No aptuveni 25 000 Krievijas Federācijas pilsoņu, uz kuriem attiecas likuma prasība par valsts valodas zināšanu apliecināšanu, pēc jaunākajiem apkopotajiem datiem, kas vēl nav galīgie, vairāk nekā puse – 13 000 – pieteikušies pastāvīgās uzturēšanās atļaujām. Vēl ap 6000 kārto vai kārtos valsts valodas pārbaudes. Par jaunākajiem pārbaužu rezultātiem Valsts izglītības satura centrs (VISC) sola ziņot rīt, sacīja VISC pārstāve Liene Bērziņa.
"Sākot ar šo nedēļu, Krievijas Federācijas pilsoņi sāk kārtot atkārtotās valsts valodas pārbaudes. Tie ir tie cilvēki, kuriem ar pirmo reizi neizdevās pārbaudījumu nokārtot. Šobrīd viņiem ir noteikti laiki, kuros viņi kārto, un līdz pat 30. novembrim viņi to varēs darīt. Mums ir arī tādi Krievijas Federācijas pilsoņi, kas tikai tagad pirmo reizi piesakās valsts valodas prasmes pārbaudei."
Savukārt vairāk nekā 800 cilvēku izvēlējušies kārtot termiņuzturēšanās atļaujas palikšanai Latvijā.
Tas nozīmē, ka vairāki tūkstoši pašlaik likumīgu uzturēšanās pamatu zaudē. Šie dati gan vēl tiek apkopoti un var mainīties.
Krievijas pilsoņiem bez uzturēšanās atļaujas jāizceļo 90 dienu laikā
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze skaidroja: "Kārtība ir tāda, ka mēs informējam, ka likums ir pateicis – šobrīd viņu uzturēšanās atļauja ir beigusies. Viņiem ir jāizceļo 90 dienu laikā.
Ja viņi to nebūs izdarījuši, tad sarežģīs sev dzīvi. Viņi vairs nevarēs likumīgi, bez problēmām šķērsot robežu, ja viņi to vēlas. Viņi nevar vērsties nekur."
PMLP zinot, ka ir cilvēki, kas labprātīgi aizbrauc, taču, cik un kuri – to neviens neuzskaita. Jo ne visi šķērso Latvijas–Krievijas robežu, bet valsti pamet, piemēram, caur jebkuru citu Šengenas zonas valsti. Ja PMLP saņems ziņas, ka pēc 90 dienām kāds šeit uzturas nelikumīgi, tad šim cilvēkam sūtīs vēstuli, aicinot saņemt izbraukšanas rīkojumu.
Tāda ir esošā kārtība, ņemot vērā, ka izmaiņas likumā, kas paredzētu divu gadu papildu laiku valodas eksāmena nokārtošanai, tikmēr saņemot termiņuzturēšanās atļauju, Saeimā vēl nav skatītas. Turklāt mainās valdība.
Lēmumu gaida arī "Manabalss.lv" iniciatīva
To apstiprināja arī Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts"). Viņš pieļāva, ka izmaiņas Saeima varētu arī nepieņemt: "Tāpēc jau es stāstu, ka vajadzētu vismaz saprast šo politisko pusi. Tas ir mans galvenais šīs dienas uzdevums, saņemt atbildes, ka tam nepatraucēs visi blakus jautājumi, kuri šobrīd ir ļoti aktuāli. Paši saprotat, gan valdības veidošana, gan iespējamās pārmaiņas arī Saeimā. Tās taču būs neizbēgamas."
Lēmumu, kas notiks tālāk, gaida arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurai būs jāizskata portālā "Manabalss.lv" 10 000 parakstus savākusī iniciatīva, kas aicina atcelt valdības ieceri grozīt Imigrācijas likumu, bet atstāt spēkā to, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas jāatņem visiem, kas par valodas pārbaudi līdz septembrim nav likušies ne zinis.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība) pauda, ka "politika ir kompromisu māksla": "Šeit arī būs runa par kādu konkrētu kompromisu. Sabiedrībā ir tādi [cilvēki], kas prasa gan vienu, gan otru. Mēs runājam par 10 000 cilvēku iesniegumu, bet tā vēl nav visa Latvijas sabiedrība.
Mēs neesam ieinteresēti, lai būtu tiešām kādas nemiera situācijas. Ja to situāciju var racionāli atrisināt, kas līdz šim nav izdarīts, tad tas ir jāizdara."
Pirmdienas, 4. septembra, pēcpusdienā grozījumi likumā pārrunāti arī aizejošās valdības sadarbības sanāksmē, kurā konceptuāli vienojušies virzīt šo jautājumu tālāk. Otrdien to plānots iekļaut Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas darba kārtībā.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Savukārt valdība rosinās Saeimai grozīt Imigrācijas likumu, paredzot, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kas nav nokārtojuši valsts valodas pārbaudi līdz 1. septembrim pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā, būs iespēja pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz diviem gadiem.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draudēja izraidīt no 2. decembra.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
