Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Pakustēsimies

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Mani vecāki dzer

Aizliegtais paņēmiens. Mācām latviešu valodu

«Aizliegtā paņēmiena» eksperiments: Vai studenti no trešajām valstīm grib mācīties latviešu valodu?

Ik pa laikam sociālajos tīklos parādās kārtējais ieraksts, ka ēdiena piegādes kurjers – ārvalstu students no kādas trešās valsts – nerunā latviski. Bet vai tiešām šie studenti nemaz negrib iemācīties valsts valodu, vai arī valsts nenāk viņiem pretī un pietiekami nepalīdz? LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" eksperimentā skaidroja, vai ārvalstu studenti atsaucas bezmaksas latviešu valodas kursiem.

10 000 ārvalstu studentu, obligāta latviešu valodas prasme – A1 līmenī

2023. gadā Latvijā kopumā studēja aptuveni 10 000 ārvalstnieku, visvairāk ārzemju studentu bija no Indijas (aptuveni 2700) un Uzbekistānas (aptuveni 1300).

Visvairāk ārzemju studentu bija Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, ISMA un "Turībā".

Ārvalstu studentiem piedāvā dažādas programmas angļu valodā, un tas ir labs bizness, jo katrs students par studijām maksā vismaz 3 līdz 4 tūkstošus eiro gadā. Ieguvums ir arī valstij, jo studenti maksā arī par dzīvošanu, par ēšanu, par izklaidēm šeit - savu naudu ved uz Latviju. Daudzi līdzās studijām arī piestrādā, tātad Latvijai ir papildu darbinieki.

Kā viens no šādiem studentiem savulaik Latvijā ieradies arī pašreizējais veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"), kurš uzsver, ka valoda ir atslēga integrācijai: "Es vienmēr teicu, kopš es dzīvoju Latvijā, ka labākie vārti integrācijai jebkurai valstij - ir jāzina valsts valoda."

Viņš arī sprieda, ka, runājot angliski vai krieviski, attieksme pret ārzemnieku nav tik pozitīva kā gadījumā, ja viņš cenšas runāt latviski.

Eksperiments: 10 studenti atsaukušies bezmaksas valodas kursiem

"Aizliegtais paņēmiens" eksperimentā uzrunāja ārvalstu studentus, tos, kuri visvairāk pamanāmi Rīgas ielās – "Wolt" un "Bolt" kurjerus. Šis konkrētais darbs lielu runāšanu neprasa, bet vai viņi grib mācīties valodu, domājot par nākotni un palikšanu Latvijā?

Izdrukājuši skrejlapas ar aicinājumu pieteikties bezmaksas latviešu valodas kursiem ārzemniekiem iesācējiem, raidījuma pārstāvji devās ielās. "Wolt" un "Bolt" kurjeriem izdalītas aptuveni 20 skrejlapas, taču lielākoties viņi nebija ieinteresēti, spriežot, ka kursiem nav laika, ka tas nebūs noderīgi, daži izrādīja interesi, bet nevarēja saprast, vai uz kursiem viņi pieteiksies.

Taču jau pēc dažām stundām pieteikumi uz norādīto telefona numuru sāka birt viens pēc otra, īsā laikā bija pieteikušies jau 25 cilvēki

- vairāk nekā izdalītas lapiņas, visticamāk, informācija par šādiem kursiem izplatījusies tālāk no mutes mutē.

Tad nu kursiem ir atrastas telpas un skolotāja Dace, kurai jau ir šāda pieredze. No aptuveni 15 – 20 cilvēkiem, kuri solījušies kursus apmeklēt, pirmajā dienā desmit tiešām ieradušies. Visi - studenti no Šrilankas.

Dace pēc pirmās stundas atzina, ka visi studenti ir motivēti valodu apgūt un cenšas. Apsolītajās 15 stundās, viņasprāt, var arī daudz izdarīt, galvenais ir ieinteresēt studentus, lai viņi arī pēc kursu beigām turpinātu valodas apguvi.

Uz kursiem ieradušies tikai 10 cilvēki, bet skrejlapas par kursiem Rīgas centrā dalītas labi ja divas stundas, sociālos medijos nekas nebija reklamēts, un uz kursiem tiem, kas pieteicās, bija jāierodas teju vai nākamajā dienā.

 Un ja tā, tad 10 studenti ir pat ļoti daudz.

Valsts īsti necenšas ārzemju studentiem patiešām iemācīt valsts valodu

Augstskolu un valsts politika latviešu valodas apguvei ārvalstu studentiem pašlaik liecina, ka Latvija necenšas iemācīt pienācīgā līmenī valodu studentiem, kuri te mācās, piemēram, bakalaura un maģistra programmās un kuri varētu būt noderīgi speciālisti.

No vienas puses, latviešu valoda ir jāmācās, un visiem ārvalstu studentiem, kuru studiju ilgums ir paredzēts ilgāk par pusgadu, tas ir obligāti, bet valsts noteiktais standarts, kas jāiemāca augstskolā, ir viszemākais, kāds var būt - A1 jeb pamata līmenis, kas, piemēram, Rīgas Tehniskā universitātē nozīmē, ka latviešu valodu parasti 1. kursā māca vienu semestri.

RTU norādīja, ka atbalsta studentu interesi turpināt apgūt latviešu valodu, sniedzot viņiem informāciju par kursiem un mācību iespējām. Līdzīgi arī "Turībā" un Stradiņos, kur gan prasa obligāti jau B līmeni atsevišķām medicīnas studiju programmām.

"Turības" valdes priekšsēdētājs Imants Bergs uzskata, ka tā ir valsts un pašvaldību atbildība – turpināt veidot šo studentu saiti ar Latviju, dot nākamos latviešu valodas kursus.  

Bet kursu bez maksas vai arī ar minimālo studenta līdzmaksājumu tikpat kā nav, bet, ja parādās, parasti ir pilni un izķerti.

Biedrībā "Izglītības attīstības centrs" stāstīja, ka kursos viņiem rindā gaida vairāk nekā 100 cilvēku, un arī Daugavpils Universitātē, Inovāciju atbalsta centrā un Latviešu valodas aģentūrā, kas rīko šādus bezmaksas kursus, situācija ir līdzīga. Bezmaksas kursus rīko arī Rīgas pašvaldība, bet arī šajos kursos 2024. gadā vairs brīvo vietu nav.

Lai apgūtu valodu par maksu, studentam jābūt motivācijai. Viens no tādiem studentiem ir Gokuls no Indijas,

kurš ieguvis bakalaura grādu RTU un tagad atkal atgriezies Latvijā, lai RTU studētu maģistrantūrā.

 

Viņš Latviju izvēlējās tāpēc, ka izglītība šeit ir salīdzinoši lētāka nekā citās Eiropas valstīs, bet tagad atzīst, ka saredz Latvijā arī lielu potenciālu. Tagad viņš arī mācās valodu, ko bakalaura studiju gados īsti nav darījis. Viņš sprieda, ka valstij vajadzētu palīdzēt studentiem apgūt valodu, ja ne bezmaksas kursos, tad par kādu simbolisku – 5 eiro – līdzmaksājumu, kas varbūt ļautu veidot lielākas grupas.

Vai valsts grib, lai šie studenti pēc grāda iegūšanas paliktu Latvijā un zinātu latviešu valodu?

Vai valsts grib, lai šie studenti pēc grāda iegūšanas paliktu Latvijā un zinātu latviešu valodu? Valsts plānošanas dokumenti to paredz, šādu studentu piesaiste ir viens no virzieniem, kas iekļauts topošajā cilvēkkapitāla attīstības stratēģijā. Daļa ārzemju studentu Latvijā paliek jau šobrīd.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders norādīja, ka 40% no absolventiem no trešajām valstīm pēc absolvēšanas ir nodarbināti Latvijā.

Par integrāciju atbildīgā Kultūras ministrija atzīst, ka ārvalstu studentu integrācijā ir trūkumi.

"Kopumā integrācijas atbalsta pasākumi ir bijuši atkarīgi no projekta finansējuma, tie ir bijuši sadrumstaloti, tur ir bijuši pārrāvumi, un mēs arī redzam, ka, piemēram, attiecībā uz latviešu valodas mācīšanos pārrāvumi starp kursa pieejamību ir nozīmīgi," raidījumam pauda kultūras ministre Agnese Lāce ("Progresīvie").

"Pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Piemēram, Kultūras ministrijas administrētajā programmā latviešu valodas apgūšanai no Patvēruma migrācijas un integrācijas fonda līdzekļiem gadā kursus var apmeklēt apmēram 450 cilvēki. Ārvalstu studenti šobrīd valstī ir vairāk nekā 10 000.

Mēs redzam, ka jau šie skaitļi paši par sevi parāda, ka mēs nespējam nodrošināt to piedāvājumu," atzina ministre.

Ir politiska apņēmība šo visu sakārtot un kursu piedāvājumu paplašināt, bet ne viss būs tik ātri. Viena no problēmām, kuru arī sāk risināt, ir pasniedzēju trūkums. Valdība jau apstiprināja programmu 100 pedagogu apmācībai.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti