Roņi nodara pamatīgus zaudējumus
"Kad ir pavasaris, tad ir ārprāts! Kad reņģu zveja sākas, tad viņi ir katru dienu klāt!" par roņu nodarītajiem postījumiem piekrastes zvejniecībai teic Salacgrīvas puses piekrastes zvejnieks, SIA "Aļģes 1" saimnieks Jānis Krūmiņš.
"Principā tu iemet tīklu un ronis ir uzreiz klāt - viņš izēd zivis, saplēš tīklu, un nav ne zivju, ne tīkla vairs."
Ja ronis, mielojoties ar zivīm, tīklu ir sabojājis, zvejniekam tie ir pamatīgi zaudējumi. "Šādu tīklu salāpīt ir diezgan čakarīgi, teiksim tā. Tas īsti neatmaksājas, ja katra acs ir jāsalāpa. Tas ir 400 metrus garš un divus metrus augsts. Tīkls ir caurs, bet ronis priecīgs ar zivi aizpeld prom," turpina Krūmiņš.
Uzziņai:
- Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas – plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis.
- Pie Latvijas krastiem biežāk sastopams pelēkais ronis, kas ir lielākais no trim Baltijas jūras sugām un pieaugušā vecumā var sasniegt 150-300 kg un ir ar lielām nāsīm, kas izvietotas atstatus W burta veidā.
- Pelēkie roņi ir aizsargājama, nemedījama suga.
Jānis Krūmiņš ir piekrastes zvejnieks vismaz jau ceturtajā paaudzē un pēc pieredzes vērtē, ka roņu skaits ir būtiski audzis.
"Tik daudz kā tagad viņi nav bijuši viennozīmīgi! Es pats atceros bērnībā, kad gāju līdzi jūrā mest tīklus, tad nebija tā, ka katru reizi tīklam ronis sēž blakus. Mūsu zinātnieki saka, ka ir ap 60 tūkstošiem roņu, bet igauņu zinātnieki – ir jau ap 90 tūkstošiem," norāda zvejnieks.
Dažu gadu laikā kompensācijās izmaksāts pusmiljons eiro
Arī Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP atzīst, ka pelēko roņu populācija Baltijas jūrā ir pieaugusi un palielinās arī postījumi zvejas rīkiem un lomiem. Lauku atbalsta dienests no 2020. līdz 2022. gadam par pelēko roņu nodarītajiem postījumiem zvejniekiem kopumā kompensācijās izmaksājis jau vairāk nekā 557 tūkstošus eiro. Tādēļ arī pieņemts lēmums izsniegt atļaujas pelēko roņu letālai atbaidīšanai.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode stāsta, ka aptuveni 20 zvejnieku ir saņēmuši atļaujas, taču viņa uzsver -
"mērķis nav nogalināt roņus un samazināt roņu skaitu, bet samazināt postījumus zvejas rīkiem, ne vienmēr uzreiz tos dzīvniekus nogalinot, bet atbiedējot, lai viņi iegūst kaut kādu refleksu un tādā veidā postījumus samazinātu".
Eksperts: 60 roņu ieguve neapdraud šo dzīvnieku populāciju
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" zivju resursu pētniecības departamenta vadošais pētnieks Ēriks Krūze uzsvēris, ka "1% no esošās Latvijas populācijas jeb 60 indivīdu ieguve nekādā veidā neapdraud Baltijas jūrā mītošo pelēko roņu populāciju".
"Turklāt letālās atbaidīšanas mērķis ir mēģināt izmainīt roņu uzvedību, likt viņiem saprast, ka barības meklējumi zvejas rīku tuvumā ir bīstami, un nodot šo informāciju jaunajiem roņiem. Ir pierādīts, ka populācijā ir daži indivīdi, kas ir iemācījušies izēst zivis no zvejas rīkiem, nevis tās noķert. Teorētiski, ja izdodas izķert šos dažus indivīdus, tradīcija izēst zvejas rīkus tiek lauzta, tā nepāriet nākamajās paaudzēs, un roņi atkal iemācītos paši sev noķert pārtiku dabiskā vidē," skaidro Krūze.
Iegūtos datus vēl analizēs
Zvejnieks Krūmiņš vēl gan nav saņēmis šo atļauju, bet gatavojas tai pieteikties un atzinīgi vērtē lēmumu par roņu atbaidīšanu.
"Tas ir pozitīvi. Vismaz tu viņus vari kaut kā atbaidīt, pieņemsim, ir troksnis un vibrācija. Varbūt viņi sāks vienkārši baidīties no tā visa. Iespējams, ja tie [roņi, kas nodara vislielāko postu] tiks izmedīti, situācija uzlabosies, bet
to mums te ir tik daudz, ka es nezinu, vai ar tiem trīs īpatņiem, kas ir uz katru mednieku, tiks līdzēts. Bet vismaz ir progress, var kaut ko darīt lietas labā,"
pārdomās dalās Krūmiņš.
Dabas aizsardzības departamenta direktore Strode arī uzsver, ka zvejniekiem ir ļoti būtiski veikt uzskaiti un sniegt datus par šīs atbaidīšanas metodes norisi: "Visu laiku cenšamies zvejniekiem uzsvērt, ka mums ir nepieciešami dati un pierādījumi, lai mēs varētu šādas atļaujas izņēmuma kārtā izsniegt, jo, ja nav oficiālo datu, mums nav pamata atļauju izsniegšanai."
Zvejniekiem, kas veiks atbiedēšanu, būs jāaizpilda speciāla aptaujas anketa. Iegūtos datus apstrādās un analizēs kopā ar zinātniekiem, lai varētu pārliecināties, ka šādām atļaujām tiešām ir jēga.
Atļaujas tikai 19 zvejas uzņēmumiem
Pelēko roņu indivīdus atļauts letāli atbaidīt tikai konkrētiem 19 zvejas uzņēmumiem, kas saskaņā ar zveju regulējošajiem normatīvajiem aktiem veic zveju piekrastes ūdeņos komerciālos nolūkos, lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai, informē DAP.
Zvejniekiem, kuri saņem šīs atļaujas, būs jāievēro arī vairāki nosacījumi. "Nosacījumi, kas ir jāievēro, ir diezgan strikti gan no drošības, gan no dzīvnieku viedokļa, lai, piemēram, nesajauktu pogaino roni ar pelēko roni. Un ir jāsaprot, ka nav vienas universālas metodes, kā samazināt postījumus, tā ir metožu kombinācija, zvejniekiem ir jāizmanto arī citi veidi," skaidro Strode.
Atbaidīšanas laikā jāievēro medības reglamentējošo normatīvo aktu prasības, tostarp aizliegums lietot svinu saturošo munīciju, kā arī jāveic pelēkā roņa indivīda izvākšana no jūras.
Iegūto roni aizliegts izmantot komerciāliem mērķiem, to var nodot utilizēšanai vai izmantot personiskajām vajadzībām.
Ikreiz pirms roņu letālas atbaidīšanas, kā arī pēc tās atļauju saņēmējiem ir jāsazinās ar DAP.
Par izsniegtās atļaujas nosacījumu pārkāpšanu piemērojams sods līdz 10 tūkstošiem euro.
Pārvaldes atļauja nepieciešama tikai letālu atbaidīšanas metožu izmantošanai. Vizuālās un akustiskās atbaidīšanas metodes un rīkus, tostarp tādus, kas rada medību ieroču lietošanai līdzīgu skaņu, ciktāl šādu rīku lietošana nav pretrunā ar medības regulējošo vai citu normatīvo aktu prasībām, izmantojamas bez iepriekšējas saskaņošanas un atļaujas, skaidro DAP.
DAP pirms nemedījamo sugu indivīdu ieguves atļaujas izsniegšanas ir pārbaudījusi plānotās darbības likumību un zinātnisko pamatojumu, kā arī konsultējusies ar Zemkopības ministriju, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", Valsts meža dienestu un piekrastes zvejniekiem.
