Diskusijas mērķis – pārrunāt iespējamos mākslīgā intelekta centra darbības modeļus, kā arī konkrētus soļus, lai 2025. gada sākumā varētu uzsākt centra darbību un starptautiskos sadarbības projektus.
Šī ideja dzimusi drošības apsvērumu dēļ – tehnoloģijas attīstās ātri, un šobrīd notiek sacensība gan starp lielvalstīm, gan privātām kompānijām un arī dažādiem spēkiem. Uzrunājot diskusijas dalībniekus, prezidents pauda, ka šī tehnoloģiju attīstība rada gan potenciālu ekonomikas izaugsmei, gan dažādus riskus.
Rinkēvičs arī pauda, ka jārunā par diviem pīlāriem.
Viens – ko vēlamies sasniegt, un otrs – kā aizsargāties pret blaknēm, ko rada mākslīgais intelekts.
"Ja runājam par attīstību, svarīgi runāt par mūsu kompetences spēju, konkurētspēju gan attīstīt, gan testēt un ieviest jaunus tehnoloģiskos risinājumus. Bet otrs pīlārs ir par to, kā aizsargājam savas sistēmas no tām problēmām, kādas pieredz pasaule. Gan arī, kā aizsargājamies no potenciālajiem naidniekiem un sāncenšiem. Diemžēl jāsaka, ka mums nav laika daudz domāt, daudz runāt, bet mums ir daudz jāstrādā jau tagad, lai mēs šo vilcienu nenokavētu," norādīja prezidents.
Šā gada septembrī, uzturoties vizītē ASV, ar ekonomikas ministru viņš novērojis ļoti lielu interesi no ASV lielajām mākslīgā intelekta un sociālo tīklu kompānijām. Prezidents atzina, ka tik lielu interesi neesot izjutis nevienā citā savā ārvalstu vizītē.
Interese bija saistīta gan ar to, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un var ietekmēt diskusiju ES līmenī, gan ar to, ka esam sākuši izstrādāt juridiskus risinājumus, piemēram, saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanu politiskajās kampaņās.
Vīzija – Latvijai būt konkurētspējīgākajai ES mākslīgā intelekta pielietojumā
To, ka šāds centrs varētu tapt, jau šā gada aprīlī atbalstīja Nacionālās drošības padome. Tobrīd tika diskutēts par prasmju veidošanu mākslīgā intelekta izmantošanai drošības jomā un ekonomikas izaugsmē. Tagad diskusijas par centra darbību ir paplašinājušās.
Valsts prezidents klāstīja, ka viņš šo diskusiju redz kā iespēju vienoties par centra darbības fokusu, lai tas ir papildinošs tām darbībām, kas jau tiek veiktas, un nekonkurē ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru un "Cert.lv".
Diskusijas mērķis bija vienoties par NMIC darbības fokusu – kādas funkcijas tas veiks, kādā veidā centrs sadarbosies ar universitātēm prasmju celšanai un pētniecībai, un kāda būs sadarbība ar privāto sektoru un starptautiskajiem partneriem.
"Šim centram galvenie uzdevumi būtu nodrošināt savstarpējo komunikāciju. Mums ir daudzas lietas, kas notiek – gan izglītības jomā, gan industrijai ir sava asociācija, valsts pārvaldei, bet jāveido savstarpējā koordinācija, lai šīs [iespējas] varētu labāk izmantot. Otra svarīga tēma, kas būtu jārisina – tie ir regulējuma un piekļuves datiem jautājumi. Viens no centra uzdevumiem būs regulējuma jeb mākslīgā intelekta smilšukastes, kas nozīmē, ka tās būs vieta, kur testēt jaunos risinājumus, kur drošā un uzticamā veidā tos varēs pārbaudīt gan pētniecībā, gan uz valsts rīcībā esošajiem datiem, gan saņemt juridisko konsultāciju," skaidroja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.
NMIC veidošanai valsts varētu dibināt biedrību ar noteiktu valsts iestāžu funkciju deleģējumu.
NMIC vīzija paredz piesaistīt pasaules līmeņa uzņēmumus un universitātes, lai veidotu Latviju kā konkurētspējīgāko valsti ES mākslīgā intelekta pielietojumu attīstībai – tā to redz Ekonomikas ministrijas pārstāvji.
Plānots, ka pirmajos piecos gados NMIC varētu piesaistīt 500 miljonu eiro investīcijas projektos, kuri taps šajā centrā. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, sadarbībā ar pasaules mēroga uzņēmumiem šajā laika periodā varētu īstenot piecus starptautiskus projektus. Faktiski katru gadu ieviest divus līdz trīs mākslīgajā intelektā balstītus risinājumus valsts pārvaldē un palielināt inovāciju līmeni valstī.
Mākslīgā intelekta izmantošana ļautu samazināt arī nodarbināto skaitu valsts pārvaldē.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādījis, ka pašlaik Latvijā ir ekosistēma mākslīgā intelekta risinājumiem, taču tā ir sadrumstalota.
Ir dažādas iestrādes universitātēs, uzņēmumos, valsts iestādēs. Darbojas asociācijas, bet tas nav noteikts par prioritāti.
Jaunā centra uzdevumi varētu būt mākslīgā intelekta ekosistēmas koordinēšana, valsts atbalsta administrēšana mākslīgā intelekta jomā, infrastruktūras nodrošināšana jaunu produktu izstrādei, mākslīgā intelekta risinājumu pilotēšana un ieviešana valsts pārvaldē, kā arī starptautiski sadarbības projekti mākslīgā intelekta jomā.
Lai projekts virzītos tālāk, vēl daudz darāmā – valdībā jāapstiprina NMIC koncepcija, jāsagatavo tiesisks ietvars, jārisina jautājumi par datu apmaiņu, drošības mehānismiem. VARAM plāno likumprojektu par NMIC dibināšanu sagatavot līdz šī gada 1. decembrim.
Kā piebilda Rinkēvičs, "tas ir labi, ka mēs – kā parasti – Latvijā visu gribam izdarīt pareizi un lēni, bet šoreiz viss būtu jādara pareizi un ātri".
