Nebaidīties eksperimentēt
Sātiņos skola darbojās 128 gadus, līdz 2016. gadā to slēdza. Saldus novada pašvaldība ēku mēģināja pārdot izsolē, bet neveiksmīgi. Tagad to mēģina izveidot par mazo uzņēmēju kopienas centru. Šobrīd gan tas ir eksperiments, un tieši nebaidīties eksperimentēt ir viens no mērķiem Eiropas Komisijas atbalstītajam "URBACT" projektam "Nākotnes iedzīvotāji", kurā iesaistījusies pašvaldība. Eiropas Komisijas dotais finansējums ir ap 68 tūkstošiem eiro, un tos nevar tērēt infrastruktūrai vai būvniecībai.
Uzziņai:
- Saldus novada pašvaldība ir viena no 10 dalībniekiem starptautiskajā URBACT projektā "Nākotnes iedzīvotāji".
- Projekta mērķis – atrast risinājumus izaicinājumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju skaita sarukšanu mazās un vidējās pilsētās.
- Kopumā projektā darbojas 10 pilsētas no Horvātijas, Latvijas, Bosnijas un Hercogovinas, Rumānijas, Portugāles, Spānijas, Grieķijas, Somijas, Francijas, Itālijas.
"Projekts "Nākotnes iedzīvotāji" ir par to, kā samazināt mazo pilsētu iedzīvotāju skaita sarukšanu. Tā ir liela problēma un kopīga daudzām valstīm Eiropā, Amerikā. Iemesli, kādēļ tas notiek, ir skaidri – mazāk bērnu dzimst, notiek sabiedrības novecošanās, cilvēki brauc projām, jo iespējas šobrīd ir ļoti plašas, aizbrauc tieši jaunie, aktīvie. Plus vēl tas, ka mazās vietas ir noslēgtas – nav jauniem cilvēkiem viņu prasībām atbilstošas izklaides, socializēšanās iespējas," LSM.lv skaidro Saldus novada pašvaldības Attīstības nodaļas projektu vadītāja, "Sātiņu darītavas" idejas līdzautore Marita Melvere.
Projekta īstenotājas gan vairākkārt uzsver – šis ir eksperiments, un tāds ir arī šī projekta mērķis.
"Mūsu eksperiments ir par to, kā pašvaldība principā bez lieliem ieguldījumiem var atrast risinājumu tukšai ēkai. Tas ir mūsu uzstādījums, lai uzņēmēji paši spēj izmaksas nosegt bez pašvaldības palīdzības, lai ēka pati sevi atpelna. Tad projekts var būt veiksmīgs," norāda pašvaldības pārstāve un viena no "Sātiņu darītavas" idejas autorēm Ilze Tomanoviča-Barone.
"Eksperimentēt, nebaidīties ieraudzīt, ka kaut kas nesanāk, bet mēģināt darīt, lai viss sanāktu," viņa rezumē.
Kvalitatīvai dzīvei pašvaldībā vajadzīgi ne vien labi ceļi un mājokļi, bet arī "mazās lietas", kas veicina piederības sajūtu un attīsta konkrēto teritoriju, un "Sātiņu darītava", pēc idejas autoru domām, tāda ir.
Trūkst piemērotu telpu vai tās ir dārgas
Ideja veidot tieši mazo uzņēmēju kopienas centru Sātiņu bijušajā skolas ēkā radusies, jo novadā ir identificētas divas problēmas – no vienas puses, ir daudz tukšu ēku, bet, no otras puses – uzņēmējiem trūkst piemērotu telpu vai tās ir dārgas.
Pašvaldība pasūtījusi sertificētu vērtētāju, kas noteicis īres maksu. Tā bijusi zemāka, nekā pašvaldība pati sākotnēji bija aplēsusi, un, protams, zemāka par to, kādas ir cenas privātajā sektorā. Pašvaldība no savas puses nodrošina tikai to, lai ēkā būtu nodrošināta elektrība, siltums un ūdens. Koptelpu uzturēšana un rēķinu apmaksa ir pašu īrnieku ziņā.
Lai parādītu, ka nav vajadzīgi milzu ieguldījumi telpu pielāgošanai, izveidota arī "demo telpa" – sienas nokrāsotas baltas, ieklāts paklājs, saliktas mēbeles. Šāds iekārtojums maksātu ap 600 eiro. "Gribējām parādīt, ka iesākumam var uztaisīt ļoti mājīgas telpas," piebilst Tomanoviča-Barone.
Par veiksmīgu projektu to varēšot uzskatīt, ja būs apdzīvots vismaz viens stāvs (būs septiņi īrnieki). Tiesa, pašvaldība var arī kādā brīdī pateikt "stop" un ēku atkal izlikt izsolē vai arī likt esošajiem īrniekiem maksāt vairāk. Taču Tomanoviča-Barone norāda – pašvaldība ļauj darīt un eksperimentēt, daudzviet Latvijā tā nemaz neesot.
"Arī šī projekta vadošais eksperts no Horvātijas uzsver: arī ja nesanāks, ja secināsim, ka nav uzņēmēju, mēs būsim mācījušies un mēs kā pašvaldība – augusi," norāda Melvere. Bet tiek darīts viss, lai sanāktu.
Kopienas izveide – izaicinājums
Tomēr lielākais izaicinājums, pēc idejas autoru domām, ir kopienas izveide.
"Mēdzam teikt, ka šī ir kā daudzdzīvokļu māja, kurā vari aiztaisīt durvis un būt viens savā uzņēmējdarbībā, bet tev ir fantastiska iespēja konsultēties ar citiem mazajiem uzņēmējiem. Ir mājas, kurās kaimiņi sarunājas, ir mājas – kur nesarunājas vai strīdas. Bet ir mājas, kas svin pagalma svētkus. No pašiem ir atkarīgs, kāda būs atmosfēra, izejot pa durvīm ārā. Vari būt kaimiņš, kas aiztaisa durvis, bet vari būt kaimiņš, kas grib satikties un sarunāties," salīdzina Tomanoviča-Barone.
Taču šobrīd ēkā esošie uzņēmēji ir gatavi sadarboties. "Pat netipiski kurzemniekiem un vispār latviešiem – dzīvot kopā," piebilst Melvere, vienlaikus atzīstot, – tie, kurus šī kopienas lieta neuzrunā, te neatnāks.
Arī vienā no "URBACT" projekta sadraudzības pilsētām Portugālē līdzīgi izdarīts ar bijušo tirgus ēku – tur tagad katrā tirgotavas vietā saimnieko mazais uzņēmējs, ir izveidojusies sava kopiena.
Pirmie drosmīgie
Oktobrī "Sātiņu darītavā" ievākušies jau pirmie īrnieki – trīs uzņēmēji, bet interesi izrādījuši vēl vairāki. Tiesa, no tiem 14–15 potenciālajiem īrniekiem, kuri Atvērto durvju dienās interesējušies par šo vietu, tikai viens te ievācies. "Kāds baidījās no atspēriena telpām, labāk paliks mājās. Kāds bija atradis citas telpas, bet kāds saprata, ka nebūs darītājs," iemeslus uzskaita "Sātiņu darītavas" projektu koordinatore Anete Tīrmane.
"Cilvēkiem ir jānotic. Pirmie drosmīgie ir noticējuši. Tagad jānotic ir pārējiem, kas bija nedaudz nobijušies, vai mums izdosies un kā tad te būs, un kas te būs," piebilst Tīrmane.
"Te nav ko zaudēt. Ieguldījumi uz šādu mazu telpu ir ap 300 eiro. Un kas ir 300 eiro pret iespēju pamēģināt, vai esi gatavs uzņēmējdarbībai?"
Ar šiem trim uzņēmējiem līgums noslēgts uz iviem gadiem – līdz 2026. gada oktobrim, bet ar iespēju pagarināt.
No pašnodarbinātā statusa līdz ģimenes biznesam
Una Briekmane – viena no mazajām uzņēmējām, kura darbojas "Sātiņu darītavā", – LSM.lv atzīst, ka labprāt paliktu arī pēc šī termiņa beigām. Viņas uzņēmums SIA "TSK projects" (tavaspelukaste.lv) ražo dažādus izglītojošus mācību materiālus, pārsvarā no koka. 2017. gadā darboties sākusi kā pašnodarbinātā. "Sākumā bija doma mazliet pačubināties," viņa piebilst. Nu jau tas izaudzis par ģimenes biznesu. Lielais lēciens uz augšu bijis pēc dalības Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatorā.
Tā kā Una pati pēc izglītības ir pirmsskolas skolotāja un strādājusi gan kā skolotāja, gan metodiķe, labi zinājusi, kādus materiālus izglītības iestādēm vajag. Arī kovida laiks nav apstādinājis uzņēmējdarbību, tieši otrādi – pasūtījumu bijis pat vairāk.
"Līdz šim visu darīju mājās – otrajā stāvā bija speciāla istaba, 23 kvadrātmetri. Tagad [īrējot telpas Sātiņu darītavā] jūtos daudz produktīvāk, jo man netraucē mājas vide, man ir vieta, kur izvērsties," stāsta Una.
Una atzīst, ka jau sen skatījusies uz Sātiņu bijušo skolu, taču vieni paši to iegādāties izsolē un pēc tam uzturēt nebūtu varējuši. Tāpat vērtētas telpas par 500 eiro mēnesī, bet "vējš pūš cauri un vajadzīgi lieli ieguldījumi". Kad parādījies "Sātiņu darītavas" piedāvājums, bijis skaidrs – jāņem!
Vīrs, kurš, tāpat kā Una, arī šī biznesa dēļ aizgājis no darba, ar iekārtām gan palicis strādāt mājās – saimniecības ēkā. Iekārtas esot ļoti lielas, rada pamatīgu troksni un putekļus, tādēļ uz darītavu neplāno pārvākties, jo tas traucētu citiem īrniekiem.
Tuvāko gadu laikā Una gribētu vēl paplašināt darbību, algot palīgu. "Uzņēmība vai nu ir, vai nav. Es visu mūžu esmu domājusi, ko darīšu.
Esmu bailule, neaizņemos naudu, labāk nopelnīšu, bet biznesa inkubatorā uz lietām skatījās citādāk. Drosme atnāk, kad sāc darīt," teic Una.
Uzrunāja kopienas būšana
Zināmam eksperimentam ļāvušies arī Vineta un Māris Liekmaņi. Viņiem pieder uzņēmums "Tavai dienai", kas piedāvā piepūšamās atrakcijas un citas svētkiem nepieciešamas lietas. Ja nebūtu šo telpu, visticamāk, būtu savu nodarbi "ieziemojuši" līdz nākamajai vasaras sezonai.
Ieraugot sludinājumu feisbukā par šo telpu īri, Vineta gan bijusi skeptiska: "Likās, ka neesam gatavi, darba ir ļoti daudz." Taču uzrunājusi doma par kopienu. "To varētu saukt par tīklošanos, varam viens otru papildināt, palīdzēt, atrast īstos cilvēkus. Un, protams, ja ēka neaiziet postā, bet turpina dzīvot, mani tas ļoti uzrunā," stāsta Vineta.
Kopienas veidošanos atzinīgi novērtē arī SIA "Sormeks" īpašniece Agita Sormule. Viņas ģimenes uzņēmumam ir jau 15 gadu, tas piedāvā dažādas iekārtas lauksaimniecības un industriālajos objektos. Agitas uzņēmums meklēja telpas pirmajā stāvā, kur smago un lielo iekārtu ievešanai netraucē durvju sliekšņi. Arī īres cena esot patīkama. Darītavā gan viņiem vēl jāiekārtojas, bet, kā norāda Agita, – remonts šeit īsti neesot vajadzīgs. "Gaisma, siltums ir, ērtas durvis ir," viņa piebilst.
Jautāti, vai šī mazā uzņēmējdarbība šajās telpās atmaksājas, Liekmaņi bilst, ka to vēl nevar pateikt. Taču Vineta uzsver:
"Ja mēs neizdarīsim un neizdarīsim tā, kā gribam, tad nevarēsim pēc tam pienācīgi novērtēt – bija vai nebija vērts. Šādi varam pārbaudīt, kā būtu, ja būtu. Iespējams, ka šādas pieredzes dēļ esam gatavi ciest arī zaudējumus. Bet mums būs pieredze. Nesanāca vienā vietā, varbūt sanāks citā. Bet šobrīd ir cerība, ka sanāks," pauž Vineta.
