Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 14. pantu par viņas atbrīvošanu no amata būs jālemj Saeimai. Jautāta par nākotnes plāniem, Upleja-Jegermane sarunā ar LSM.lv sacīja, ka tādu šobrīd nav.
Viņa skaidrojumā savā publikācijā norāda, ka SEPLP loceklis nedrīkst ietekmēt un apdraudēt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību un iejaukties programmu satura veidošanā. "Vienlaikus daudzi sabiedrības pārstāvji publiskajā telpā no SEPLP un manis personīgi ir prasījuši un sagaidījuši tiešu atbildību par sabiedrisko mediju redakcionālo darbību un izvēlēm," pauž Upleja-Jegermane.
SEPLP locekle atzīmē, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kas viņai personīgi raisījuši smagus iekšējus jautājumus par sabiedrisko mediju darbības atbilstību profesionālajiem un ētikas standartiem. Gadījums ar sabiedrisko mediju portālā LSM.lv šā gada 24. februārī publicēto "Cūku komiksu" licis pieņemt galīgo lēmumu par amata atstāšanu.
"Vēlos uzsvērt, ka mans lēmums nav pieņemts sabiedrības vai "tvitertelpas" spiediena iespaidā un tā ir pilnībā mana iekšēji pārdomāta un izsvērta izvēle, kas balstās manā profesionālajā un dzīves pieredzē un atbildības sajūtā," norāda Upleja-Jegermane.
Tomēr tas nebija vienīgais iemesls, kādēļ Upleja-Jegermane pieņēmusi lēmumu par amata atstāšanu.
"Nav noslēpums un esmu jau agrāk publiski paudusi, ka man ir atšķirīgs viedoklis gan SEPLP iekšienē, gan arī no sabiedrisko mediju valdēm par krievu valodas klātbūtnes samērīgumu sabiedriskajos medijos un par Nacionālajā drošības koncepcijā paredzēto risinājumu," klāstīja Upleja-Jegermane.
Viņa pauda, ka iestājas pret divvalodību sabiedriskajos medijos un divkopienu sabiedrības veicināšanu. Sabiedriskos medijus plānots apvienot 2025. gadā, bet no 2026. gada sākuma, viņasprāt, būtu jānotiek konceptuālai pārejai valodu lietojumā.
Upleja-Jegermane pauž – saturs krievu valodā tāpat kā citās mazākumtautību valodās nav aizliedzams, taču tam jābūt veidotam pēc principa kā mazākumtautību valoda, nevis reāli otra valsts valoda.
"Ņemot vērā, ka SEPLP vairākumam ir cits viedoklis šajā jautājumā, kas ir arī oficiālais padomes viedoklis, un ka šogad valdībā un Saeimā dienaskārtībā būs ar mediju politikas pamatnostādnēm un krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos saistītie jautājumi, kur man būtu vajadzības gadījumā jāpārstāv SEPLP oficiālais viedoklis vai klusējot tas jāatbalsta, es to nespēju darīt, jo tas ir pretēji manai pārliecībai," publikācijā skaidro Upleja-Jegermane.
SEPLP paziņojumā medijiem norāda, ka pagaidām Upleja-Jegermane turpina pildīt savus pienākumus, līdz brīdim, kad Saeima lems par viņas atbrīvošanu no amata. Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu padome 14 dienu laikā par Uplejas-Jegermanes paziņojumu rakstiski informēs Saeimu. Līdz jauna padomes locekļa iecelšanai SEPLP turpinās darbu divu locekļu sastāvā.
SEPLP vadītājs Jānis Siksnis norāda, ka padome izsaka pateicību Uplejai-Jegermanei par darbu, "milzīgo ieguldījumu padomes darbā un sasniegtajos rezultātos".
"Kopā esam panākuši vēsturiskus lēmumus gan par vienota Latvijas sabiedriskā medija izveidošanu, gan būtisku finansējuma pieaugumu medija darbībai tuvāko gadu laikā. Izsaku nožēlu, ka Sanita nolēmusi atstāt padomi šogad, kad jāpaveic sagatavošanās darbi pirms vienotā sabiedriskā medija darbības sākuma nākamā gada janvārī. Bet nešaubos, ka darbi tiks paveikti saskaņā ar grafiku, par ko ir informēti gan Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbinieki, gan mediju politikas veidošanā iesaistītās amatpersonas," norāda SEPLP vadītājs.
SEPLP atgādināja, ka attiecībā uz Uplejas-Jegermanes paziņojumā minēto, portāla LSM.LV publicēto "Cūku komiksu" padome ir lūgusi sabiedrisko mediju ombuda vērtējumu, kā arī lūgusi Latvijas Televīzijas valdes paskaidrojumu par veiktajiem un vēl plānotajiem pasākumiem, lai sabiedriskā medija saturs tiktu veidots atbilstoši augstākajiem profesionālajiem un ētikas standartiem.
Savukārt jautājumā par sabiedriskā medija saturu krievu valodā SEPLP uzskata, ka nākotnē būtu jāatsakās no īpašām šāda satura sabiedrisko mediju programmām, bet satura īpatsvara samazinājumam ir jānotiek pakāpeniski, atbilstoši mediju lietošanas paradumu izmaiņām un dezinformācijas ietekmei attiecīgajā mērķauditorijā, teikts padomes paziņojumā.
SEPLP priekšsēdētājs Siksnis uzsvēra – laikā, kad notiek cīņa ar dezinformāciju, sabiedriskie mediji krievu valodā ļauj drošu informāciju nodot sabiedrības daļai, kas informāciju patērē šajā valodā. Arī padomes loceklis Jānis Eglītis uzskata, ka informācijai krievu valodā nevajadzētu pazust jau ar 2026. gadu: "Ja šādi dati apliecinātu, ka sabiedrisko mediju auditorija netiek zaudēta, bet tieši otrādi, lai tiktu būtiski palielināts latviešu valodas lietojums sabiedriskajos medijos, es būtu gatavs to atbalstīt."
Tā kā Upleja-Jegermane bija Valsts prezidenta kancelejas virzīta SEPLP locekle, šim jautājumam īpašu uzmanību pievērsis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš norādīja, ka par Uplejas-Jegermanes publiski aizskartajiem jautājumiem vēlētos dzirdēt plašāku diskusiju sabiedrībā un arī plašāku skaidrojumu no pārējiem SEPLP locekļiem. "Man ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu, tā kā es sagaidu normālu diskusiju, nevis izlikšanos, ka viss ir kārtībā," atzīmēja prezidents.
KONTEKSTS:
Upleja-Jegermane žurnālistikā dažādos amatos un medijos darbojusies kopš 1993. gada. Savas karjeras laikā gan dzīvojusi, gan strādājusi Krievijā, Igaunijā, Dānijā un Zviedrijā. Pirms darba SEPLP Upleja-Jegermane strādāja portālā "Delfi", žurnālā un portālā "Ir".
Ar laikrakstu "Diena" un tā portālu viņai bijusi ilggadēja saistība. Sākotnēji bijusi nacionālo ziņu reportiere, tad korespondente Igaunijā un ASV, tad reportiere ārzemju nodaļā. Vēlāk Latvijas un Rīgas ziņu redaktore, portāla "V-Diena" redaktore un galu galā arī diena.lv galvenā redaktore no 2006. līdz 2008. gadam.
Karjeras pirmsākumos 1996. gadā Upleja-Jegermane bijusi arī Latvijas Televīzijas korespondente Maskavā.
