VDD norādījis, ka tā dēvētā "tautiešu" politika iepriekš ilgstoši kalpoja par Krievijas "maigās" varas stūrakmeņiem.
Dienesta vērtējumā iepriekš aktīvo "tautiešu" organizāciju vide šobrīd ir dezorientēta un līdz ar to mazaktīva. Daudzi Krievijas "tautiešu" vides aktīvisti vairās atklāti paust atbalstu Krievijai un neiesaistās Krievijas propagandas centienos, rēķinoties ar sekām, ko paredz kriminālatbildība par Krievijas sāktā kara un bruņoto spēku pastrādāto kara noziegumu Ukrainā attaisnošanu un slavināšanu.
Attiecībā uz prognozēm VDD norādījis, ka Kremļa ilgus gadus rūpīgi veidotā ietekmes arhitektūra Latvijā faktiski ir izjukusi – Krievijas "tautiešu" vide ir sašķelta un mazaktīva, tās līdzšinējie "ietekmes aģenti" izgaismoti un tāpēc to efektivitāte šobrīd ir zema. Tomēr Krievija neatteiksies no līdzšinējiem ietekmes subjektiem, kamēr neatradīs citus efektīvākus instrumentus.
Tāpat Krievijas ietekmes potenciālu Latvijā saglabās vairāku iedzīvotāju grupu labvēlīgā attieksme pret agresorvalsti. Krievija centīsies savā labā izmantot arī cilvēkus, kuri šaubās par nepieciešamību atbalstīt Ukrainu un ieguldīt līdzekļus Latvijas drošības stiprināšanā.
Krievijas ietekmes aktivitātēs arvien lielāka nozīme būs atsevišķiem indivīdiem, tostarp ārpus mūsu valsts esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.
Šādas personas, kuras pērn "pārbēga" no Latvijas uz Krieviju vai arī jau ilgstoši dzīvo kaimiņvalstī, Krievija izmantos kā jaunos "viedokļa līderus", veicinot to atpazīstamību un popularitāti Latvijas prokremliski noskaņotajā sabiedrības daļā.
Šajā kontekstā izceļamas ir Krievijā izglītību ieguvušas vai joprojām studējošas personas, kuru vidū tiek meklēti nākamie Kremļa ietekmes pasākumu īstenotāji.
Krievijas karam Ukrainā joprojām būs spēcīga rezonanse Latvijas sabiedrībā, un tas izpaudīsies arī incidentos, kuros tiek pausta prokremliska pozīcija.
Tomēr sabiedrības vairākuma nosodījums Krievijas sāktajam karam Ukrainā un Latvijas institūciju pretdarbība samazinās prokremlisku izpausmju iespējamību un izvēršanos. Iedzīvotāju vērtības un kritiskā attieksme pret Kremli būs faktori, ar kuriem Krievijas ietekmes pasākumu autori būs spiesti rēķināties arī turpmāk.
Personas, kuras darbojas Krievijas interesēs, ieturēs nogaidošu pozīciju un slēps savu nostāju. Šīs personas un prokremliski noskaņotā sabiedrības daļa turpinās gaidīt Kremlim iespējami labvēlīgu iznākumu karam Ukrainā, cerot uz iespēju atjaunot agrākās saites ar Krieviju.
Pārskatā arī norādīts, ka atsevišķos gadījumos prokremliskais noskaņojums izpaudās ielu vidē. Kopš 2022. gada 24. februāra līdz gada beigām VDD kopā ar Valsts policiju dažādās sabiedriskās vietās fiksēja mazliet vairāk nekā tūkstoti incidentu, kas raksturojami kā atbalsta izpausme Krievijas īstenotajai agresijai Ukrainā. No tiem visredzamākie bija "Z" burtu zīmēšana un tamlīdzīgas huligāniskas darbības.
Vienlaikus, neraugoties uz neregulāriem un atsevišķiem incidentiem, aizvadītajā gadā Latvijā nenotika masveida akcijas, kas būtu vērstas uz atbalsta demonstrēšanu Krievijas sāktajam karam Ukrainā.
Dienesta īstenotās mērķtiecīgās pretdarbības rezultātā prokremliskie aktīvisti 2022. gadā nespēja mobilizēt līdzīgi domājošos sekotājus uz ielu protestiem vai nepakļaušanās akcijām, kurās pretlikumīgi tiktu pausts atbalsts Krievijas pastrādātajām zvērībām Ukrainā.
Par vienīgajiem izņēmumiem 2022. gadā kļuva spontānas un vāji organizētās prokremlisko iedzīvotāju izpausmes 9. un 10. maijā, kā arī laikā, kad tika nojaukts tā dēvētais "uzvaras piemineklis" un padomju "piemineklis" Daugavpilī. Veiksmīgas VDD un Valsts policijas sadarbības rezultātā šajos kritiskajos datumos netika pieļauta situācijas eskalācija.
Karš Ukrainā ietekmējis drošības situāciju
"Karš Ukrainā ir izmainījis pasaules drošības arhitektūru un atstājis paliekošu ietekmi arī uz Latvijas sabiedrību", tā aizvadīto gadu raksturo Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.
Karš ir ieviesis arī nozīmīgas izmaiņas drošības dienesta ikdienas darbībā, liekot paplašināt un pastiprināt pretdarbības pasākumus Krievijas radītajam apdraudējumam.
Krievijas specdienesti arī šogad radīs lielāko apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai un var pievērst uzmanību sabiedriskajām organizācijām, individuāliem aktīvistiem un uzņēmumiem, kuri iesaistījušies atbalsta sniegšanā Ukrainai, secināja dienests.
Starptautiskā atbalsta Ukrainai graušana ir viena no Krievijas specdienestu prioritātēm. Tas skar notikumus plašā līmenī - politisko lēmumu pieņēmēju līmeni, militārajā sektorā, kā arī privātpersonām, kuras organizē vai īsteno atbalsta sniegšanu.
Pieaugot saspīlējumam starp Kremli un NATO, Krievijas specdienesti var izvērst vēl intensīvākas izlūkdarbības un citas aktivitātes, kas vērstas pret Latvijas valsts drošību, arī kiberuzbrukumus. Taču VDD sadarbībā ar citiem dienestiem solās turpināt īstenot stingru pretizlūkošanas režīmu.
Krievijas karam Ukrainā joprojām būs spēcīga rezonanse Latvijas sabiedrībā un tas izpaudīsies arī incidentos, kuros tiek pausta prokremliska pozīcija.
Personas, kuras darbojas Krievijas interesēs, ieturēs nogaidošu pozīciju un slēps savu nostāju. Šīs personas un prokremliski noskaņotā sabiedrības daļa turpinās gaidīt Kremlim iespējami labvēlīgu iznākumu karam Ukrainā, cerot uz iespēju atjaunot agrākās saites ar Krieviju.
Pieaug darba apjoms
Aizvadītajā gadā būtiski pieauga VDD darba apjoms izmeklēšanas jomā. 2020. gadā dienesta lietvedībā nonāca 27 jauni kriminālprocesi un 2021. gadā – 33 procesi, bet pērn dienests uzsāka izmeklēšanas darbības teju divas reizes lielākā skaitā kriminālprocesu – kopā 64 jaunos kriminālprocesos.
Pērn dienests uzsāka 26 kriminālprocesus saistībā ar personu publiskiem izteikumiem, kuros saskatīja kara noziegumu attaisnošanas un slavināšanas pazīmes.
Papildus VDD uzsāka vienu kriminālprocesu saistībā ar aizdomām par Latvijas valstspiederīgā prettiesisku piedalīšanos karadarbībā Ukrainā, sniedzot atbalstu Krievijas bruņotajiem spēkiem.
Aizvadītajā gadā specdienestu darba rezultātā četrus vīriešus atzina par vainīgiem pret Latvijas valsts drošību vērstās darbībās. Tiesa gan, trīs no četriem vīriešiem aizturēja jau 2021. gadā. Šīs lietas tika skatītas slēgtās sēdēs, un plaši par tām nekas netika klāstīts, bet gada pārskatā drošības dienests sniedza detalizētāku ieskatu lietās.