Jelgavas Valsts ģimnāzija bija viena no plūdos smagāk cietušajām ēkām Jelgavā. Tā atrodas zemā vietā, un spēcīgo lietavu raisītās ūdens straumes ātri un lielā apjomā ieplūda skolā.
"Tas, kas ir bojāts – cokola stāvā mums atrodas dizaina un tehnoloģijas kabineti, ēdnīca, garderobe un dažas administratīvās telpas," pastāstīja ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece. "Pagrabstāvā ir tehniskās telpas, siltummezgls, jaunsargu telpa – šīs telpas visas, pirmkārt, prasīja tīrīšanu. Vislielākā prioritāte bija elektrodrošība. Visas elektrosistēmas ir pārbaudītas ļoti, ļoti rūpīgi, arī atzīta kā droša elektrosistēma, jo vadi nebija jākaļ ārā, tikai jānomaina."
Lieli zaudējumi plūdos bija skolas virtuvei. Tika bojāta arī pati lielākā krāsns, tāpēc pašlaik pusdienu gatavošana uz vietas ir apgrūtināta. Krāsns pasūtīta jauna, bet skolēniem šobrīd nodrošinātas kompleksās pusdienas. Skolā notiek telpu žāvēšana, bet galvenās nepieciešamās telpas, tostarp ēdamzāle, ir darba kārtībā. Galvenais ir bijis nodrošināt elektroapgādes un IT sistēmu drošību.
Direktores vietnieks IT jomā Arvīds Prančs norādīja, ka skola ir gatava atsākt mācības: "Mums cokola stāvā atrodas komutācijas tīkla skapis, caur kuru iet gan kameras, gan telefoni, gan datori, gan arī tā pati ēdnīca – kases aparāts un pārējā tehnika, kurām ir nepieciešams interneta pieslēgums. Mēs ar to tiekam galā, un man šķiet, ka skola ir gatava 1. septembrim un problēmu mums nebūs."
Skolā ir pārliecināti, ka, neskatoties uz problēmām, mācību process ir nodrošināts. Mājturībai nepieciešamās telpas ir pārkārtotas uz citām telpām, un, kamēr nebūs tehnikas, kas nepieciešama dizaina un tehnoloģiju priekšmetam, stundas ir pārplānotas, un mācību process notiks. Skolotājs Uģis Pekša pastāstīja, ka plūdos smagi cieta lāzeriekārta, kas nodota remontā.
Arī skolēni, neraugoties uz situāciju, ir gatavi sākt mācību gadu un priecājas, ka cilvēki bija atsaucīgi un palīdzēja skolai nelaimē.
12. klases skolēns Rostislavs: "Tieši mūsu skola diezgan daudz cieta, un, man liekas, no visām skolām visvairāk cieta, bet nu, tomēr tā ir visas pilsētas problēma. Es biju ļoti patīkami pārsteigts, ka bija [palīdzēt] ne tikai no mūsu skolas jaunieši un skolotāji, bet arī no citām skolām, un vienkārši cilvēki no ielas."
11. klases skolēns Emīls: "Par cik skolā cieta tieši pagrabstāvs un mājturības klases, tad 11. klasē valsts ģimnāzijā mājturību vairāk neapgūst, tāpēc man mācību process nav ietekmēts, bet tas, protams, ir skumji, ka skola cieta tik daudz tajos plūdos."
Tā kā Jelgavas Valsts ģimnāzija ir pašvaldības iestāde, arī pašvaldība aktīvi iesaistījusies skolas atbalstā, uzsverot, ka izglītības iestāžu atjaunošana ir prioritāte.
"Šobrīd mēs strādājam ar apdrošinātāju. Līdz 13. septembrim mēs iesniegsim vēl visus nepieciešamos dokumentus. Šobrīd pašvaldība finansē visu to, kas skolā ir nepieciešams, bet mūsu gadījumā mēs, protams, gaidām apdrošinātāju atlīdzību un gaidām arī valsts atbalstu. Izglītība ir prioritāte, un nenoliedzami, ja mums arī būtu kādas problēmas ar finansējumu, tad izglītībai šis finansējums būtu prioritāri. Šobrīd mūsu resursi šī brīža situācijā ir pietiekami," sacīja Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Lai gan finansiālie zaudējumi tiek plānoti ap 600 000 eiro, pašvaldība un skola ir pārliecinātas, ka nepieciešamie līdzekļi tiks piesaistīti. Skola arī turpina darbu pie infrastruktūras uzlabošanas, lai nākotnē izvairītos no šāda veida postījumiem.
KONTEKSTS:
Naktī uz 29. jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra, secinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk tika skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē. Vētras pīķī bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 000.
