Līdz senajam atradumam nevar viegli tikt. Tas atrodas daļēji applūdušajā teritorijā aptuveni 100 metrus pa labi no diviem vēja ģeneratoriem. Vraks ir ap 10 metru garš un, iespējams, 4 metrus plats, ar daudzām koka ribām un dēļiem. Tie sastiprināti gan ar lielām koka tapām, gan ar naglām.
Redzams, ka kuģa korpusa lejasdaļa ir zem ūdens bijusi ilgāku laiku, jo dēļi ir apauguši ar sīkiem gliemežvākiem. Tas arī izskatās ļoti labi saglabājies un turas kopā – tikai divas ribas un pāris dēļu atrodas dažus metrus nostāk.
Brīvdienās vraku pamanījuši vietējie iedzīvotāji.
Mērsraga iedzīvotājs Rolands Indruškevičs, kurš gar krastu staigājot regulāri, atzīst – tādu atradumu redz pirmo reizi.
"Pēc bildēm likās, ka daudz mazāks. Dzīvē izskatās daudz, daudz iespaidīgāka tā struktūra. Ļoti liels pārsteigums. Te, Mērsragā, mums pretī ir dziļākā vieta Rīgas jūras līcī – 66 metri. Tā ka var jau būt, ka no lielā dziļuma arī izpeldējis," pārdomās dalās Rolands.
Latvijas Radio uzrunātajos ar jūrniecību saistītajos muzejos Rīgā, Jūrmalā un Ventspilī par vēsturisko atradumu nebija dzirdējuši, vien teica, ka izskalotais vraks svaigā gaisā un saulē ātri bojājas. Arī Talsu novada domē par kuģa vraku uzzināja vien no Latvijas Radio. Līdzīgi ir arī Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, kas vienīgie piekrita komentēt attēlos redzēto.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists Kaspars Markus Molls secina – vraks ir vērtība.
"Atradums pilnīgi noteikti ir vērtīgs. Varētu domāt, ka tas, visticamāk, bijis kāds burinieks.
Taču tam ir arī samērā plakans dibens. Būtu nepieciešama tuvāka ekspertīze, lai kaut ko vairāk pateiktu. Ņemot vērā, ka kuģim būvniecībā izmantotas kaltās metāla naglas un arī brangas ir raksturīgas 18., 19. gadsimtu kuģu būves tradīcijai. No ārpuses brangām ir iecirtumi, kas ir raksturīga klinkerbūves jeb pārlaidu būves tehnikai, ko izmantoja 18. gadsimtā Baltijas jūrā un arī citviet Ziemeļeiropas reģionā," stāsta speciālists.
Tātad tas ir pietiekami sens, lai vismaz atbilstoši starptautiskajām konvencijām to varētu uzskatīt par kultūras mantojumu.
No pašlaik redzamajām fotogrāfijām nevar secināt, kādam nolūkam kuģis izmantots. "Iespējams, tuvāk apskatot, varētu atrast būvniecības liecības, kas varētu liecināt par kaut kādām funkcijām. Bet, spriežot pēc fotogrāfijām, detaļas ir arī diezgan erodējušas, kas nozīmē arī apstrādes liecības. Protams, arī jāuzmēra precīzāk, lai saprastu," norāda speciālists.
Savukārt Jūrmalas muzeja kādreizējā darbiniece Inese Helviga teic – vraks esot ļoti labi saglabājies. Iespējams, esot tas pats, kas pirms 20–25 gadiem bija daļēji izskalots. Vraku noteikti vajagot uzmērīt, nofilmēt, nofotografēt un labi izpētīt, jo pavisam drīz tas var pazust.
Molls vēl stāsta, ka Latvijas teritoriālajos ūdeņos būtu jābūt vairākiem simtiem, ja ne pat tūkstošiem kuģu vraku.
"Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē vraku reģistrā ir uzskaitīti aptuveni 400 kuģu vraku Latvijas teritoriālajos ūdeņos, taču tas ir vairāk vai mazāk piekrastes un kuģu ceļu kartētās daļās. Līdz ar to visur, kur nav veikta kartēšana vai izpēte, mums nav informācijas par to, kas tur atrodas. Spriežot pēc analoģijām ar kaimiņvalstīm, Igaunijā ir zināmi aptuveni 1300 vraki, ar līdzīgu skaitu varam rēķināties arī pie mums," sacīja Molls.
Mērsragā izskalotā kuģa daļas Kultūras mantojuma pārvalde solās apsekot tuvāko dienu laikā. Pēcāk lemšot par tā likteni. Viena no galvenajām problēmām – tik apjomīgus vrakus īsti neesot kur novietot. Tāpēc pastāv iespēja, ka to varētu aprakt vai nogremdēt.
