Beidzot arī Latgalē parādījušas pavasara pazīmes, kad slidenos, ledū iekaltos ceļus ir nomainījis pavasara šķīdonis. Lauciniekiem un opreratīvajiem dienestiem tas ir īsts pārbaudījumu laiks.
Vienā no Ludzas novada ciemiem, kurā saglabājušās labi ja divas viensētas, taujāta par ugunsdrošību mantotajā mājā, saimniece atteic, ka viss esot labi – skursteni tīra, elektrībai seko, bet dūmu detektoru iegādei naudas nav: "Maksā tagad.. nezinu, cik, bet, kad interesējos, bija pāri 20 eiro. Mums divus vajadzētu."
Piemēram, Ludzas novadā ik gadu ugunsnelaimē dzīvību zaudē divi vai trīs cilvēki.
Sarežģītos braukšanas apstākļos var arī nepaspēt
Pēc administratīvi teritoriālās reformas visās trijās novada pilsētās Ludzā, Zilupē un Kārsavā tika saglabāti ugunsdzēsēju depo. Tas atvieglo situāciju kaut vai tāpēc, ka tālākais punkts, uz kuru var nākties doties ugunsdzēsējiem, atrodas 15–20 kilometru attālumā no dislokācijas vietas.
Taču, kā uzsver Ludzas daļas komandieris Jānis Klodāns, vislielākās problēmas rodas ar ugunsgrēkiem, kas notiek nomaļās viensētās, tālu pat no lauku ceļiem. Lai arī visi trīs Ludzas novada depo šogad ir saņēmuši pa jaunai modernai dzēšanas un glābšanas darbiem domātai automašīnai, problēmas ar ceļiem nekur nav pazudušas.
"Ja skatāmies tādus sarežģītus braukšanas apstākļus kā apledojums, tad mēs knapi paspējam iekļauties tajās normās, kas ir 23 minūtes. Ja ugunsgrēks ir pamanīts novēloti, kā parasti laukos arī notiek, tad diemžēl tur glābt vairs arī nav ko. Vienīgi blakus esošās ēkas," atzīst Klodāns.
Šogad Ludzas novadā jau bijuši trīs māju ugunsgrēki. Vienu māju izdevās glābt daļēji, taču tās atjaunošanā būs jāiegulda lieli līdzekļi.
"Divos gadījumos ugunsdzēsējus izsauca kaimiņi, kas no attāluma redzēja tikai ugunsgrēka atblāzmu. Šādā gadījumā arī mēs esam bezspēcīgi palīdzēt. Vienā gadījumā īpašniekam izdevās pašam izkļūt no ugunsgrēka, bet otrajā gadījumā mums jau ir šogad pirmais ugunsgrēkā bojāgājušais," stāsta Klodāns.
Aicina uzstādīt dūmu detektorus
Ugunsgrēkus laukos galvenokārt izraisa nepareizi uzstādītas vai lietotas apkures sistēmas, netīrīti dūmvadi vai neuzmanīga rīcība ar uguni – visbiežāk smēķēšana telpās alkohola reibumā, kā arī problēmas ar elektroinstalāciju, stāsta Ludzas daļas komandieris.
Taču ugunsgrēki izceļas ne tikai nolaistās dzīvojamās mājās, bet arī tur, kur no malas šķiet, ka viss ir kārtībā. Tāpēc svarīgākais un arī lētākais variants, kā laicīgi pamanīt ugunsgrēku, ir uzstādīt dūmu detektoru un apdrošināt savu īpašumu.
"Būsim godīgi – labbūtība, sociālie un ekonomiskie apstākļi dara savu, un cilvēki izvēlas prioritātes, kur savu naudu novirzīt, un ugunsdrošība nav viņu saraksta pirmajā vietā.
Lai parūpētos par ugunsdrošību, pirmais, kas jāizdara, – jānopērk dūmu detektors, jānomaina elektroinstalācija un reizi 10 gados jāveic elektroinstalācijas mērījumi," akcentēja Klodāns.
Pērn Latvijā ugunsgrēkos gāja bojā 68 cilvēki, no tiem trešā daļa reģionos. Šogad ugunsnelaimes laupījušas jau 14 cilvēku dzīvības.
