Veselības aptauju dati liecina, ka šobrīd Latvijā 59% iedzīvotāju ir liekais svars, kas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, kur šis rādītājs ir 53%.
Arī paredzamais mūža ilgums Latvijā ir vidēji par desmit gadiem īsāks nekā citviet Eiropas Savienībā. Latvijā cilvēks veselīgi dzīvo vien 50 līdz 55 gadus. Lai gan gēniem ir sava nozīme, dzīvesveids un sociālekonomiskie apstākļi ir būtiski faktori, kas ietekmē nāves cēloņus. Neveselīgs uzturs, alkohols un tabaka ir tie veselības faktori, kas visbiežāk izraisa nāvi.
Nav pietiekami veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes
Mazāk nekā puse (45,9%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem sešas līdz septiņas dienas nedēļā ēd svaigus dārzeņus. Arī fiziskās aktivitātes ir nepietiekamas – tikai katrs ceturtais cilvēks šajā vecuma grupā divas līdz trīs reizes nedēļā vismaz 30 minūtes ir fiziski aktīvs.
"Visos, arī starptautiskos dokumentos parādās, ka šobrīd pasaule un Eiropa piedzīvo aptaukošanās un liekās ķermeņa masas epidēmiju vai, pareizāk būtu teikt, pandēmiju. Šai pandēmijai ir augšupejoša tendence, Eiropas kopējie rādītāji liecina, ka pieaug gan aptaukošanās, gan pieaug liekā ķermeņa masa, un tas notiek ārkārtīgi strauji," stāsta PSKUS Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne.
Liekā svara un aptaukošanās pandēmija ir izplatīta arī starp bērniem. Bērnu endokrinoloģe, profesore Iveta Dzīvīte-Krišāne, atzīst, ka SPKC dati liecina, ka
katrs ceturtais bērns sākumskolas klasēs ir ar lieko svaru.
"Aptaukošanās ir jāuztver kā slimība, ne tikai kā vizuāls defekts cilvēkam, bērnam, bet aptaukošanās ir slimība pati par sevi, kura rada agrīnas veselības problēmas. Konsekvence – jo agrīnāk un smagāks liekais svars ir radies bērniem, jo agrīnāk šīs svara radītās komplikācijas bērniem arī attīstās," skaidro Dzīvīte-Krišāne.
Rīcības plāns – ambiciozs
Rīcības plānā izstrādāti trīs profilakses līmeņi. Tā kopējais mērķis ir panākt, ka vismaz 2% jeb 30 000 Latvijas iedzīvotāju samazina svaru. Kā skaidro Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane, plāns ir ambiciozs, jo ietver pasākumus, lai problēmu apturētu, nevis mazinātu.
"Primārajā profilaksē ir ļoti svarīga paradumu maiņa un darbs ar sabiedrību kopumā. Sekundārajā profilaksē akcents ir tieši uz savlaicīgu, agrīnu problēmas apzināšanos, jo mēs redzam, ka arī ļoti liela daļa cilvēku neapzinās liekā svara problēmu, un tad tālāk jau atrast šos mērķtiecīgos individuālās pieejas pasākumus. Terciārā profilakse ir gan diagnostikas, gan ārstēšanas – hronisko slimību, veselības problēmu ārstēšanas sastāvdaļa," pauž Feldmane.
Lielākais uzsvars prevencijai un svara kontrolei
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") gan uzsver, ka problēmas mazināšanai rūpīgi jāpievēršas jau pirmajā līmenī – ģimenes ārstam pirmajam jāizstrādā prevencijas un svara kontroles plāns pacientam, atgādinot regulāri pārbaudīt svara izmaiņas, kā arī vajadzības gadījumā nosūtot pie citiem speciālistiem.
Ministrs norāda, ka nākamā gada budžetā plānots ģimenes ārstiem piesaistīt papildu darbiniekus, lai ārsti laikus varētu aicināt uz konsultācijām un fiksēt svara izmaiņas.
"Mums ir jāmaina tā domāšana par Veselības ministriju kā ārstēšanas ministriju, mums ir jārunā par prevenciju. Ir pēdējais laiks pateikt Latvijas iedzīvotājiem – sākam domāt par savu ikdienas dzīvi. Ko mēs ēdam? Ko mēs darām? Cik bieži mēs sportojam? Cik ļoti mēs esam aktīvi fiziski?" stāsta ministrs.
Rīcības plānā arī rosināts atteikties no sporta stundu atbrīvojumiem skolās vai rast risinājumus bērnu ārpusskolas fizisko aktivitāšu nodrošināšanai, kā arī ieviest fiziskās aktivitātes darba vidē, lai mazinātu darba nespējas un kavējumu skaitu.
Tāpat Veselības ministrija jau ir tikusies ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, kā arī vairākiem saldo dzērienu ražotājiem, apspriežot potenciālās nodokļu izmaiņas. Tuvākajā nākotnē ministrija iecerējusi strādāt pie akcīzes nodokļa palielināšanas alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa samazināšanas veselīgiem produktiem. Ministrija cer, ka šīs izmaiņas varētu stāties spēkā 2026. gada budžetā.
