Glābēji gadā saņem tūkstošiem maldinošu izsaukumu; aicina pārliecināties par notikušā apstākļiem

Operatīvie dienesti Latvijā ik dienu saņem vairākus simtus izsaukumu, no kuriem daļa izrādās maldinoši. Lielākoties tas notiek tādēļ, ka zvanītāji nav pārliecinājušies par situācijas nopietnību, piemēram, vai tiešām deg māja vai kaimiņš tikai kurina kontrolētu ugunskuru. Tomēr glābšanas dienesti uzsvēra – labāk, lai izsaukums izrādās maldinošs, nekā vienaldzības dēļ notiek nelaime, kuru varēja novērst. Glābēji norāda, ka daudzi cilvēki vēl joprojām neapzinās modernās tehnoloģijas iespējas, ko piedāvā viņu viedierīces un automašīnas.

Valmieras ugunsdzēsējiem katru nedēļu vidēji nākas reaģēt uz diviem maldinošiem izsaukumiem. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras daļas vada komandiera vietnieks Salvis Jevdokimovs norādīja: "Tagad apkures sezona sākās, daudzi zvani ir saņemti par to, ka cilvēkiem rodas piedūmojums mājās vai viņiem liekas, ka kaut kas nav kārtībā. Mēs aizbraucam un secinām, piemēram, ka cilvēks nepareizi kurināja savu apkures ierīci, nav atvēris vārstu vaļā, kā rezultātā rodas sadūmojums telpās." 

Savukārt VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras daļas komandieris Mārtiņš Lingarts pirms izsaukuma aicināja cilvēkus par situāciju pārliecināties: "Piebraucot klāt, apskatieties, jo bieži vien ir tā, ka izsūta apakšvienības, aizbrauc uz notikumu un konstatē, ka saimnieks dedzina lielu ugunskuru, kontrolētu. Saimnieks pieskata, citreiz pat ūdens spaiņus tur blakus, grābekļus, lai uguns neizplatās. Tur kontrolē visu un tamlīdzīgi. Notiek teritorijas sakopšana. Tas pats arī – tūlīt sākas diennakts tumšais laiks, būs tūlīt sniegs, stipra snigšana. Ceļš ir apledojis, automašīnas neizvēlas pareizo ātrumu vai slikts riepu stāvoklis, nonāk grāvjos uz jumta vai uz sāniem. Brauc garām cilvēks ar savu automašīnu. Apstājies, apskaties, kas tur ir noticis."

Katrs maldinošs izsaukums aizkavē palīdzības sniegšanu tiem, kam tā tiešām ir nepieciešama.

Soda naudas par neapzinātiem maldinošiem izsaukumiem netiek piemērotas, tomēr glābšanas dienesti mudina – ja ir aizdomas par negadījumu, labāk piezvanīt, nekā ignorēt iespējamu nelaimi. Savukārt apzināti vai ļaunprātīgi maldinājumi tiek sodīti.

VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras daļas komandieris sacīja: "Viltus izsaukumi ar spridzināšanas draudiem vai tamlīdzīgi. Kaut kādi viltus izsaukumi ienāk, kas ir ļaunprātīgi. Tur jau tālāk tos risina Valsts policija, un soda mēri tiek piespriesti."

Bieži vien cilvēki nezina mūsdienu viedierīču un transportlīdzekļu tehniskās iespējas. Piemēram, viedtālruņi automātiski var nosūtīt avārijas signālu uz 112 pēc trieciena. Arī mašīnām ir dažādas funkcijas, ko iedzīvotāji neapzinās.

VUGD prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa rādīja: "Redziet, šeit augšā ir SOS poga, tas nozīmē, ka, nonākot negadījumā, nospiežot šo pogu, man nav pat jāzvana uz 112, es varu caur mašīnas sistēmām sarunāties ar zvanu centra dispečeri."

Latvijā šogad saņemti jau vairāk nekā 3300 maldinošu izsaukumu, Vidzemē vidēji ir ap 300 gadā. Tomēr tendence rāda, ka šādu izsaukumu skaits samazinās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti