Brīdinājums!
Sižetā redzami nepatīkami skati.
Jau ienākot aplokā, Zinaīda sapratusi, ka kaut kas nav labi, – aitas bijušas ļoti satrauktas. Tad pamazām atklājusies posta aina – nokostas septiņas aitas, bet sešas ievainotas. Šai Nīkrāces pagastā esošajā bioloģiskajā saimniecībā ir vairāk nekā 40 aitu mammu, bet kopā ap 70 dzīvnieku. Šī nav pirmā reize, kad vilki te uzbrūk. Jau pavasarī pa vienam vien šādi zaudēti 17 jēri. Bijis gadījums, kad saimniece meža klajumā pat skrējusi vilkam pakaļ, lai jēru glābtu.
"Es tā skatos – skrien vilks viņam virsū. Es jau neatceros, ko es tur kliedzu, bet es kliedzu. Man rokās arī nekā nav, un es tik pēc tam tik domāju – nu traka vecene, skrien vēl vilkam pakaļ," spraigos notikumus atminējās Zinaīda.
To, ka šai pusē ir daudz vilku, apliecināja arī mednieki.
"Kādreiz piegaudotāji brauca no Rīgas un tad visādi ņēmušies. Tad arī ir riktētas te vilku medības. Vilks jau parasti plēš vēderu augšā, jo kuņģis viņam labākais. Tur ir barības vielas un viss pārējais," pastāstīja mednieks Ivars Kapleitis.
Šogad Latvijā fiksēti 76 vilku uzbrukumi, kuros cietis 301 mājdzīvnieks. 90% gadījumu tās bijušas aitas.
Pērn reģistrēti 120 vilku uzbrukumi, kuros cietuši 597 mājdzīvnieki. Latvijas Aitu audzētāju asociācijā lēš, ka pērn vilku radītie zaudējumi visai nozarei bijuši ap 200 000 eiro.
"Ik gadus, varētu teikt, slēdzas viena tāda vidēja izmēra saimniecība ar 200 aitām. Tīri pēc nokosto dzīvnieku daudzuma. Aitkopības nozare šobrīd ir atkal tādā lejupslīdē," skaidroja Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes loceklis Kristaps Melbārdis.
Vilku medību sezona ir no 15. jūlija līdz 31. martam, bet tā beidzas ātrāk, ja ir sasniegts atļautais limits – 300 nomedītu vilku. Valsts meža dienestā (VMD) atzina, ka vilku skaitu Latvijā var tikai izsecināt no to izplatības un klātbūtnes fiksējumiem.
Šobrīd tiek lēsts, ka vilku Latvijā ir ap 1400, bet ar pieaugošu tendenci.
Pērn pieļaujamais limits tika sasniegts jau decembrī. Šogad nomedīti ir jau 233 vilki, un dienestā prognozēja, ka limits būs sasniegts jau novembra beigās.
"Varbūt netika novērtēta tā vilku ietekme kopumā un arī viņu populācijas dinamika šai brīdī. Es teiktu, ka – jā, ir jāpalielina šis apjoms, bet mēs atduramies pret šo 300 [nomedījamo vilku] ierobežojumu. Respektīvi, tas viss ir politiķu rokās," sacīja VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Tikmēr Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes loceklis Kristaps Melbārdis norādīja, ka Lauku atbalsta dienestā izcīnīts, ka saimniecības saņems atbalstu, lai iegādātos žogus un veiktu citus preventīvos pasākumus: "Tomēr ne visur var uzlikt žogus, jo nereti ganības ir nomātās platībās. Atšķirībā no kaimiņvalstīm – nav paredzēta arī kompensācija par vilku nokostajām aitām."