Kuldīgas novada Nīkrāces pagasts un Saldus novada Pampāļu pagasts ir viena no vietām, kur līdz svētdienai iedzīvotājiem var gadīties vērot zemessardzes aktivitātes.
Tur notiek 4. Kurzemes brigādes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargu plānveida mācības, lai uzturētu un pilnveidotu bataljona kaujas spējas.
Daudz vairāk jauno zemessargu
Zemessardzes komandieris, pulkvedis Kaspars Pudāns skaidro, ka tas nav nekas ārkārtējs – patlaban gandrīz katru nedēļas nogali katrā valsts reģionā ir kādas zemessardzes mācības, pārsvarā "Latvijas valsts mežu" teritorijā.
"Arī 1. Rīgas brigāde vingrinās, tāpat arī mācības notiek austrumu pierobežā," stāsta Pudāns.
Intensitāte noteikti ir pieaugusi, bet pamatojums ir, ka pieaudzis arī jaunuzņemto zemessargu skaits. Tas ir trīskāršojies vai četrkāršojies attiecībā pret agrākiem gadiem.
Tādēļ ir daudz vairāk jauno zemessargu, kas jāapmāca, ir daudz vairāk pamatmācību visos reģionos, bet īpaši Rīgas apkārtnē.
Pudāns informē, ka kopumā dažādās Zemessardzes vienībās darbojas jau vairāk nekā 10 000 zemessargu.
"Zemessardzē, manā pakļautībā ir 9800, bet vismaz 300 ir citās bruņoto spēku vienībās. Vairāki simti ir kandidāti, kuri tuvākajā laikā tiks uzņemti."
Zemessargu rindas aktīvi papildina sievietes
Vairāk nekā 20% zemessargu ir sievietes, īpaši pagājušogad dāmu iniciatīva pievienoties zemessardzei bijusi īpaši augsta. Šogad interese par iestāšanos zemessardzē kopumā esot mazinājusies, salīdzinot ar pagājušo gadu, tomēr tās rindas turpina papildināties.
"Mums jau ir šogad ir uzņemti vairāk nekā 800 jauni zemessargi. Izmantojot šo interesi, tos, kas vairs nav aktīvi, atvaļinām rezervē. Arī tāpēc skaits nav tik strauji pieaudzis kā pagājušogad," skaidro Pudāns.
Turpinās arī "veco" zemessargu apmācības un specializācija, to veicinājusi NATO sabiedroto klātbūtne, notiek Zemessardzes vienību treniņi ar šiem karavīriem.
Valsts aizsardzības dienestu jaunieši var iziet arī Zemessardzē
Zemessardze ir daļa no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tai jāpiedalās arī starptautiskajās mācībās, stāsta pulkvedis Pudāns.
Viņš apstiprina, ka jaunieši, kas iestājušies Zemessardzē, varētu netikt pakļauti obligātajam iesaukumam Nacionālajos bruņotajos spēkos, kas plānots nākamā gada vasarā.
"Attiecībā uz tiem, kas jau atrodas zemessardzē, domāju, ka tas neskars viņus. Arī šī iespēja ir pieejama – iziet valsts aizsardzības dienestu zemessardzē piecu gadu laikā."
Valsts aizsardzības dienesta iesaukums nākamā gada janvārī – 120 karavīri - ir nokomplektēts un pat pārsniegts, bet nākamais iesaukums, jūlijā – 480 karavīri – kā jau izskanējis iepriekš, varētu būt obligāts. Tam brīvprātīgi vēl var pieteikties līdz 1. decembrim, dienests notiks Ādažu bāzē, mehanizētajā kājinieku brigādē.
KONTEKSTS:
Kopš Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā interese par iestāšanos Zemessardzē kļuvusi vairākas reizes augstāka nekā iepriekš.
Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai Zemessardzē līdz 2024. gadam ir jābūt 10 000 cilvēku, bet līdz 2027. gadam – 12 000. Pērn Latvijā bija aptuveni 8100 aktīvu zemessargu.
