Diskusijas par šo jautājumu bija ļoti garas un plašas, galvenais jautājums, ko savstarpēji centās risināt, – kurā brīdī materiāls skaitītos tāds, kuram ir nepieciešams pievienot atzīmi, ka tas ir radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību, jo, piemēram, filmējot videomateriālu ar telefona kameru, arī tiek izmantots mākslīgais intelekts.
Politiķi un arī pieaicinātās valsts institūcijas un eksperti nav pret iespējamiem grozījumiem, drīzāk apzinās, ka gaidāms smags darbs, lai rastu nepieciešamo definīciju un faktorus, kas ļautu skaidri saprast, kā mākslīgais intelekts tiek izmantots, kad to norādīt un vai ir iespējams to kontrolēt un saukt kādu pie atbildības, ja to nenorāda.
Izskanēja arī variants, piemēram, veidot universālu regulējumu, kas aptvertu visas ar mākslīgo intelektu saistītās jomas, ne tikai priekšvēlēšanu aģitāciju, jo mākslīgais intelekts kļūst arvien populārāks un, kā norādīja eksperti, drīzumā to izmantošot praktiski visur.
Grozījumu galvenais mērķis ir vienkāršs – veicināt caurspīdīgumu, lai vēlētājam būtu pilnīgi skaidrs, ka materiāls veidots ar mākslīgā intelekta palīdzību.
Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce kā apdraudējumu uzsvēra vēlētāja iespējamo maldināšanu vai to, ka vēlētājs var kļūdaini uztvert kādu mākslīgi radītu realitātes atainojumu par ticamu, kas attiecīgi arī grautu vēlēšanu leģitimitāti un radītu šaubas par to ticamību.
Valsts prezidenta kancelejas pārstāvju izpratnē ģenerēts materiāls būtu tāds, kas iepriekš nav eksistējis, taču komisijas sēdē izskanēja viedokļi, ka to noteikt būtu visai sarežģīti.
Uzstādījums no Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča puses esot, ka process nevar būt ātrs un sasteigts – tam ir jābūt pārdomātam un izdiskutētam, lai nonāktu pie saturīga un kvalitatīva lēmuma.
Pie šī jautājuma strādājot arī citās valstīs. Piemēram, ASV ir noteikts detalizēts regulējums par mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu, Eiropas Savienībā arī strādā pie mākslīgā intelekta tiesību akta, arī Eiropas Padomē notiekot darbs pie jaunas konvencijas par mākslīgo intelektu, demokrātiju un cilvēktiesībām, tāpēc tā šobrīd esot ļoti aktuāla tēma. Taču visām iesaistītajām pusēm ir skaidrs – robežas noteikt ir sarežģīti.
Arī Latvijas Reklāmu asociācijas pārstāvis un reklāmists Artūrs Mednis uzsvēra, ka Valsts prezidenta iniciatīva ir ļoti laba un ka ir jāregulē mākslīgā intelekta izmantošana. Vienlaikus viņš atzina – tas nav tik vienkārši, jo mākslīgais intelekts jau šobrīd ir teju visur un nākotnē varam sastapties ar situāciju, ka to vienkārši nav iespējams atpazīt. Turklāt reklāmists norādīja, ka ne vienmēr mākslīgā intelekta izmantošana ir vērtējama slikti.
Rinkēvičs ir norādījis, ka grozījumiem vajadzētu būt saistošiem līdz ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, un arī šodien komisijas sēdē izskanēja, ka to būtu iespējams sakārtot un realizēt līdz vēlēšanām.
Deputāti vienbalsīgi atbalstīja virzīt tālāk priekšlikuma skatīšanu, taču par šo tēmu gaidāmas diskusijas dažādos formātos, iesaistot gan politiķus, gan valsts institūcijas, gan reklāmas asociācijas un citus ekspertus.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai izskatīšanai grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kuros rosina noteikt pienākumu gadījumos, ja priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu radīšanā ir izmantotas mākslīgā intelekta sistēmas, to nepārprotami norādīt.
Savukārt, ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatē, ja priekšvēlēšanu laikā aģitācijā izmantotas mākslīgā intelekta sistēmas vai tās radīti aģitācijas materiāli, biroja priekšnieks pieņem lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko šādu priekšvēlēšanu aģitāciju. Šādu KNAB priekšnieka lēmumu varētu pārsūdzēt tiesā.
Prezidents vēstulē Saeimai uzsvēra, ka vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās nedrīkst apdraudēt ar mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu.
