Briškena un Satiksmes ministrijas komunikācija ar sabiedrību jautājumos par "airBaltic" kotēšanu biržā un dzelzceļa projektu "Rail Baltica" pēdējā laikā raisījusi daudz jautājumu. Nākamnedēļ Valsts Prezidents plāno tikties ar satiksmes ministru, lai pārrunātu šos jautājumus.
Briškens Latvijas Radio raidījumā "Pusdiena" atzina, ka neplāno atkāpties no amata.
"Jo tas būtu visvienkāršākais solis. Es domāju, ka es ar savu darbu esmu apliecinājis, ka nebaidos komunicēt arī par nepopulārām lietām. Es redzu, ka ļoti daudz lietu iepriekš ir paslēptas aiz priekškara, paslaucītas zem tepiķa. Šobrīd mēs ļoti aktīvi – gan es, gan mana komanda, gan mūsu kolēģi, tai skaitā šī valdība – strādā, lai visus šos ilggadēji uzkrātos izaicinājumus risinātu," sacīja Briškens. Viņaprāt, komunikācija ar sabiedrību "vienmēr var būt labāka".
"Daļa no ministra uzdevuma ir spēt skaidrot savus lēmumus, tāpēc šobrīd jautājumi manā dienaskārtībā būs noteikti vērtēt viņa spēju tikt galā ar "airBaltic" situācijas skaidrošanu, "Rail Baltica" situācijas skaidrošanu," teica Siliņa un piebilda, ka viens no politiķa uzdevumiem ir spēt saprotamā veidā sabiedrībai izskaidrot lēmumus, lai arī cik sarežģīti tie būtu, godīgi arī izstāstot, kādas ir problēmas.
Viņa atzina, ka "Rail Baltica" nav vienkāršs projekts, kam nav visa finansējuma nevienā no Baltijas valstīm, tas ir vairāku valdību projekts, kas dienaskārtībā būs ilgāku laiku.
Par komunikāciju ar "airBaltic" saistītajos jautājumos Valsts prezidents teica: "Lietas, kuras bija jāskaidro tūliņ, piektdien pēcpusdienā, tika skaidrotas vakar. Sabiedrībai ir pilnīgi pamatoti jautājumi, tā tomēr ir nodokļu maksātāju nauda, kas tur ir ieguldīta." Viņš arī uzsvēra, ka skaidrošana, ne tikai lēmumu iesniegšana valdībā, ir satiksmes ministra kā par nozari atbildīgā ministra atbildība.
"Skaidrot saprotami, skaidrot savlaicīgi, skaidrot pamatoti. Tāpat tā būs satiksmes ministra atbildība par tālākām darbībām, tālākiem lēmuma projektiem, kas tiks iesniegti valdībā," Rinkēvičs sacīja.
Rinkēvičs arī norādīja, ka pretēji šobrīd izskanējušajai informācijai lēmums par vairāk nekā 500 miljonu eiro norakstīšanu nav pieņemts. "Valdība šo lēmumu pieņems tikai tad, ja būs izpildījušies vairāki nosacījumi. Šobrīd jāatceras, ka savulaik lēmumi par atbalsta sniegšanu "airBaltic" pieņemti uz laiku, ir arī zināmi nosacījumi no Eiropas Komisijas puses, un drīzumā arī tie izpildās. Situācija šobrīd nav vienkārša, lēmumi ir diezgan sarežģīti," sacīja Valsts prezidents.
Rinkēvičs no atbildīgās ministrijas sagaida savlaicīgas atbildes un skaidru redzējumu par to, kā notiek attīstība, un uzsvēra, ka daļu turētājs no valsts puses ir Satiksmes ministrija. Prezidentam sakrājušies vairāki jautājumi, ko viņš plāno izrunāt, nākamnedēļ tiekoties ar Briškenu.
Prezidents uzsvēra, ka šobrīd vēl nekādu neatgriezenisku lēmumu nav: "Ļoti gribu cerēt, ka mums visiem kopā izdosies panākt tādus lēmumus, kur mūsu aviokompānija turpinās darboties, kur Rīgas lidosta būs centrs un bāze šai aviokompānijai, kur nebūs tādu lēmumu, ko pēc tam varēs apšaubīt, nebūs, kā saka, kādi sviestmaizes risinājumi vai kas cits."
"Apvienotais saraksts" vēršas prokuratūrā par "airBaltic"
Tikmēr opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" deputāti informējuši, ka pēc sarunas ar Briškenu lēmuši vērsties prokuratūrā ar aicinājumu pārbaudīt valdības lēmuma par "airBaltic" pamatkapitāla samazināšanu likumību, jo nav saņēmuši atbildes par sabiedrības ieguldīto līdzekļu atgūšanu. "Apvienotais saraksts" gatavo arī Saeimas lēmumprojektu, kas apturētu šā lēmuma izpildi.
"Apvienotā saraksta" frakcijas vadītājs Edgars Tavars uzsvēra, ka no ministra saņemtas vairākas atbildes uz svarīgiem jautājumiem, piemēram, tas, ka valdībai tikuši piedāvāti arī citi scenāriji:
"Uz Ministru kabinetu tika sākotnēji virzīta atšķirīga versija, kas neparedzēja tik drastisku šī te pamatkapitāla samazinājumu un, iespējams, attiecīgi arī nodokļu maksātāju attiecīgās naudas zaudēšanu. Rezultātā pēc saskaņošanas ar citām ministrijām viens cits lēmums. Attiecīgi šajā kontekstā mums noteikti būs jautājumi Ministru prezidentei Evikai Siliņai."
Opozīcijas partija ministra demisiju šobrīd neprasīs, tāda neesot bijusi šīs tikšanās tēma, norādīja Tavars. Briškens, kura komunikāciju šodien kritizējis Valsts prezidents, vaicāts, vai par sava krēsla drošību pašlaik jūtas pārliecināts, atbildēja – jā.
"Es neesmu tas politiķis, kurš baidītos no nepopulāriem lēmumiem pie sarežģītas, smagas komunikācijas. Vienmēr var labāk. Par to nav ne mazāko šaubu. Tāpēc šobrīd maksimāli centīšos gan plašsaziņas līdzekļiem, gan politiķiem, saviem kolēģiem, gan sabiedrībai kopumā skaidrot šos procesus," skaidroja ministrs.
Koalīcijas partneri uzticēsies premjeres izvērtējumam
Valdības koalīcijas partneri atzina, ka darbs pie Satiksmes jautājumiem nav viegls, bet ministra komunikācija ar sabiedrību ir kritiska un ir jāstrādā pie tā, lai to pēc iespējas ātrāk uzlabotu. Vairākas Saeimas frakcijas jau ir izsaukušas Briškenu uz sarunu par situāciju.
Gan "Progresīvo" frakcijai, gan valdei ir pilna uzticība satiksmes ministram Briškenam, un nevienu brīdi nav bijušas nekādas šaubas, ka ministrs šo darbu spēj veikt, intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Arī premjeres Siliņas pārmetumiem par komunikācijas problēmām viņš nepiekrita:
"Mūsu skatījumā, mūsu Satiksmes ministrs ir komunicējis par jautājumiem. Bieži vien, kā jau es minēju pirms tam, nepateicīgiem un tiešām sarežģītiem jautājumiem, kas saistās ar plaša mēroga projektiem. Arī, protams, ar stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem šī komunikācija ir bijusi izaicinoša. Mēģināt pastāstīt šos stāstus sabiedrībai... Nevienā brīdī nevaru teikt, ka mūsu ministrs ir vairījies, izvairījies no tā. Tam es absolūti nepiekrītu."
Koalīcijas partneri gan domā savādāk. Gan Zaļo un zemnieku apvienība (ZZS), gan "Jaunā Vienotība" uzsvēra, ka Briškens tomēr nav bijis spējīgs paskaidrot sabiedrībai būtiskos jautājumus.
Par demisijas pieprasīšanu pašlaik esot pāragri spriest, bet "Jaunā Vienotība" tuvākajā laikā aicinās satiksmes ministru, lai situāciju apspriestu.
"Skaidrs, ka satiksmes jomā ir daudz izaicinājumu un pie tiem ir būtiski jāstrādā, bet jāsaka godīgi – varbūt ne bieži tie lēmumi ir nepareizi. Bet es vērtēju, ka komunikācija ar sabiedrību ir diezgan kritiska un viņa būtiski ministram būtu jāuzlabo. Es arī "Jaunās Vienotības" frakcijas vārdā tiešām aicinātu ministram būt aktīvākam un daudz profesionālāk skaidrot šos lēmumus," sacīja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis uzsvēra, ka problēmu šajā ministrijā ir daudz. Viņi frakcijas sēdē tikušies ar Briškenu, lai izjautātu saistībā ar situāciju "airBaltic". Sarunas par to vēl sekošot.
"Es teiktu, ka absolūti tas ir mantojums, kas ir saņemts – šīs ielaistās problēmas lielajos uzņēmumos," vērtēja Rokpelnis.
"Tur lai premjere vērtē, vai šī kapacitāte ir pietiekama. Mēs saprotam, ka tās problēmas ir un būs jebkuram šajā nozarē. Varam vēlēt tikai veiksmi."
Tam, ka problēmas ir bijušas ilglaicīgas, gan nepiekrita opozīcijas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība). Nacionālā apvienība Saeimā jau iepriekš ir pieprasījusi Briškena demisiju un joprojām uzskata, ka ministra nomaiņa ir nepieciešama, jo Briškens, viņuprāt, bieži vilcinājies ar lēmumu pieņemšanu svarīgos jautājumos.
"Briškena kungs šī gada laikā bieži vien ir vilcinājis lēmumus. Jautājums par "Rail Baltica", vai tas šķērsos Rīgu, gan fondu apguves. Zem riska šobrīd ir vairāki simti miljoni. Tāpat arī ostu reforma... Nav īsti neviens lēmums virzīts laicīgi un ātri pie tiem strādāts," pauda Vitenbergs.
Koalīcijas partneru ieskatā par Briškena demisiju pašlaik pāragri spriest.
KONTEKSTS:
Satiksmes ministrijas (SM) un "airBaltic" vadība preses konferencē 3. septembrī skaidroja, kāpēc tika nolemts samazināt aviokompānijas pamatkapitālu par gandrīz pusmiljardu eiro, kas raisīja lielas bažas sabiedrībā, jo šis lēmums plašāk netika skaidrots.
"airBaltic" ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) biržā plāno piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro, sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks. Šādu summu kompānija plāno piesaistīt, lai realizētu visus biznesa plānā izvirzītos uzdevumus un mērķus. Papildu valsts atbalsts netiks piesaistīts, sola uzņēmuma vadība.
"Šī pamatkapitāla korekcija nenozīmē, ka būtu zaudēta kāda valsts veikta vērtība. Jo attiecīgi uzņēmumam šobrīd ir ārkārtīgi augsts pamatkapitāls, virs 600 miljoniem eiro, bet vienlaikus ir vēsturiski uzkrātie zaudējumi. Un šajā gadījumā, samazinot pamatkapitālu, tiek iegūta viena akciju klase, ko tālāk jau kotē biržā, un vienlaikus tiek samazināts arī šis uzkrāto zaudējumu apjoms. Uzņēmuma pašu kapitāls, kas parāda, kāds ir tas kopējais ieguldītais kapitāls un vai nu uzkrātie zaudējumi, vai uzkrātā nesadalītā peļņa, tas nemainās," skaidroja satiksmes ministrs Briškens.
