ĪSUMĀ:
- Protesta akcija šodien notika 16 Latvijas pilsētās un to apkaimēs.
- Piedalījās aptuveni 2000 lauksaimnieku.
- Akcija apgrūtināja satiksmi pa valsts galvenajiem autoceļiem.
- Zemnieki izvirzījuši noteiktas prasības nozares ministrijai un valdībai.
- Ja tās neizpildīs, 12. februārī traktori brauks uz Rīgu.
- Latvijas Cūku audzētāju asociācija protestu neatbalsta.
Problēmu loks – plašāks nekā prasību vēstulē
Daugavpilī šodien pulcējās aptuveni 100 traktori, smagā lauksaimniecības tehnika un pat kombaini, savukārt uz Rēzekni sabrauca vairāk nekā 140 traktori un kravas mašīnas. Abās pilsētās iedzīvotājiem pamanāmākais notikums bija garās kolonnas brauciens pa pilsētas galvenajām ielām.
Traktori pat divreiz izbrauca caur Rēzeknei un galvenajiem satiksmes apļiem Rīgas, Gulbenes, Daugavpils un Kārsavas virzienā. Tilts izturēja un pilsētnieku pacietība arī. Lai gan garās traktortehnikas kolonna krietni apgrūtināja un brīžiem pat paralizēja satiksmi divās lielākajās Latgales pilsētās, uzrunātie iedzīvotāji lauksaimniekus atbalsta.
Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Rēzeknē un Daugavpilī traktoriem bija piestiprināti dažādi saukļi. Lauksaimnieki aicināja aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu importu, samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kā arī mazināt birokrātiju, kā vēstīja viens no saukļiem: "Pildspalvai lielāks nobraukums nekā traktoram".
Zemnieki arī uzsvēra, ka patiesībā problēmu loks esot vēl lielāks, nekā minēts "Zemnieku saeimas" iesniegtajā piecu galveno prasību sarakstā, turklāt uzsvars prasībās esot likts uz graudu audzētājiem. Biedrības valdes loceklis un protesta akcijas organizators Rēzeknē Mārtiņš Trons uzskata, ka piecas plašas prasības ar vairākiem apakšpunktiem esot efektīvāk un var attiecināt uz jebkuru lauksaimniecības nozari. Īpašs atbalsts gan būtu nepieciešams attālākajiem reģioniem.
"Protams, Latgales lauksaimnieki gribētu arī kādu papildu maksājumu, ņemot vērā mūsu attālumu no ostām un no Rīgas. Šāds neliels maksājums ir piešķirts – 10 eiro.
Protams, liela daļa gribētu, lai maksājums ir lielāks, ņemot vērā gan klimatiskos apstākļus, kalnainību, veģetācijas periodu, augsnes auglību un visu pārējo," norādīja Trons.
Ja Latvijā kopumā ap 15% zemes pieder ārzemniekiem, tad Latgalē tas skaitlis ir vēl dramatiskāks. Latgalē ir pagasti, kur vairāk nekā 50% zemes pieder attiecīgiem fondiem, kuri pamatā nedomā nodarboties ar lauksamniecības produkcijas ražošanu. Tātad zeme ir atņemta lauksaimniecības ražošanai, piebilda Trons.
Traktoru kolonna policijas pavadībā
Akcijas dalībnieki no rīta pulcējās pie Grobiņas un pie Durbes. Sākumā tika lēsts, ka būs ap 50 traktoru un citu lauksaimniecības tehnikas vienību. Kad šī tehnikas kolonna ieripoja Liepājā, tajā bija vismaz 150 traktoru un kravas automašīnu, kā arī papildus no Nīcas puses tām pievienojās vēl aptuveni 50.
"Ļaujiet strādāt, birokrāti!", "Šodien pasts, rīt skola, parīt zemnieks?", "Es par Latvijas laukiem! Ļaujiet zemniekiem strādāt!" – šādi un vēl citi saukļi redzami uz traktoriem, kas jau rīta pusē sabrauca no malu malām uzņēmuma "Durbes grauds" teritorijā, lai jau pusdienlaikā kolonna sasniegtu Liepāju. Lauksaimnieki to sauc par miermīlīgu akciju, kas zināmā mērā ir tāda kā gatavošanas 12. februāra akcijai Rīgā.
Daļa liepājnieku ielās sagaidīja protestētājus, turot rokās valsts karodziņus, un izskanēja pat ovācijas.
Arī Zemgales zemnieki ar aptuveni 150 traktoriem šodien devās protesta braucienā maršrutā no graudu kooperatīva "Latraps" galvenās mītnes Elejā uz Jelgavu. Tas ir ap 20 kilometru ceļš, kurā lēni pārvietojās lauksaimniecības tehnikas kolonna, tādējādi veidojot arī sastrēgumus.
Traktori rotāti ar Latvijas karogiem un apkārti ar milzu plakātiem. Tie vēsta "Pret birokrātiju lauksaimniecībā", "Bez zemniekiem nebūs pārtikas, nebūs nākotnes", "Eiropas līmenī esam vienīgi birokrātijā", "Mums ir jāražo pārtika, nevis jāpilda tabulas" un tam līdzīgi saukļi. Tāpat bija atsevišķas vieglās automašīnas, kurām piekabē ielikti arī siena ruļļi, un vēl kāds auto veda plakātu ar zemkopības ministra portretu.
Protestētājus līdz Jelgavai pavadīja arī policija un apdzīt traktortehnikas kolonnu vietām varēja tikai operatīvais transports. Tikmēr pretī braucošie satiksmes dalībnieki brīžiem arī signalizēja zemniekiem.
Aptaujātie zemnieki norāda, ka jau ilgstoši ir pauduši savas bažas dažādos lauksaimniecības politikas jautājumos – Krievijas un Baltkrievijas pārtikas imports, samazinātā PVN atcelšana dārzeņiem, lielā birokrātija, kas nākusi līdzi jaunajam kopējās lauksaimniecības politikas periodam. Un tam visam fonā arī netaisnīgie tiešmaksājumi.
Savukārt Valmieras pusē ar mēslu kravu priekšgalā, braucot pa apvedceļu, šodien protestā devās ap 200 tehnikas vienību. Protesta akcijas Vidzemē šodien notika arī Gulbenē un Limbažos. Zemnieku aktivitātes vēroja arī iedzīvotāji ceļu malās un no savu māju logiem.
Zemnieki, kas piedalījās akcijā Valmierā, uzsvēra, ka viņu galvenās prasības ir nekavējoties pārtraukt graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī mazināt birokrātisko slogu.
Protestējošie Vidzemē saka – iepriekšējais gads bijis viens no sarežģītākajiem viņu karjerā, visvairāk kaitina politiskajos gaiteņos notiekošais.
Protestētāju maršruts izstrādāts tā, lai nebloķētu dzīvi Valmierā – no pilsētas nomales tehnikas kolonna dodas uz apvedceļu, tomēr lēnā gaita ietekmē satiksmi pilsētas apkaimē. Lauksaimnieku brauciens ilga vairāk nekā stundu, tomēr arī pēc tā beigām viņi noskaņoti mērķtiecīgi.
Ja prasības nepildīs, brauks uz Rīgu
"Zemnieku saeimas" pārstāve Maira Dzelzkalēja-Burmistre pēc piektdienas sarunām ar Zemkopības ministriju secināja, ka aktivitāte ir parādījusies lēmumu virzībā, taču zemnieki no valdības un ministrijas šonedēļ gaida kādus skaidrākus signālus, ka ir sadzirdēti. Tāpat lauksaimnieki gaida arī tikšanos ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība").
Šodien noritēja miermīlīgs brīdinājuma protests, taču, ja izvirzītās prasības netiks izpildītas, 12. februārī zemnieki ar lauksaimniecības tehniku gatavi doties arī uz Rīgu, lai paustu savu neapmierinātību. Šķērslis nebūs arī vairāk nekā 200 kilometru garais ceļš no Latgales.
Ne visi zemnieki piedalās protesta akcijā
Ne visi lauksaimnieki pirmdien piedalījās protesta akcijā – ne tāpēc, ka pietrūktu laika, bet gan tādēļ, ka viņiem tā šķiet vairāk politiska kampaņa. Turklāt lielāka uzmanība, viņuprāt, pievērsta augkopības nozarei, nevis lauksaimniecībai kopumā.
Viens no šādiem lauksaumniekiem bija arī Cīravas puses zemnieks Jānis Jansons, kuru cilvēki vairāk atceras, kad viņš pērnā gada februārī, protestējot pret zemajām piena iepirkuma cenām un tirgotāju uzcenojumu, dalīja cilvēkiem pienu par velti. Pēc pērnā gada sākuma krīzes piensaimniecībā, arī laikapstākļiem, kad bija grūti govīm savākt barību, Jansons atzina – ganāmpulku nācies samazināt, pašlaik apturētas arī attīstības ieceres. Šobrīd viņam ir ap 130 slaucamām govīm un jaunlopi. Lai arī viņš ir aktīvs cīnītājs par taisnību – šai reizē Jansons nepapildināja protestētāju rindas, jo uzskata, ka tas bija jādara citādāk.
Jansons pauda: "Šajā momentā viņš nav kā protests, bet viņš ir kā kampaņa, šeit ir politiskie spēki, kas izmanto citu zemnieku nelaimes. Un tas nav vairs pareizi. Un te ir liela uzņēmuma intereses, kas ir varbūt savā veidā apvainojušies."
Jansons atzina, ka birokrātija ir jāmazina, bet, apskatot piecas lauksaimnieku prasības, piebilst, ka tās vairāk vērstas uz augkopību. Piemēram, 5% samazinātā PVN likme. Tāpat lielāka uzmanība jāpievērš Latvijā ražotas pārtikas nonākšanai veikalu plauktos. To atzina arī Jaunpils pienotavas valdes loceklis un Eiropas piensaimnieku kooperatīva pārstāvis Jānis Bērtulsons.
"Ja mēs zinām to, ka saražojam 70% vairāk piena nekā pašpatēriņam vajadzīgs, un tai pat laikā mēs katru dienu 500 tonnas piena ekvivalentā importējam. Šeit būtu varbūt tiem traktoriem jāvācas nevis pie Zemkopības ministrijas, bet pie lielveikalu ķēdēm. Mums pētījumi ir veikti, kur 50% ir importētās piena pārtikas," atzīmēja Bērtulsons.
Bērtulsons arī uzsvēra, ka, viņaprāt, aiz protestiem vairāk slēpjas cīņa par nacionālo subsīdiju sadalīšanu: "Mainās subsīdiju sadales kārtība Eiropā. Un mēs lieliski zinām, ka Eiropā šobrīd pozicionējās uz maziem un vidējiem zemniekiem, jo, kā mēs redzam ļoti labi, Latvijas laukos mums tā vide, lauki izmirst. Lielie zemnieki paliek lielāki. Maziem nav iespēju cīnīties ne ar zemes īres cenām, ne ar cenām. Ne ar ko."
Cūkkopības nozare protestus neatbalsta
Latvijas Cūku audzētāju asociācija Dzintra Lejniece savukārt Latvijas Radio pastāstīja, ka asociācijas padome vienbalsīgi bija pret dalību šajā protestā, jo "dialogs vienmēr ir labāks par cīņu, un šobrīd nav īstais laiks iet ielās, ir jārunā".
Pēc Lejnieces domām, šie protesti ir zināmā mērā inerce – tie atvēlās pie mums no Eiropas, "tas nav patiess zemnieku protests".
Viņa gan atzina, ka pašlaik vislielākā neapmierinātība ir graudkopības nozarei "un ir, par ko, bet ir dažādi līdzekļi, kā savas tiesības aizstāvēt, un es domāju, ka dialogs ir labāks".
Lauksaimnieku prasības:
- Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
- 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
- Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē.
- Plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām.
- Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
KONTEKSTS:
Latvijā 5. februārī plānoti protesti, ar kuriem lauksaimnieki grib pievērst uzmanību problēmām nozarē.
Lauksaimniecības nozares pārstāvji uzsvēruši, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari. Tāpēc lauksaimnieki izvirzījuši piecas prasības premjerei Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība") un zemkopības ministram Armandam Krauzem (Zaļo un Zemnieku savienība").
Zemkopības ministrs uzsvēris, ka daudzas no Latvijas lauksaimnieku prasībām jau ir izpildītas, bet ir lietas, piemēram, birokrātijas mazināšana, kas vēl ir procesā un ko nav iespējams izpildīt nedēļas laikā.
