Latvijas kravu pārvadātāji atļaujas braucieniem uz Krieviju šogad tomēr varētu saņemt

Starptautiskās kravas autopārvadājumu vienreizējās atļaujas, kas Latvijas pārvadātājiem ļauj kravu nogādāt Krievijā, patlaban palikušas vien uz atsevišķu komersantu rokām. Pērnā gada nogalē Latvija no Krievijas saņēma ceturto daļu no gada kvotas jeb 28 500 atļauju, kas atbildīgās Satiksmes ministrijas, tā teikt, "atvilktnēs" vairs nav atrodamas – tā pirms dažām nedēļām Latvijas Radio teica ministrijā.

Tas nozīmē, ka Latvijā ražotu bērnu pārtiku, zāles, alkoholu un citas preces, kas nav sankciju sarakstos, uz Krieviju no vietējiem uzņēmumiem var vest vien retais pārvadātājs.

No uzticama avota, kurš vēlējies palikt anonīms, Latvijas Radio zināms, ka Latvija aicināja kādus partnerus pierunāt Krievijas atbildīgo ministriju izsniegt Latvijai atļaujas. Krievija atļaujas apsolījusi iedot vien ar nosacījumu, ka Latvija uzraksta oficiālu vēstuli, ko Satiksmes ministrija Krievijas agresijas Ukrainā dēļ netaisās darīt.

Krievija esot gatava atļaujas izsniegt

Pēc Latvijas Radio pieejamās informācijas ministrija un autopārvadātāji jautājumu turpina risināt. Asociācijā "Latvijas auto" teica, ka jaunas atļaujas pagaidām nav saņemtas. Izteikt viedokli biedrībā joprojām nevēlējās, atzīstot, ka situācija līdz galam vēl nav skaidra. Vienlaikus viņi cer, ka to izdosies atrisināt. Plašāk komentēt asociācija solīja vēlāk.

Turpretim Satiksmes ministrija komentēt nekautrējās, atklājot, ka Latvija potenciāli varētu saņemt tikpat atļauju, cik pērnā gada nogalē jeb 28 500 licenču, norādīja ministra padomnieks Jānis Meirāns ("Progresīvie"):

"Krievijas puse atsūtīja notu ar piedāvājumu izņemt [atļaujas]. Tad jautājums, vai tad arī sekos atļaujas.

No mūsu puses nav tā, ka mēs iebilstam. Skaidrs, ka mēs saprotam to situāciju nozarē un saprotam to, ka lietuvieši brauc, igauņi [piedāvātās atļaujas] ņems.

Mums ir signāls, ka viņi pateica, ka saprot – vajadzīga kopīga pozīcija visām trim Baltijas valstīm. Ja Krievijas puse šo savu vēlmi izsniegt atļaujas [izpildīs] – piešķirs un atvedīs uz vēstniecību, tad vēl šogad situācija būs tāda, kāda viņa ir."

Meirāns neizteica idejas, kāpēc Krievija pēkšņi atsūtījusi šādu notu. Tāpat Meirāns nekomentēja, kāda būs Latvijas nostāja un atbilde uz Krievijas notu.

Tiesa, notu Latvijas vēstniecība Krievijā vēl nav saņēmusi, bet ir indikācijas, ka Krievija ir gatava izsniegt pārvadājumu atļaujas, Latvijas Radio apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte:

"Tiklīdz nota un pārvadājumu atļaujas no Krievijas tiks saņemtas, tā mēs tās pārsūtīsim Satiksmes ministrijai kā kompetentajai iestādei, kura savukārt ir piekritusi šīs atļaujas pieņemt. Šī ir ierasta prakse, kā notiek šo kravu pārvadājumu atļauju apmaiņa."

Latvijas kravas piegādājot kaimiņi

Kamēr Latvija atļaujas nav saņēmusi, preces uz Krieviju no Latvijas ved Igaunijas, Lietuvas, Polijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārvadātāji, kuriem atļaujas ir pieejamas, pastāstīja Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas prezidente un Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Ingūna Jurgelāne-Kaldava:

"Tiek meklēti citi risinājumi. Ja krava ir jāpiegādā, protams, ekspeditors meklē šos uzņēmumus, kuriem ir šīs atļaujas. Ja Latvijā tādu nav, tad ņem uzņēmumu, kas ir Lietuvas, Igaunijas, nu, kāds tuvākais kaimiņvalstu uzņēmums, un līdz ar to tiek šādā veidā kravas piegādātas Krievijai.

Tā būtiskākā problēma mūsu kā asociācijas ietvaros ir, ka tas ietekmē visu Latvijas tautsaimniecību, Latvijas ekonomiku."

Blakus Kēnigsbergai esošajai Lietuvai atļauju krietni vairāk

Kaimiņvalstīs situācija ar pārvadājumu atļaujām uz Krieviju ir atšķirīga. Uzrunātajā Igaunijas Klimata ministrijā teica, ka pērn šim gadam no Krievijas saņēmuši 9500 atļauju, kas ir trīs reizes mazāk, nekā pērn saņēmusi Latvija. Tāpat kā mūsu valstī, arī Igaunijā visas atļaujas pārvadātājiem jau ir izsniegtas. Vairāki uzticami avoti Latvijas Radio norādījuši, ka arī Igaunija iepriekš bija saņēmusi vien ceturto daļu no gada kvotas.

Savukārt Lietuvas Transporta un sakaru ministrijā, aizbildinoties ar starptautiskām sankcijām un nacionālo drošību, nosaukt viņiem pieejamo atļauju skaitu atteikušies. Viņi nav arī atbildējuši, kāda pēdējos gados ir saņemto licenču dinamika un vai arī turpmāk licenču apmaiņa ar Krieviju turpināsies.

Latvijas satiksmes ministra padomnieks Meirāns norādīja, ka

Lietuvai ir pieejami no 70 000 līdz pat 100 000 atļauju. Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas Lietuva saņēmusi gada kvotu, nevis ceturto daļu.

Tam piekrita arī Lietuvas Nacionālā radio un televīzijas pētnieciskais žurnālists Mindaugs Aušra. Arī viņam oficiālus skaitļus no ministrijas neesot izdevies iegūt, bet no vairākiem avotiem viņš secinājis, ka Lietuvai varētu būt ap 70 000 atļauju:

"Ko es zinu no vispārējām zināšanām un no sarunām ar autopārvadātājiem, tad parasti šīs atļaujas galvenokārt tiek izmantotas tranzīta vajadzībām, nevis preču piegādei Krievijā, jo eksports uz Krieviju katru gadu dramatiski sarūk. Uz Krieviju joprojām var vest dažas sankcijām nepakļautas preces, bet to skaits samazinās. Jāņem vērā, ka Lietuva ir tranzīta ceļš Krievijai sasniegt Kēnigsbergu.

Jūs zināt, ka Eiropas sankciju dēļ Krievijā reģistrētie transportlīdzekļi nevar braukt pa Eiropas ceļiem, bet Lietuvai nepieciešams izsniegt atļaujas, lai Krievijas autopārvadātāji varētu nokļūt Kēnigsbergā."

Polijai Krievija piemērojusi ierobežojumus

Savukārt Polijai ir vien ap 5000 atļauju. Vairums licenču domātas kravu nogādei trešajās valstīs. To Latvijas Radio noskaidroja Polijas Infrastruktūras ministrijā, kur kategoriski nepiekrita Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas novērojumiem, ka Latvijas preces uz Krieviju ved Polijas pārvadātāji.

"Kopš 2022. gada septembra Krievijas Federācija ir ieviesusi starptautisko autopārvadājumu aizliegumu uz, no un caur Krieviju autopārvadātājiem no Eiropas Savienības, Ukrainas, Norvēģijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas. Vienīgais – tas neattiecas uz braucieniem pierobežas reģionos. Šiem ierobežojumiem ir pievienots to preču saraksts, kuras var ievest Krievijā un tranzītā caur tās teritoriju. Taču ar Krievijas valdības lēmumu kopš 2023. gada 30. jūnija Polijas autopārvadātāji ir vienīgie, kuriem šī iespēja ir liegta, un viņi var doties tikai uz pierobežas reģioniem. Lūdzam ņemt vērā, ka šie ierobežojumi neattiecas uz Latvijas pārvadātājiem, kuri joprojām var pārvadāt kravu, kas nav sankciju sarakstos," norādīja Polijas ministrijā.

Autotransporta direkcijā skaidroja, ka

Polijas pārvadātāji Krievijā var iebraukt tikai līdz tuvākajam muitas punktam, lai pārkabinātu piekabes vai pārkrautu kravas Krievijas mašīnās.

Izņēmums neattiecas uz dažām preču grupām un Kēnigsbergas apgabalu.

Latvija aicina Baltijā Krievijas atļaujas vairs neizmantot

Savukārt Latvijas Satiksmes ministrija aicina Baltijas kaimiņvalstis no nākamā gada Krievijas atļaujas vairs neizmantot. Tātad autopārvadājumi uz Krieviju, iespējams, varētu vairs nenotikt. Jautājumu šonedēļ Palangā plānojot apspriest Baltijas valstu ministri, kuriem aicina pievienoties arī Polijas pārstāvjus.

Uz šādu piedāvājumu gan skeptiski raugās Lietuvas žurnālists Aušra:

"Es neticu, ka Lietuva varētu piekrist šim aicinājumam, jo Lietuvai tik un tā vajadzēs izsniegt atļaujas Krievijas pārvadātājiem, lai viņi nokļūtu Kēnigsbergā. Pareizi? Ja tu izsniedz atļaujas Krievijai, kāpēc mums kontroles nolūkos nepieņemt atļaujas saviem pārvadātājiem?

Labāk kontrolēt mūsu pārvadātājus, kā tie nokļūst trešajās valstīs, nekā kontrolēt citu valstu pārvadātājus, kas tranzītā caur Lietuvu brauc uz Kazahstānu, Baltkrieviju vai citām valstīs.

Tāpēc domāju, ka atļauju apmaiņa ir jāturpina."

Ārlietu ministrija Latvijas pārvadātājus vairākkārt brīdinājusi par drošības un reputācijas riskiem, sadarbojoties ar agresorvalsti. Ministrijā paļaujoties, ka Satiksmes ministrija un citi atbildīgie, izsniedzot pārvadātājiem atļaujas, rūpīgi viņus izvērtē.