Līdz šim Imigrācijas likums paredzēja, ka Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, jo pirms tam bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, atļauju pagarināšanai līdz 2023. gada 1. septembrim Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) ir jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi. Lai pēc 1. septembra iegūtu jaunu uzturēšanās atļauju, personai līdz ar apliecinājumu par valodas prasmi jāpieprasa Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statuss, un šo pieprasījumu izskata trīs mēnešu laikā.
Savukārt Saeimas pieņemtās izmaiņas ļauj Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Bet tiem, kuri valsts valodas pārbaudei nav pieteikušies, jārēķinās, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņš līdz ar to beigsies 1. septembrī.
No valodas eksāmeniem atbrīvoti 75 gadu vecumu sasniegušie un arī tie, kas ieguvuši izglītību latviešu valodā, kā arī cilvēki ar nopietnām veselības problēmām.
Vairāku partiju deputāti rosināja noteikt atvieglojumus pensionāriem, nosakot zemāku slieksni atbrīvošanai no eksāmena, bet viņu ierosinājumi tika noraidīti.
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava gan norādīja, ka "nevar būt, ka cilvēks spēj nodzīvot 30 gadus un nespēj saprast par pamatinformāciju" latviski.
Pret likuma grozījumiem iebilda frakcijas "Stabilitātei" deputāti, kuri pret likuma grozījumiem protestēja, plenārsēžu zālē novietojot plakātus "Deportācijām nē."
Savukārt "Latvija pirmajā vietā" deputāts Vilis Krištopans norādīja, ka valodas zināšanas negarantē lojalitāti pret šo zemi.
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" skaidroja, kāpēc vēlas dod papildu laiku valodas prasmju pierādīšanai: "Cilvēkiem ir jāmāk latviešu valoda. Jautājums ir par procesu, lai mēs izbēgtu no tiesvedībām un lai tas noritētu saprotami."
Viņš pauda pārliecību, ka process būs tiesisks, jo tiks dota otrā iespēja kārtot eksāmenu un uzturēšanās atļaujas izskatīšanas laikā cilvēkiem būs aizvien pieejami valsts pakalpojumi. Turklāt Krievijas pilsoņiem, kam Latvijā ir radinieki, būs iespēja arī pieteikties terminētajām uzturēšanās atļaujām, pastāstīja Kučinskis.
Savukārt Latvijas iedzīvotāji ar Krievijas pasēm, kuri nebūs pat pietiekušies valodas pārbaudei, saņems brīdinājumus un uzaicinājumus. Bet, ja viņi neatsauksies, "skatīsim to tad, kad tas notiks", sacīja Kučinskis.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta.
Aptuveni 9000 cilvēku valodas pārbaudei nav pieteikušies, un viņiem jārēķinās, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņš līdz ar to beigsies līdz ar 1. septembri. Kas tomēr pārdomās, var pieteikties valodas pārbaudei vispārējā kārtībā, kas negarantē, ka eksāmenu varēs paspēt nokārtot laikus.
Iekšlietu ministrija rosināja dot ilgāku laiku izskatīt Krievijas pilsoņu pieteikumus jaunās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un pieteikumu un valodas eksāmenu atkārtotās kārtošanas laikā neanulēt iepriekšējās uzturēšanas atļaujas.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
