novadīts jūrā," saka Kadiķis.
Notekūdeņu sistēmas risinājumi Latvijā lielo vētru dēļ satrauc arvien vairāk, norāda Pasaules Dabas fonda Ūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
Notekūdeņu attīrīšanas stacijas nespēj uzņemt lielo lietavu veidoto notekūdeņu daudzumu. Sekas – sabojāta vide. Latvijā tikai trešdaļa virszemes ūdeņu ir pieņemamā kvalitātē.
"Šī [lielās vētras] situācija ir tikai viens skaļš kliedziens, ka ir nepieciešams investēt jaunā infrastruktūrā, kas noturīga pret ekstremālajiem laikapstākļiem, kas arvien biežāk būs klimata pārmaiņu dēļ."
Šīs nedēļas vētra nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad neattīrīti notekūdeņi masveidīgi nonāk upēs un Baltijas jūrā. Vissliktāk, kad šādas vētras notiek siltākajos gada mēnešos, skaidro eksperte.
"Notekūdeņos ir fosfors un slāpeklis – divas ķīmiskas vielas, kas veicina aļģu augšanu. Aļģes visvairāk zied un aug šajos karstajos mēnešos – jūlijā un augustā. Kad aļģes savairojas, pirmkārt, zilaļģes ir toksiskas gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem, un jāslēdz peldvietas. No dabas viedokļa šīs aļģes veido ļoti biezu slāni ūdenī, kas nelaiž cauri saules gaismu. Tas nozīmē, ka nekas nevar augt, attiecīgi neveidojas skābeklis un veidojas tā saucamās mirušās zonas, bezskābekļa zonas. Baltijas jūrā tādas zonas ir ap 27%. Tā ir lielākā problēma, un, tam notiekot vasarā, ir sliktākās sekas," skaidro Jentgena.
Zilaļģu izplatības dēļ Daugavas peldvietās Rīgā nākas rēķināties ar aizvien jauniem peldēšanas ierobežojumiem, norāda arī Veselības inspekcijas eksperts Kadiķis.
"Zilaļģes otrdien [pēc vētras] nebija vērojamas, jo lietus ūdeņi bija tās aizskalojuši prom. Jau nākamajās dienās parādījās indikācijas, ka šur tur Daugavas peldvietās Rīgā tās atkal varētu būt sākušas atgriezties. Pašvaldības aktīvi seko līdzi šiem zilaļģu savairošanās procesiem, kur situācija var izmainīties burtiski pa dienām, un nepieciešamības gadījumā varētu būt arī brīdinājumi par peldēšanās ierobežojumiem jau zilaļģu dēļ."
Nākamās nedēļas sākumā būs zināmi peldvietu ūdens mikrobioloģiskie rādītāji vēl 14 oficiālajās peldvietās, tajā skaitā šonedēļ applūdušajā Jelgavā. Visu oficiālo peldvietu ūdens nākamā laboratoriskā pārbaude notiks augusta beigās.
