Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ar nolūku uz laiku iesaldēt daļas valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu atalgojumu nāca klajā šajā nedēļā. Mērķis – nodrošināt samērīgumu starp valsts kapitālsabiedrību un privātā sektora vadības algām. Iegansts par to runāt – publiskotie skaitļi par plānoto apvienotā sabiedriskā medija piecu valdes locekļu atalgojumu - 9200 eiro četriem valdes locekļiem un 10 100 eiro - valdes priekšsēdētājam.
Likuma izmaiņas tapšot nedēļas līdz desmit dienu laikā.
"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā. Ņemot vērā arī to, ka mums ir tādas kapitālsabiedrības, kas faktiski saņem vismaz 80%, ja ne vairāk, valsts budžeta finansējumu, bet uzvedas, sevišķi atalgojuma līmenī, vēl trakāk nekā privātais sektors.
Tas zināmā mērā ir saistīts ar diskusiju par apvienoto sabiedrisko mediju valdi, bet ne tikai. Ja diemžēl pietrūkst veselā saprāta un samērīguma, tad acīmredzot tādas lietas ir likumā jāreglamentē," pauž Rinkēvičs.
Vasaras izskaņā valdība jau vienojās ierobežot algu pieaugumu valsts pārvaldē. Un šādu nākamo soli atbalsta arī premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Algu ierobežošana publiskajā sektorā būs arī ministru politiskā atbildība.
"Piekrītu Valsts prezidenta iniciatīvai par tām kapitālsabiedrībām, kuras nekādā veidā šobrīd nekonkurē varbūt tādos tiešos tirgus apstākļos, ja viņas tiek tik lielā mērā finansētas no valsts budžeta vai arī pašvaldību budžeta, tad, protams, mums tur nav šobrīd lielas problēmas ar augstāko padomju un valdes vadītāju atalgojumiem. Ir jāparāda solidaritāte," skaidro Siliņa.
Nav skaidrības par ietekmi uz sabiedrisko mediju valdes konkursu
Vai plānotie likuma grozījumi varētu ietekmēt Latvijas sabiedrisko mediju valdes konkursu, vai būtu jārīko jauns konkurss ar citiem nosacījumiem? Un vai šādā veidā var ierobežot apvienotā sabiedriskā medija vadības atalgojumu, to pašlaik nezina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis.
Viņš atgādina, ka topošā apvienotā sabiedriskā medija vadības atalgojuma aplēses notikušas atbilstoši spēkā esošajām Valsts kancelejas vadlīnijām un datiem par atalgojumu līdzvērtīgās pozīcijās privātajā sektorā. Siksnis skaidro, ka pašlaik grūti saprast, ko nozīmēs šī algu iesaldēšana.
" Ir esošās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vadības algas, kas, kā esam skaidrojuši, ir neatbilstošas esošajiem pienākumiem. Jāsagaida Valsts prezidenta priekšlikumi un kāda par tiem būs diskusija Saeimā. Skatīsimies, kāds būs iznākums un tad varēs runāt, kas maināms konkursā. Šobrīd turpinām kandidātu izvērtēšanu, kā jau esmu teicis, ir spēcīgi kandidāti un tas būtu sliktākais, ja viņi sāktu atteikties no dalības konkursā," stāsta Siksnis.
Vērtēt atalgojuma pieauguma iespējas, nodalot tirgū konkurējošas valsts kapitālsabiedrības un tās, kas pilda dažādas sabiedriskas funkcijas, saņemot galvenokārt valsts budžeta finansējumu, ir pareizs. Tā Valsts prezidenta iniciatīvu vērtē Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.
Vienlaikus apvienotā Latvijas sabiedriskā medija valdes nosacījumu iespējamas izmaiņas konkursa norises laikā nebūtu labas pārvaldības piemērs.
"Es noteikti aicinātu skatīties arī SEPLP pusē, kā izskatās jaunveidojamā sabiedriskā medija valde iepretī organizācijas struktūrai. Kuras struktūrvienības būs valdes priekšsēdētāja pakļautībā. Vai līdzās valdes loceklim par tehnoloģijām vai valdes loceklim par programmu attīstību būtu līdzās arī direktori, kuri pēc būtības pildītu līdzīgus uzdevumus," skaidro Grafs.
Uz piecām apvienotā sabiedriskā medija valdes locekļu vietām ir pieteikušies 78 pretendenti. SEPLP padome plāno, ka konkursam jānoslēdzas līdz oktobra beigām.
Pašlaik izvērtē kandidātu atbilstību konkursa pamatprasībām, tuvākā mēneša laikā sekos kandidātu izvērtēšana otrajā kārtā, lai trešajā kārtā jau notiktu padziļinātas intervijas ar, tā teikt, finālistiem, līdz trīs kandidātiem uz katru no valdes locekļu vietām.
Valdes apstiprināšana plānota novembra sākumā.
