Sīle raidījumam pastāstīja, ka oktobrī, kad pie viņas vērsusies persona ar pretenziju par nesaņemtu paciņu, viņa atklājusi, ka ar viņas vārdu platformā "Facebook" izveidots viltus profils un tiek tirgotas dažādas preces – gan spēļu konsoles, gan mobilie tālruņi. Viltus profilā bija redzamas sievietes fotogrāfijas, viņas vārds un uzvārds. Turklāt pārdevējs klientiem piedāvāja norēķināties, ieskaitot naudu divos dažādos kontos. Kā adresāts bijis jānorāda tieši Sīles vārds un uzvārds. Vairāki cilvēki pasūtījumus veikuši, taču kāroto preci tā arī nebija dabūjuši savā īpašumā.
"Viņi mani apvaino krāpšanā, man ir draudi izskanējuši, man ir mašīnas sekojušas līdz pat mājām. Policijā arī mēs uzrakstījām iesniegumu, pat divus. Es visu pasniedzu uz paplātes, es dabūju tā profila konta numurus, ar ko viņš tirgojās, pilnībā visu," sacīja Sīle.
Savukārt Valsts policijā (VP) skaidroja, ka iesniegums tika izskatīts un pieņemts lēmums atteikt kriminālprocesa uzsākšanu, ņemot vērā, ka sievietei nebija nodarīts kaitējums. Tikmēr Sīles vārds jau bija nonācis sociālo tīklu krāpnieku sarakstos.
"Visi mani ģimenes cilvēki, visi, kas mani zina, spieda tam profilam "dzēst", bet "Facebook" atbildēja, ka netiek pārkāpti viņu noteikumi un profilu nedzēsīs," atklāja Sīle.
Patlaban gan viltus profils ir dzēsts, taču internets neko neaizmirst. Sīles vārds vēl joprojām atrodams krāpnieku grupās, lai arī sieviete nav nedz ko pārdevusi, nedz saņēmusi naudu. Sīle ir sašutusi, jo viņas reputācija ir sabojāta.
Viens no krāpnieka izmantotajiem kontiem bijis "Swedbank". Tur skaidroja, ka šādās situācijās sadarbība ar policiju notiekot raiti, Sīle lietas atrisinājumu gaida jau no pagājušā gada oktobra. Darījumos starp tās pašas bankas kontiem personas vārdam un uzvārdam ir nozīme – nepareizi ievadot konta numura turētāju, maksājumos tas tiek labots automātiski.
"Piemēram, jūs skaitāt citam šīs pašas bankas klientam naudu, jūs varat pārliecināties, vai tiešām tas konts atbilst saņēmējam. Diemžēl, starp visām bankām to ieviest nav tik vienkārši, tādā ziņā, ka, ja skaita uz ārzemēm vai citu banku Latvijā, šis vārds un uzvārds, nav automātiski labojams. Sistēma nevarēs atpazīt, vai kaut kas ir mainījies un saņēmēja pusē šis vārds un uzvārds nomainīsies. Svarīgākais ir ievadīt pareizu konta numuru; lai šī konta numura adrese būtu pareiza, uz kuru šī nauda tiek aizskaitīta," skaidroja "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.
Tātad, ja krāpnieka "Swedbank" kontā tika skaitīta nauda no citas bankas, tad šī persona naudu saņēma arī tādā gadījumā, ja konta numurs nemaz nepieder Sarmītei Sīlei, lai gan viņas vārds darījumā tiek norādīts. Turklāt naudai izsekot nemaz neesot tik viegli.
"Viņi skaita to uzreiz projām, uz ārzemēm, uz citām bankām, izmantojot zibmaksājumu iespējas, tādā veidā viņi izdzen cauri šos maksājumus vismaz caur divām, trijām vietējām bankām, vai arī uzreiz skaita uz ārzemēm," norādīja Krops. "Viņi to dara, lai būtu grūtāk noķert tos maksājumus. Iekšbankas maksājumus ir salīdzinoši viegli apturēt. Visu, kas ir mūsu saimniecībā, tas uzreiz ir viegli izdarāms. Ja tas tiek aizskaitīts uz citu banku, teiksim, uz ārzemēm, šī atgūšana kļūst arvien grūtāka."
Ieraugot viltus profilu ar savām fotogrāfijām internetā, cilvēkam ir jārīkojas pašam, nevis jāgaida, kas tagad notiks, uzsvēra Latvijas Drošāka interneta centrā.
"Noteikti var vērsties pie mums, ja īsti nesaprot, kā rīkoties," aicināja Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska. "Mēs konkrēti pakonsultēsim, aizsūtīsim, informēsim, kā darīt, bet arī Datu valsts inspekcijā var vērsties ar iesniegumu par to, ka tiek privātas personas dati izmantoti bez personas piekrišanas."
Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore Lāsma Dilba norādīja, ka, atklājot, ka cilvēka vārdā ir veiktas šādas nelikumīgas darbības, jāvēršas "Facebook", norādot, ka izveidots viltus konts.
"Tad "Facebook" var veikt savu izmeklēšanu. Viņiem, protams, ir jāpārliecinās, ka nav kāda trešā persona, kas ierosina," skaidroja Dilba.
Policija kriminālprocesu uzsāk tādos gadījumos, kad tiek saņemti apkrāpto personu iesniegumi. Arī šajā gadījumā kāds cilvēks, kurš norēķinājies par preci un nav to saņēmis, vērsies policijā, kur kriminālprocess par krāpšanas faktu ir uzsākts.
"Šobrīd notiek izmeklēšana, tiek veikta sadarbība ar bankas pārstāvjiem nolūkā noskaidrot, kam pieder šis konts, kuram cietušais ir pārskaitījis naudu," informēja VP Rīgas reģiona pārvaldes Pierīgas Dienvidu iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Oskars Čugunovs.
Kriminālprocesa aizsegā izmeklēšanas nianses atklātas netiek, taču tiek norādīts, ka šāds noziegums var rezultēties ar cietumsodu. Tāpat tiek atgādināts cietušajiem šādās situācijās vērsties Valsts policijā ar iesniegumu, lai krāpnieciskās shēmas tiktu apturētas pēc iespējas ātrāk.
