Liepājā iedzīvina Somijā gūto pieredzi
Ģimenes ārste Linda Reicle iepriekš vairākus gadus strādājusi Somijā, kuras veselības aprūpes sistēma atzīta par vienu no labākajām pasaulē. Tagad viņa iegūtās zināšanas un metodes pakāpeniski ievieš pašas izveidotajā Liepājas Ģimenes veselības centrā.
"Tev ir prakse, kurā ir nevis viens ģimenes ārsts, bet kurā ir vairāki ārsti un vairākas medicīnas māsas. Un tās medicīnas māsas ir ar savām specializācijām. Piemēram, hronisko pacientu aprūpē ir cukura diabēta māsiņa, ir kardioloģijas māsiņa, psihiatrijas māsiņa," norādīja Reicle.
Pie šāda prakses modeļa, kad vienuviet iespējams veikt elementāras manipulācijas un konsultācijas, gan finanšu, gan arī cilvēkresursu izmantošana esot krietni optimālāka, nekā tas ir pašreizējā Latvijas sistēmā. Šobrīd ģimenes ārsts vairumā gadījumu uzklausot pacientus un nosūtot viņus pie speciālistiem.
Gados vecākie kolēģi, atšķirībā no jaunajiem, gan īpaši nesteidzoties ar pārprofilēšanos.
"Absolūti nestādās priekšā, kā tas tagad būs, ka mēs te būsim kaut kādi vairāki dakteri, vairākas māsas, kā mēs to organizēsim. Skaidrs, ka tas nāk roku rokā ar digitalizāciju, tev ir jābūt elektroniskai ambulatorajai kartei, datu apritei pēc vadlīnijām visam un korekti. Un tas, man šķiet, izraisa kolēģos tādas kā bažas, neizpratni un pretestību," zināja skaidrot Reicle.
Kopprakses – pēc 3 vai 4 gadiem
Veselības ministrs, viesojoties Liepājas Ģimenes veselības centrā, pastāstīja, ka tuvojas beigām darbs pie normatīvajiem aktiem, kas ģimenes ārstu praksēm paredzēs lielāku valsts finansējumu.
Apvienoto ģimenes ārstu prakšu modelis pilsētās varētu sākt strādāt pēc aptuveni trim, četriem gadiem, sacīja ministrs.
"Ģimenes ārstu prakse varētu būt vairāku līmeņu. Piemēram, četri līmeņi. Piemēram, pilsētas ģimenes ārsts, kurš var sadarboties ar citiem ārstiem un uztaisa koppraksi. Var būt arī prakse, kurā ir divi ģimenes ārsti, un mēģina iesaistīt arī citus speciālistus. Ir ģimenes ārsts, kurš strādā gan pamatpraksē, gan arī papildpraksē," sacīja Abu Meri.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā norādīja – šāda ideja nav nekas jauns, atsevišķās vietās ģimenes ārsti kopprakses faktiski izveidojuši jau pirms vairāk nekā desmit gadiem un šis modelis sevi attaisnojot. Taču tikai tad, ja prakšu lokācija ir netālu viena no otras. Tad esot iespējams citam citu arī aizvietot. Bet ieviest to kā sistēmu pilnīgi visā valstī nekad nebūšot iespējams, jo attālākos pagastos praktizējošie ģimenes ārsti atrodas pārāk tālu viens no otra, lai to spētu īstenot.
KONTEKSTS:
2023. gada izskaņā Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedri paziņoja, ka vienojušies slēgt jaunu līgumu ar NVD līdz 2024. gada beigām, strādājot četras dienas nedēļā par valsts apmaksu, bet piektā diena būtu par maksu. Vēlāk asociācija nolēma pagarināt spēkā esošo līgumu ar NVD vēl uz diviem mēnešiem, jo saņēmusi valdības dokumentētu solījumu, ka risinājums tiks izstrādāts un iesniegts valdībai līdz 1. februārim.
Tomēr NVD noraidīja iespēju slēgt līgumu uz diviem mēnešiem, un Veselības ministrija aicināja ģimenes ārstus līgumu parakstīt līdz 29. decembrim. Dažas dienas pirms tam bija noslēgti līgumi ar 91% ģimenes ārstu.
Līdzās aicinājumam parakstīt jaunos līgumus nozares ministrs apliecināja, ka būs papildu finansējums prakšu darba uzlabošanai. Janvārī valdība varētu lemt par ģimenes ārsta prakses uzturēšanas naudas palielināšanu no gada sākuma un ģimenes ārstu aizvietošanu no februāra, norādīja ministrs Hosams Abu Meri.
